Valoda, valodiņa...

Sanita Dāboliņa.

ATBILDU UZ JAUTĀJUMU: Kara terminoloģija: izceļam, pazeminām, nejūtam?

Ieva ierosināja diskusiju: „Viena dāma „Instagram“ ielikusi: „Darbs, darbs, darbs ir okupējis manu grafiku [..].“ Un atcerējos, ka es nesen lietoju frāzi „okupējis laiku“. Vecāki to mēdza lietot, kad kāds aizņēma vietu. Vai tas no anglicisma „occupied“ vai no padomju laikiem? Tagad kara ēnā – atkal tik tuvu mājām – liekas kaut kā savādi. Bērnībā angļu valoda nebija tik populāra, Kembridžas vārdnīcā ir divas nozīmes: kontrolēta teritorija un kāda cita lietota vieta. Vai vārds „okupēts“ tika nonivelēts, pat izsmiets, vai tas ir vēl kas cits – lai nebūtu tik sāpīgs? Es aizdomājos tīri filozofiski – sieviete, kas rakstīja tekstu, ir pret karu Ukrainā un noteikti pret vardarbību; vai tas izskan automātiski kā ieradums, ko pati nav pat pamanījusi?“

Tīri emocionāli – jā, ir dīvaini to lietot, kad blakus reāla okupācija. Acīmredzama angļu valodas ietekme. Lielai daļai svešvārdu saknes tomēr ir senajās valodās. OKUPĒT nāk no latīņu: occupāre „ieņemt, aizsteigties priekšā, nodrošināt sev“; occupātiō „ieņemšana, saņemšana savā varā, sagrābšana, iegūšana“. Latviešu valodā nostiprinājies termins „ieņemt svešu teritoriju ar bruņotu spēku“. Neērtus (smagus) vārdus ikdienas valodā pazemina nozīmīgumā, it kā padara nekaitīgus. Ir gan otrs aspekts: tā tos padara arī runātājiem pieņemamākus (darbojas t.s. Overtona loga modelis).

Padomju vara militāro terminoloģiju padarīja par ikdienas sarunvalodas daļu: padomju cilvēks par visu cīnījās, karoja utt.; skatījās kara filmas, kur to nemitīgi pārmala, turklāt vienmēr varēja runāt arī par okupāciju, attiecinot uz vācu okupāciju. Tādējādi tas vairs neizklausījās tik briesmīgi, cilvēki pierada, daudzi joprojām cīnās... Tipisks piemērs mūsdienās ir sporta notikumu komentēšana: cīnās, sagrauj utt. Tātad vieniem tas ir sens ieradums, kas apstiprina – militārā valoda ir ikdienas sarunvalodas daļa, bet otri pārsvarā lasa (un domā) angļu valodā un automātiski to pārceļ latviski: viens pret vienu, pat nezinot vārda latvisko nozīmi.

Domapmaiņu jau bijām beigušas, kad Ieva atsūtīja vēl vienu svaigu piemēru no sociālās tīklošanās vietņu ierakstiem: „Nepadarīto lietu saraksts liekas nebeidzams. [..] No viena gala kārto, tīri, tikmēr otrs – pārvēršas kara laukā.“

Sanita Dāboliņa
Laikrakstam „Latvietis“

#latviešuvaloda #dzimtāvaloda
#raksti #rakstītprieks
#komunikācijakākvalitātesinstruments
#ceļāuztavugrāmatu #valodairkāupe