Juris svētkos (1)

Palielināt / Enlarge

XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem Kanādā Rīcības komiteja un prezidents. No kreisās: Mareks Nēgels, Andra Dzintara, Kaspars Reinis, Selga Apse, Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Juris Ķeniņš, Tija Freimuta, Arnis Markitants. FOTO no Jura Ķeniņa personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Mareks Nēgels atbildīgs par Dziesmu svētku biļešu izsūtīšanu. FOTO no Jura Ķeniņa personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Maijā slido, jūlijā dejo – slidošana ceļā uz Dziesmu svētkiem Mattamy Athletic centrā. FOTO no Jura Ķeniņa personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

XVI Deju grīda. FOTO no Jura Ķeniņa personīgā arhīva.

Dziesmu un Deju svētku rīkotājiem bieži prasa: „Cik ilgi jūs rīkojiet svētkus, kad jūs sākāt?“ Rakstot šo par izskanējušajiem XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem Kanādā (turpmāk XVI Svētki), ļoti precīzi zinu to momentu.

Vienā no pēdējām XV Svētku Rīcības komitejas sēdēm (2019. g. maijā) svētki, kuri bija uzticēti manā vadībā, komitejas vicepriekšsēde Selga Apse bija izgājusi no sēžu telpas uz brīdi. Es paskatījos uz visiem pārējiem ap galdu un prasīju: „Selga?“ Visi momentā saprata manu nozīmi un māja ar galvu – virzīsim Selgu uz XVI Svētku vadību. Selga ir ilggadēja (vairāk nekā 25 gadus) deju kopas Daugaviņa vadītāja, viņas spējas, talants un darba tikums atzīti arī Latvijā, kā Dziesmu un Deju svētku virsvadītāji 2018. g. un 2023. g. svētkos – moments bija pienācis viņai vadīt „mūsu“ svētkus. Protams, Selgai pašai arī bija teikšana, un īsi pēc XV Svētkiem piekrita uzņemties šo prasīgo pienākumu.

Katru Dziesmu un Deju svētku rīkotāja komanda ir Latviešu Dziesmu Svētku biedrības Kanādā (turpmāk LDSBK) atbildība, un tās valdes uzdevums ir izraudzīt spējīgu un sadarbīgu grupu, kuru varēs uzņemties šo svēto uzdevumu.

Diemžēl, Covid sekoja šim lēmumam, un process ieilga. Trīs gadus pēc XV Svētkiem, LDSBK padome, kura sastāv no visiem Kanādas koriem un deju kopām, un no citām organizācijām, kurām rūp Dziesmu un Deju svētki tikās virtuāli izraudzīt nākamo šo komandu. (Bez organizācijām padomē arī kalpo ievēlētie 5 valdes locekļi, pārstāvis no LNAK un 6 deleģēti pārstāvji no iepriekšējiem svētkiem.) Protams, nevar prasīt kādam sestdienas rīta sanāksmē, vai viņš būtu gatavs ziedot tūkstošiem brīvprātīgu stundu šim projektam – tādi cilvēki ir jāatrod jau iepriekš. Tā arī LDSBK valde un Selga piestrādāja gadu un vairāk, sameklējot „sapņu komandu“, kura mūs vedīs šo garo ceļu. Nominējām divus vicepriekšsēžus: ilggadējo Daugaviņas prezidenti Tiju Freimutu, kuru bija kalpojusi XV komitejā un vadīs deju nozari, un mani pašu, strādājot, protams, mūzikā, bet arī pie viesnīcas izraudzīšanas, līdzekļu vākšanas un sadarbību ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un ministri, Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) un LR vēstniecību Kanādā. (Noteikti pieminēsim visus vēlāk arī, bet milzīgs gandarījums, ka XVI svētkus apmeklēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Kultūras ministre Agnese Lāce, LNKC direktore Signe Pujāte un LV vēstnieks Kanādā Kaspars Ozoliņš.)

Rīcības komitejā pēc statūtiem kalpo vēl četri, un tām vietām izraudzījām un aicinājām, (alfabētiskā secībā) Andru Dzintaru (XV svētku jaundeju konkursa horeogrāfijas laureāte), kura strādās pie sociāliem medijiem un mārketinga, Mareku Nēgelu (Kanādas Latviešu centra Toronto (KLCT) spējīgais administrators, varens dejotājs un svētku biļešu guru), Arni Markitantu (savā laikā KLCT priekšsēdis, patlaban Toronto Daugavas Vanagu priekšsēdis) un mūzikas nozares vadītāju otavieti Kasparu Reini (starp citiem dažādiem amatiem un dāvanām profesionāls tenors un nodrošināja, ka rīkotāji nenāk tikai no Toronto). Trūka kasiere, un esam pateicīgi, ka Northern Birch darbiniece Māra Leja pieteicās. Par šo komandu liels prieks: spējīga, čakla un dedzīga, bet, manuprāt, vissvarīgāk ar cieņu vienam pret otru. Neatceros nevienu strīdu, nevienus asus vārdus, pat nevaru atcerēties vai būtu balsojuši par kādu tematu – viss paveikts sadarbības ceļā.

Kaut lieli priekšdarbi jau bija paveikti, mēs astoņi ķērāmies pie kopējā darba 2021. g. rudenī, un sekoja burvīga sadarbība, laba komunikācija un ap 30 komitejas sēdes, pa virsu pārējām nozaru un sarīkojumu sēdēm. Sēdējām un sēdējām, un darījām. Zoom šajā lietā bija mūsu nemitīgais kompanjons.

Ātri pagāja nākamie 34 mēneši, darbi sākumā plaši: viesnīcas un koncertelpu izraudzīšana, programmas grafika plānošana (25 pasākumi četrās dienās). Tūlīt ķērāmies pie svētku dizaina, saprazdami ka tas bija nepieciešams ļoti drīz, lai varētu jau sākt reklamēt gan svētku dalībniekiem, gan topošajiem svētku viesiem. To darbu atkal uzticēja burvīgai Lījai Hjūstonai (Leah Houston), kura bija atbildīga par 2019. g. logo. Viņas dizains apbūra ar savu CN torni, ūdeni un trīs apļiem. (Noslēpums – tie apļi ir tilti, jo starp mūsu uzdevumiem ir būvēt tiltus ar tēvzemi un pārējo pasauli.) Sekoja sauklis, un vienojāmies par LET'S LEC LETTS!

Nu kas vēl palika ko darīt? Tikai milzīgais uzdevums sagatavot programmas, sarunāt telpas, kurās tās programmas piedāvāt, aicināt dalībniekus tām programmām, gādāt par viņiem un lūgt tautai apmeklēt šīs programmas. Izklausās kā samēra vienkāršs uzdevums, bet tur pagāja tās tūkstošām, tūkstošām stundas, kuras katrs rīkotājs ziedoja brīvprātīgi, lai šī 70 gadu tradīcija turpinātos. Katram no 25 pasākumiem tika izraudzīts vadītājs, daži no Rīcības komitejas, citi pieredzējuši rīkotāji, arī ne visi no Toronto. Sarīkojumi rīkojās neatkarīgi, bet katram kāda atbildīga persona Rīcības komitejā, kuri katrā sēdē ziņoja par sekmēm.

Un tā, soli pa solim, no mēneša līdz mēnesim gājām uz priekšu, sadarbīgi, vienmēr ar galamērķi mūsu skatu logā, vienmēr ar drošu redzējumu, ka izdosies svētki.

Ātri ierodoties 2024. gadam, fokuss kļuva vēl asāks. Pieteicās nenormāls skaits: dziedātājiem vien pāri pa 1 000. Kur visus viņus likt? Darbs pie naktsmājām bija milzīgs, jo sagaidījām 600+ dalībniekus no tēvzemes. Pateicoties Selgai apbrīnojamam darbam, tas viss izdevās.

Arī bija akcija Ceļā uz svētkiem, kura sākās 2023. g. septembrī Rīgā ar kora Aura koncertu, PBLA gadskārtējās sēdes ieskaņā un turpināja ar koncertiem: Pētera Zariņa Mūzikas maratons, Ērģeļu koncerti, Spīdolas rīkoto atbalsta vakaru, slidošanu Tautas deju lieluzveduma telpā, kopmēģinājumiem un salidojumiem ASV, Kanādā, Eiropā un Rīgā, koncertam Torņkalnā jūnijā). Noteikti Rīgā notika kopmēģinājumi pirms 150 gadiem. Bet vai Jānis Cimze un viņa līdzgaitnieki būtu iedomājušies, ka 2024. g. arī būtu kopmēģinājumi, ar nolūku braukt 6 750 kilometrus uz svētkiem Toronto?

Zināms miers iestājās – viss iespējamais bija izdarīts. Gaidām mūsu dalībniekus un viesus!

Juris Ķeniņš
Laikrakstam „Latvietis“
Pirmpublicējums laikrakstā „Latvija Amerikā“ Nr.29

Turpmāk vēl