Kapakmens Arvīdam Blūmentālam

Palielināt / Enlarge

Arvīda Blūmentāla kapakmens atklāšana. FOTO no Astrīdas Upītes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Arvīda Blūmentāla kapakmens atklāšana. FOTO no Astrīdas Upītes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Arvīda Blūmentāla kaps ar jauno kapakmeni. FOTO no Astrīdas Upītes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Arvīds Blūmentāls – „Krokodils Harijs“.

Astoņpadsmit gadus pēc Arvīda Blūmentāla (Krokodila Harija) nāves, viņa kapa kopiņas galā beidzot stāv kapakmens. To atklāja svētdienu, 16. jūnijā, Austrālijas vidienes pilsētiņā Kūberpedijā (Coober Pedy) Opālu festivāla laikā, piedaloties vietējai vēsturnieku kopai un latviešu pārstāvei Astrīdai Upītei ar vīru. Vēsturnieki apstaigāja Būthila (Boot Hill) kapsētu, apstājoties tur, kur atdus svarīgas vai interesantas personas. Viena no spilgtākajām – Arvīds.

Kapa kopiņa bija izpušķota ar Latvijas karodziņiem un sarkanbaltsarkaniem ziediem. Kapakmens, kuru izgatavoja Adelaidē un pārveda 850 km uz Kūberpediju, ir elegants un no granīta, bet pārējais kaps ir Kūberpedijas stilā, ieskauts ar vietējiem sarkaniem smilšakmeņiem un uzbērts ar mazākiem akmentiņiem, starp kuriem aug tuksneša „emu” stāds. Un no kapa lien ārā mazs krokodilēns...

Vēsturnieki izlasīja Arvīda dzīves stāstu un noklausījās vārdus no Ināras Strungas, kas organizēja kapakmeņa uzstādīšanu, bet nespēja piedalīties. Viņa pastāstīja par Arvīda slavu, kā par patriotu, leģionāru, dēkaini, mīlētāju, rakstnieku, stāstnieku un humoristu, par kura jokiem pilsētnieki vēl joprojām smejas. Klausītāji pastāstīja anekdotes par Arvīdu, piemēram, par gadījumiem, kad viņš pārņēma drauga bēres no katoļu priestera, un arī kad viņš ar draugu ienāca slimnīcā nepieteikts, lai ar mutes ermoņikām un akordeonu spēlētu slimniekiem Ziemassvētku dziesmas. Ināra teica, ka Arvīds noteikti gribētu būt klāt, lai pateiktos savai māsīcai Ausmai Bukovskai, kas gādāja līdzekļus kapakmenim. Viņš arī gribētu satikt savu meitu Ivonnu (Yvonne), kas piepalīdzēja.

Ināra pateicās kapa veidotājam Thomas Hammermeistaram, vēsturniekiem, Astrīdai un sevišķi žurnālistei no Talsiem un Arvīda kaimiņienei, nelaiķei Maijai Brūverei, kas bieži rakstīja par Arvīdu un saveda kopā ļaudis, kam rūpēja viņa piemiņa.

Arvīda māsīca Ausma Bukovsku ilgi bija nelaimīga, ka Arvīdam nav kapakmens ar pilnu vārdu un datiem, bet tikai balts krusts. Kapa uzrakstam viņa izvēlējās vārdus no Raiņa dzejoļa „Lauztās priedes“: „Tu lauzi mūs naidīgā pretvara, / Vēl cīņa pret tevi nav nobeigta.“ Viņa teica, ka: „tas būtu kā Latvijas karavīru zvērests pret naidīgām pretvarām Latvijas valstij, kurš turpinās joprojām. Arvīda dzīves gājums ir šīs cīņas upuris... Jāsaka, ka joprojām Eiropas kontinentā šī cīņa turpinās šobrīd, jo tagad jauns fašisms pacēlis galvu caur Ukrainas karu. Daudzi varbūt to nesapratīs, bet tas ir kā kaujas sauciens par cilvēces gaišo nākotni.“

Arvīdam vienmēr sirdī bija Latvija, un pieminekļa atklāšana noslēdzās ar vārdiem „Dievs, svētī Latviju!“

Ināra Strunga
Laikrakstam „Latvietis“