Uz naksnīgās debess fona

Palielināt / Enlarge

„Es nāku ar mieru.“ FOTO R.S.&AI Imagine.

Pasaules NLO Dienu (World UFO Day) atzīmē katru gadu 2. jūlijā kopš 2001. gada. Tā ir arī gadadiena varbūtējam NLO kontaktam Rosvelā (Roswell, ASV) 1947. gadā. Tai nolūks ir pieredzes un informācijas apmaiņa starp interesentiem, kā arī debess juma vērošana. Mans raksts „Uz naksnīgās debess fona“ ir veltījums šai tēmai vispārīgi. Tajā esmu centies pārdomāt šo jautājumu kopā ar jums, cienījamo lasītāj: vai Universā esam daudzi?

Cik grandioza ir naksnīgā debess velve! Cik krāšņi zvaigžņu lauki lejas uz visām pusēm, un jau tepat – mūsu milzīgajā Piena Ceļa galaktikā! Un kāda dzirkstoša krāsu gamma paveras, kad ielūkojas caur teleskopa lēcām Kosmosa dzīlēs! Cik noslēpumaini dūmakaini un ar zvaigžņu putekļiem apklājas tuvāki un tālāki reģioni redzamajā Izplatījumā! Kā Magelāna Mākoņi (Nubeculae Magellani, lat) – divas neregulāras rūķu galaktikas (dwarf galaxies), kas labi redzamas Dienvidu zvaigžņu puslodē, – tie ir Lokālās Zvaigžņu Grupas locekļi, spirālveida galaktikas, kas apriņķo mūsu Piena Ceļa galaktikai. Un Andromēda (M31) – mūsu tuvākais kaimiņš galaktika, kas atrodas Andromēdas zvaigznājā, un pie naksnīgā debess juma ir otra spožākā zvaigžņu kopa aiz Plejādes!... Vai visu to krāšņumu un eleganto izdomu, ar kādu tas viss ir ticis Radīts – vai to var izteikt tēlotājmākslā, mūzikā, un zinātnē – kā astronomijā? Tai ir veltītas ļaužu domas un sajūsma uz Zemes visos laikos, un visu tautu dzejnieki un mākslinieki ir centušies izteikt savos darbos kaut kripatiņu, arī astronomi un pētnieki runādami savā valodā, un katrs Zemes iemītnieks, kas paceļ savas acis uz šo Dieva Radības Kosmosa bezgalīgo lauku, kurā, tā sakot, peld Visums... Un atcerēsimies – ar Hubble teleskopu, kurš riņķo orbītā ap Zemi kopš 1990. gada – redzamo galaktiku daudzums vien jau pārsniedz 500 biljonu! Un katrā atrodas vairāk kā 350 biljonu sauļu sistēmu ar savām planētām!... Tur – milzīgā Izplatījuma pašā centrā – LAIKS ir apturēts. Tur dus Hronoss...

Vai esam daudzi?

Saskaņā ar publikācijām, un – jo īpaši sākot ar XXI gadsimtu – konvencionālās zinātnes populārie viedokļi sliecas šai virzienā: Visums ir pārāk milzīgs, lai tur būtu tikai mēs uz Zemes. Gribas teikt – šāda pieeja katram interesentam ļauj nopietni apsvērt ārpuszemes intelekta eksistenci. Šai virzienā viedokli atrodam arī reliģiskā plūsmā, kas dibināta caur sludinātāju Džozefu Smitu (Joseph Smith). Tādu ir izteicis arī priesteris Korado Balduči (padre Corrado Balduchi), nākdams uz itāļu TV daudzas reizes. To pauž arī mācītājs Džeimss Gillilands (James Gilliland) – Sanktuārija vadītājs pie Foreļu ezera, Mt. Adams kalna pakājē (ASV), kur atrodas viņa rančo, ar savām un savu viesu pieredzēm (skat. rakstu Orions, Jauns starts LL Nr. 733). To atgādina arī Matīss Barkovskis – Latvijas Lepnums 2008, kurš praktizē komunikāciju ar debesīm savos čannelinga semināros Rīgā, Liepājā, Cēsīs un Kuldīgā, šai nodarbei apmācīdams interesentus. Kā arī daudzi Latvijā un var teikt visā pasaulē. (skat.ref.)

Vai skaties debesīs?

Kam šī tēma interesē, var iesākt ar mazumiņu, un proti, paraudzīties naksnīgajā velvē, lai pavērotu ar neapbruņotu aci tur labi saskatāmo dzīvo satiksmi. Ja nu izdodas ieraudzīt ko neparastu?...

Kad 2016. gadā Sidnejā ar prezentāciju viesojās mācītājs Džeimss Gillilands (James Gilliland) no ASV, man bija izdevība piedalīties šādā lauka nodarbībā. Tā sastāvēja no trim daļām, no kurām apmeklēju divas – lekciju (presentation) un lauka nodarbību (skywatch). Trešā bija meditācija ar komunikācijas treniņu.

Lai vērotu jebkurus lidaparātus uz naksnīgās debess fona – ir mazliet jāpierod. Vislabāk to darīt okeāna krastā, kur ir labi redzama skaidra zvaigžņota debess, ko netraucē pilsētas uguņu fons. Tur var iekārtoties ērti – atgāžamā krēslā, un interesentu grupas kompānijā. Jo tā var vieglāk novērot visas debess puses vienlaicīgi, lai neko nepalaistu garām. Tad, ja uzrodas kāds augstu lidojošais agregāts, ar izsaucieniem tiek pievērsta grupas uzmanība debesu sektoram.

Var uzreiz labi atpazīt lidmašīnas un helikopterus pēc to signālugunīm. Tāpat mākslīgos satelītus, pēc konstantā lidojuma taisnās līnijas un vienmērīgā spožuma. Var labi atpazīt minimeteorītus, pēc lejup virzības, milzīgā ātruma, taisnās līnijas un sadegšanas atmosfēras biezajos slāņos. Savukārt, – nezināmos objektus – spriežot pēc zaļās, rozā un zilās krāsas – no vienas puses, un trajektorijas zig-zag kustībām 90° un reizēm 180° leņķos, kas notiek lielā augstumā, milzīgā ātrumā un zibenīgi – no otras puses, kā arī visa objekta pulsācijas četras piecas reizes virs sākotnējiem apmēriem spožumā, tos viegli atšķirt un nevar sajaukt ne ar satelītiem, ne lidmašīnām, ne minimeteorītiem. Ja nu vienīgi – gaisa baloni?... Vai droni?...Hm...

Viņus var ar labu gribu novērot lidojam virs Zemes – stratosfēras un termosfēras augstumos (20 km – 400km), praktiski katru nakti. Un vecākie draudzes locekļi man ir teikuši, ka tos redzējuši jau bērnībā – labu laiku pirms sputņiku vai satelītu palaišanas. Ar zināmu pacietību un ar neapbruņotu aci principā katrs var tos ieraudzīt. Tiem piemīt mērķtiecīga kustība – no horizonta līdz horizontam. Tie dažreiz virzās formācijā pa trim, kā redzams arī piemēram no Meksikas patruļlidmašīnas uzņemtajā video, kas skatāms uz Youtube.

Uzraksts nav salasāms

Saskaņā ar publikācijām (skat.ref.), pētniecisko grupu sastāvā mēdz būt arī ex-piloti un citi tehnisku profesiju pārstāvji, kas apstiprina redzētā neizprotamību. Griežas video aparāts un attēls ir vēlāk aplūkojams uz ekrāna. Bet foto/video uzņēmums tālu atpaliek no vizuālā iespaida dabā. Būtu vajadzīga izcila teleskopiskā aparatūra, ņemot vērā ievērojamo attālumu, lai sasniegtu vajadzīgo kvalitāti. Taču tam, kurš pats to ir redzējis - nekas tāds nav vajadzīgs. „I know what I saw“ – tā saucas populārzinātniskā filma – viena no daudzajām par šo tēmu.

Tomēr jāteic, vai pareizāk gan nebūtu sacīt – mēs nezinām kas tas ir, jo visbiežāk vērojums ir ļāvis konstatēt kas tas nav? Un taču - šiem objektiem virsū nav lasāms uzraksts kas viņš ir! Lai nu kā, atskaitot tās iespējas, kas mums šodien ir plaši pazīstamas – atliek secināt : tas agregāts nav ražots uz Zemes. Bet tur tas lido. Bet tas nav mūsu. Bet tur viņš ir. Tātad, tas ir ražots kaut kur citur. Tieši jau to arī pēc definīcijas izsaka jēdziens – nezināmais objekts. Vienā vakarā saskaitījām tādus līdz desmit.

Sastapšanās klasifikācija

Šāda rakstura vērojumus pēc Alena Haineka skalas (J.Allen Hynek, astronomer, ufologist) var klasificēt kā pirmās pakāpes sastapšanos (encounter of the first kind) un tie pieejami arī vērojot no Zemes, par ko katrs var pārliecināties pats. Tomēr – ar pirmo pakāpi piedzīvojumi tikai iesākas. Tāpēc eksistē – 2., 3., 4. un visbeidzot – piektās pakāpes sastapšanās klasifikācija.

Sākot ar trešo, tiek apzīmēta varbūtēja (alleged) intelektuālā info apmaiņa jeb komunikācija. Kā piemēram, mūsu viesim Džeimsam Gillilandam – pie Foreļu ezera Mt. Adams kalna pakājē (skat. eceti.org , un rakstu „Orions“ LL Nr.733). Šādus labvēlīgus kontaktus piedzīvo arī piem. CSETI grupa CE5 meditācijas nodarbībās (close encounter of the fifth kind) Dr. Stīvena Grīra vadībā, saskaņā ar publikācijām (Steven Greer, cseti.org). Savu pieredzi šai sakarā prezentē arī amerikāņu kinematogrāfs Darils Anka (Darryl Anka/Bashar), kurš jau vairāk kā 30 gadu būdams starpnieks auditorijai ar varbūtējo (alleged) eņģelisko viesi no debesīm, savās čannelinga sessijās (channeling) komentē gan Zemes cilvēka gan arī debesu civilizāciju sadzīves visdažādākos aspektus. Savukārt, argentīnietis Matiass De Stefano (Matias De Stefano), atcerēdamies savas iepriekšējās dzīves, to skaitā inkarnāciju kā sievietei – priesterienei Atlantīdā pirms 12 000 gadiem, un Japānā pirms 900 gadiem, var detalizēti raksturot dievišķo astronautu klātbūtni uz Zemes, kad tie piedalījušies ar savu ģenētisko materiālu tautu un rasu veidošanā. Daudzus no tiem primitīvie zemieši toreiz kļūdaini uztvēruši kā dievus, un tos pielūdza, kas ir aplams solis. Jo „lai gan ir tā saucamie dievi vai debesīs, vai zemes virsū, jo dievu un kungu ir daudz, bet mums ir tik viens Dievs, Tēvs, no kura visas lietas un kurš ir mūsu ilgu mērķis; un tik viens Kungs, Jēzus Kristus, caur kuru visas lietas, arī mēs caur Viņu.“ (1.Kor.8:5-6)

Šai rakstā minētie piemēri ir atrodami viņu mājas lapās vai uz Youtube video intervijās (skat.ref.).

Kāpēc tas ir svarīgi?

Šodien atbilde uz jautājumu: vai Universā esam daudzi? – arvien plašākās pētnieku aprindās skan: jā. Mēs esam daļa no apdzīvotā Visuma, kurā katrs darbojamies atbilstoši saviem uzdevumiem. Vienā vai otrā veidā šo atziņu sastopam gan senatnes mantojumā (ancient wisdom), gan tautu folklorā un mitoloģijā, gan arī Reliģiskajos Rakstos. Tagad, kad mēs iesoļojam Kosmiskās ēras rītausmā, uz Zemes ļoti aktuāls kļūst Garīgais briedums. Jo pēc visa spriežot, tuvojas laiks, kad mēs būsim gatavi sava Likteņa nākamajam posmam, sadarbībai ar Apdzīvoto Universu Mierā. Citiem vārdiem – no Homo Sapiens kļūt par Homo Galacticus. Un tādā gadījumā būs nepieciešama tolerance apstāklim, ka Dievs ir radījis būtnes tik atšķirīgā anatomiskā iepakojumā, kādu šodien uz Zemeslodes vēl nesastopam. Tad izbīlim no vienas puses, vai arī vēlmei dievināt no otras, visticamāk būs jādod vieta līdzsvarotai harmonijai, veselīgai zinātkārei, to visu vainagojot – māsu/brāļu mīlestībai. „Tad es kritu pie viņa kājām, gribēdams viņu pielūgt. Bet viņš man saka: „Nedari to! Es esmu tāds pats kalps kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība. Pielūdz Dievu!“ (Bībele, Atkl.19:10)

„Kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.“ (1.Jņ.4:16) Un „kas mīl To, kas Viņu ir dzemdinājis, mīl arī to, kas no Viņa ir dzimis“. (1.Jņ.5:1) Tā vienmēr ir mācījuši un skaidri rādījuši Cilvēces Lielie Skolotāji, un pauduši Lielie Reliģiskie Teksti visos laikos.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis
Laikrakstam „Latvietis“

(Sk. http://xfacts.com/old/, eceti.org, cseti.org, u.c., uz Youtube „The Phoenix Lights - the documentary“, „Physicist Michio Kaku on the Shift in the UFO Phenomenon“, un sk. wikipedia enciklopēdijā zvaigžņu karti, Bībelē sk. Ecehiēla I nodaļu, I Moz.6:1-4, Atkl.19:10, un Corrado Balducci „Pegasus Research Consortium“ by Richard Boylan Ph.D, Zecharia Sitchin „The Chronicles of Anunnaki“, un arī Dr. Dolores Cannon „Three Waves of Volunteers“, Darryl Anka/Bashar www.bashar.org, Matias De Stefano www.gaia.com, Matīss Barkovskis – Miera Māksla „www.art-of-peace.info“, kā arī laikrakstā „Latvietis“ Nr. 733. rakstu „Orions. Jauns starts“, un tēmas ilustrācijai filmas „Contact“, „K-Pax“, „Starman“, u.c.)