Baltijas jūrā bojāta infrastruktūru

Šonedēļ aktīvi turpinājusies izmeklēšana par Baltijas jūrā bojāto infrastruktūru. Gan somu, gan igauņu iestādes paziņojušas, ka gāzesvads un telekomunikācijas kabelis Somu līcī, visticamāk, bojāti cilvēka rīcības dēļ. Aizdomas krīt uz incidenta laikā blakus esošajiem kuģiem, īpaši zem Honkongas karoga kuģojošu kravas kuģi, kas šķērsoja Balticconnector gāzesvadu brīdī, kad notika noplūde. Turpat blakus bija arī divi krievu kuģi. LTV raidījums de facto noskaidrojis, ka Latvijai nekādas problēmas gāzes apgādē vai sakaros nodarīto bojājumu dēļ nerodas, tomēr notikumi likuši lielāku uzmanību pievērst pašu infrastruktūras aizsardzībai.

Reģistrē seismoloģisku notikumu

Inčukalna dabasgāzes krātuvē šogad ir augstākais piepildījums pēdējos piecos gados. Krievijas gāzi aizvietot palīdzējis jaunais Inko terminālis Somijā. 30% dabasgāzes krātuvē šogad nākuši no Somijas caur Balticconnector starpsavienojumu.

Latvijas virzienā gāze plūda arī 8. oktobra naktī, kad neilgi pēc pulksten vieniem caurulē pēkšņi zuda spiediens, un operatori plūsmu apturēja. To, ka šajā brīdī kaut kas pie gāzesvada noticis, reģistrēja Somijas specializētās seismoloģijas stacijas. Notikums gan bijis neliels, līdzvērtīgs pavisam mazai zemestrīcei. To bija iespējams reģistrēt tikai ar īpašu aparatūru.

Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Jānis Karušs norādīja, ka svārstības bijušas pārāk mazas, lai tās pamanītu Latvijas monitoringa stacija Slīterē: „Tas ir kaut kāds varbūt lielāks sprādziens karjerā, kuru radītu cilvēki, lai drupinātu dolomītu, kas Latvijā arī plaši notiek. Tas ir orientējoši šāda lieluma, varbūt pat ievērojami mazāks. [..] Pateikt, vai tas bija tīri caurules defekts, vai tā bija ļaunprātīga spridzināšana – nevar pēc seismoloģiskiem novērojumiem to identificēt.“

Somijas policija uzskata, ka gāzesvads drīzāk bojāts nevis sprādziena, bet gan „mehāniskas“ ietekmes rezultātā.

Noplūdes brīdī blakus kuģi

Viens no izmeklēšanas virzieniem ir blakus esošo kuģu izpēte. Tobrīd netālu noenkurots bija krievu kuģis SVG Flot. Savukārt aptuveni brīdī, kad gāzesvads zaudēja spiedienu, to viens aiz otra šķērsoja divi kravas kuģi – Newnew Polar Bear zem Honkongas karoga, un Sevmorput – ar atomenerģiju darbināms kuģis, kas pieder Krievijas valsts kompānijai Rosatom. Tuvāk atradās ķīniešu kuģis.

Nepilnas divas stundas vēlāk ceļā uz Sanktpēterburgas ostu abi kuģi šķērsoja arī somu kompānijai Elisa piederošu zemūdens telekomunikāciju kabeli, kurš arī naktī tika sabojāts. Igauņu izmeklētāji ceturtdien paziņoja, ka bojājums kabelī radies cilvēka rīcības dēļ.

Šonedēļ par bojājumiem līdzīgā laika rāmī ziņoja arī Zviedrija. Aptuveni pusi kapacitātes zaudējis Zviedrijas kabelis ar Igauniju EE-S 1. Bojājumi neesot bijuši nopietni, un tagad kabelis jau ir salabots. Bojājuma vieta atradusies 50 kilometrus uz rietumiem no Igaunijas salas Hījumā. Vai incidenti ir saistīti, pagaidām skaidrības nav. Arī zviedru kabeli 7. oktobrī šķērsoja kuģi Newnew Polar Bear un Sevmorput.

Krievija noliedz, ka tai būtu jebkāds sakars ar infrastruktūras bojāšanu Baltijas jūrā. Kompānija Rosatom paziņojumā rakstīja, ka tās kuģis pie vainas nevar būt, to pamatojot ar nemainīgo kuģa ātrumu Balticconnector šķērsošanas laikā.

Piektdien Somijas policija paziņoja, ka izmeklēšanas fokusā ir tieši ķīniešu kuģis, kurš Balticconnector bijis vistuvāk, kad bojājums noticis. Gultnē atrasts arī kāds smags objekts, kas, iespējams, saistīts ar incidentu.

Bažas par Krievijas iesaisti

Somijas un Igaunijas iestāžu paziņojumos tiešas norādes par iespējamu Krievijas iesaisti bojājumu izdarīšanā nav, tomēr aizdomas par to saglabājas. Somijas premjerministrs Peteri Orpo jau 10. oktobrī norādīja, ka bojājumi radušies ārēju darbību ietekmē, savukārt Somijas izlūkdienesta vadītājs preses konferencē teica, ka nevar izslēgt kādas valsts iesaisti.

Somijas Ārlietu institūta vecākais pētnieks Čārlijs Salonius-Pasternaks LTV intervijā teica, ka Krievijas motīvs šādai darbībai varētu būt somu un NATO reakcijas pārbaude. Viņaprāt, aizdomas par Krievijas iesaisti nav bez pamata: „Ja paskatāmies, kurām valstīm reģionā ir iespējas veikt šādas darbības, kurām varētu būt vēlme ietekmēt enerģētikas un komunikāciju infrastruktūru, un par kuru mēs zinām, ka tā ir trenējusies to darīt, saraksts ir īss – tā ir Krievija.“

Iespējamo NATO atbildi alianses aizsardzības ministri pārrunāja tikšanās laikā pirms nedēļas. Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds teica – viens no virzieniem ir militārās klātbūtnes palielināšana infrastruktūras aizsardzībai: „Ja šī informācija [par Krievijas iesaisti] apstiprinās, tad noteikti ir jautājums, kādā veidā ne tikai notiek konsultācijas, bet, iespējams, kādi ir iedarbināmi konkrēti mehānismi, kā mēs rīkojamies.“

Ceturtdien NATO paziņoja, ka pastiprinās patruļas Baltijas jūrā.

Latvijas jūras kabeļi neskarti

Gan ķīniešu kuģis NewNew Polar bear, gan krievu Sevmorput 7. oktobrī šķērsoja arī Latvijas savienojumus ar Zviedriju, no kuriem viens daļēji pieder Tet un otrs – Latvijas Valsts radio un televīzijas centram. Nekādi bojājumi kabeļiem konstatēti nav.

Tet galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins stāstīja, ka jūras kabeļi ir labi aizsargāti. Sabojāt tos nemaz neesot viegli: „Visa kabeļa garumā ir ievilktas dzelzs stieples, bieži vien viņš tiek ieguldīts betona apvalkos. Līdz ar to nejauši sabojāt šo kabeli ir diezgan grūti. [..] Visi jūras kabeļi ir publiski pieejami jūras kartēs, lai kuģi redzētu, kur viņi atrodas un neizmestu tur enkurus. Protams, nolaidības rezultātā, ja kāds kuģis izmet enkuru un velk to kabeli, to ir iespējams izdarīt, jā“.

Tet pārstāvis arī norādīja, ka pat gadījumā, ja Latvijas savienojumi jūrā tiktu bojāti, lielas ietekmes tam nebūtu, jo datu plūsmu var nodrošināt pa citiem ceļiem.

Apkures sezonu neietekmē

Arī gāzesvada Balticconnector bojājums apkures sezonu Baltijā būtiski neietekmēs. Pat ja remonts prasīs vairāk nekā šobrīd prognozētos piecus mēnešus, krātuvi tik un tā varēs pildīt ar gāzi no Lietuvas. Tomēr somi gan šajā ziemā no Inčukalna gāzi saņemt nevarēs.

„Vissvarīgāk tā [Balticconnector] esamība ir pašiem Somijas dabasgāzes lietotājiem tāpēc, ka šajā brīdī piegāde ir iespējama tikai no Inko termināļa, un viņiem nav šī otrā virziena, ko noteikti daudzi bija plānojuši ziemā izmantot,“ pauda krātuves operatora Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

No tirgotājiem Latvijā Inko termināli un Balticconnector savienojumu aktīvi izmantoja Elenger. Uzņēmuma darbību šī piegādes ceļa pagaidu zaudēšana būtiski neietekmēšot: „Ik pa laikam mēs izmantojam Balticconnector gan uz vienu pusi, gan uz otru pusi. Gan no Somijas uz Latviju, gan arī otrādāk. Tādā ziņā tādas minimālas izmaiņas ir, bet mēs esam šādām situācijām gatavi, un tāpēc izmantojam visu pieejamo infrastruktūru,“ stāstīja Elenger valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte, norādot, ka Somijas klienti tiks apkalpoti no Inko termināļa.

VDD „izbrāķē“ 115 kritiskās infrastruktūras darbiniekus

Valsts drošības dienests rakstiskā atbildē norādīja, ka pēc Balticconnector bojājumiem dienests atgādinājis Latvijas kritiskās infrastruktūras uzturētājiem par dažādiem drošības pasākumiem. VDD norāda, ka jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā infrastruktūras aizsardzībai ir pievērsta pastiprināta uzmanība, tajā skaitā stingrākas darbinieku pārbaudes.

Kopš iebrukuma VDD veicis pārbaudes par gandrīz 8000 kritiskās infrastruktūras uzņēmumu darbiniekiem, lai novērtētu, vai tiem var uzticēt konfidenciālu informāciju par infrastruktūras objektiem. Par 115 no viņiem VDD atzinums bijis negatīvs. VDD norāda, ka starp iemesliem negatīviem atzinumiem bijusi arī atbalsta paušana Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Latvijas TV raidījums „De facto“