Jaunā Laikmeta Gars mudina iet uz baznīcu

Palielināt / Enlarge

D. Šī nav metafora. Tā ir Spēka kolonna-stabs, kas rodas dievkalpojuma laikā. Tās kupols Dievnama iekšienē apņem visus dalībniekus (skat. zīmējuma apakšējā daļā). Tad Tas pāriet enerģiju viļņos-difūzijās, un noformējas stars (zīmējuma vidusdaļā), kas kā Spēka obelisks (zīm. augšdaļā) aiztiecas Debesīs. FOTO Liberal Church pics..

Palielināt / Enlarge

C. Dievkalpojuma laikā Spēka kupols ir noformējies, tas apņem visu Dievnamu un izplešas aiz Tā robežām. Zīmēj. (1) redzams Dievnams un Spēka kupols no augšas, kur ar zvaigznīti apzīmēts mācītāja/s atrašanās vieta pie Altāra, un ar krustiņu apzīmēts Altāra Eņģeļa atrašanās vieta, pēc Spēka kupola izveidošanas. Zīmēj. (2) redzams Spēka kupols no kreisās puses. Tas vienmērīgi izplešas uz visām pusēm ar Altāri centrā. Spēka obelisks noformējas virs Altāra. Baznīcas tornis (visbiežāk pie ieejas) simboliski ataino šo Spēka obelisku, bet nesakrīt ar Tā atrašanās vietu, un var būt atšķirīgs gan pēc izmēriem, gan formas. Tornis ar zvanu ir pie ieejas, bet Spēka obelisks izveidojas virs Altāra. FOTO Liberal Church pics..

Palielināt / Enlarge

B. Dievkalpojuma laikā Spēka kupols izplešas, vienmērīgi apņemdams visu Dievnamu. Zīmējumā (1) redzams Dievnams un Spēka kupols no augšas. Zīmēj. (2) redzams Spēka kupols no kreisās puses. FOTO Liberal Church pics..

Palielināt / Enlarge

A. Dievkalpojuma laikā sākotnēji rodas Spēka kupols, sākot ar Altāra daļu, tad tas apņem visus dalībniekus, un pakāpeniski izplešas Dievnama iekšienē. Šai attēlā zīmējumā (1) redzams Dievnams un Spēka kupols no augšas. Zīmēj. (2) ir Altāra daļa un Spēka kupols no kreisās puses. Zīmēj. (3) ir Spēka kupols Dievnamā no kreisās puses. FOTO Liberal Church pics..

Baznīcas Reformācijas Dienu svin 31. oktobrī. Tai es šogad veltīju savu rakstu Jaunā Laikmeta Gars mudina iet uz baznīcu.

„Bet eņģelis uzrunāja sievas, sacīdams: „Nebīstieties, jo es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto. Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies, kā Viņš sacījis. Nāciet šurp un raugait to vietu, kur Viņš gulēja.““ (Mt.28:5-6).

Krusts

Kristībā un Iesvētībā, kā arī svētījot – luterāņi un vairums Kristīgo konfesiju – lietojam Krusta zīmi.

Krusts ir vēsturē bijis un ir – kopīgs simbols visām tautām. Visdažādākā veida krusti bija motīvi mākslā reliģiskajos novirzienos Kaldejā, Feniķijā, Ēģiptē, Asirijā, Indijā, Tibetā, Eiropā, Āzijā un Amerikā.

Krusts vienādā mērā tika pielietots gan pirmskristīgajās tautās, gan arī kristīgajās. Krustā visskaidrāk atainojas galvenie Pasaules ēkas likumi: Hierarhijas likums, Pretēju polu cīņas un vienības likums, un Cēloņu un seku likums.

Kristīgai draudzei visā pasaulē – Krustam piemīt divkārša nozīme.

• Tas ir Pestītāja nāves simbols, caur kura mokām cilvēks tuvojas Dieva pilnībai.
• Tas ir pazemības simbols, pacietības simbols un dzīves nastas simbols. Jo mūsu Kungs Jēzus Kristus ir ļāvis celt Krustā savu Miesu. Caur to Viņš ņem uz Sevis un nes mūsu grēkus, trūkumus, slimības un ciešanas. Ar savu Krustu svētīdams – Viņš mūs lieliski vada pa cilvēciskās dzīves ceļu, izdeldēdams mūsu grēku parādu un piešķirdams mums Savu Svēto Nopelnu.
• Krusts vienmēr ir dzīvības un nāves un dzīvības simbols.

Dievnams

Visos laikos cilvēki ir novietojuši, novieto un novietos Dievnamus pašās labākajās vietās, – tā vieta ir paaugstināta, – tiešā un pārnestā nozīmē, jo Dievnamā notiek varenāko Debess un Zemes spēku apmaiņa.

Tas nozīmē jau pirmkārt, ka Dievnama iekšienē var atrast vismaz trīs vietas, kurās atrodas spēka kolonnas-stabi. Ja pastāv tādā vietā, tad cilvēks piepildās ar ļoti jaudīgām Svētā Gara dvesmām, kas nes veselību un pārliecību par saviem spēkiem. Tādu spēka stabu var atrast, plānveidīgi pārvietojoties Dievnama iekšienē. „Pēc tam Jeruzalemē bija Tempļa atjaunošanas svētki. Tas bija ziemā. Jēzus staigāja pa Templi Salamana stabu ailē.“ (Jņ.10:22-23)

Otrkārt, cilvēks, kuram no Debesīm ir dots ielūkoties lietu un parādību būtībā, ieraudzīs krucifiksa, altārgleznu un svētbilžu būtību. Krucifiksi, altārgleznas un svētbildes mēdz būt spīdoši, starojoši, apgaismojoši; tie nes svētību, gaismu un siltumu. Tādas vietas ir jo sevišķi salūgtas no cilvēkiem.

Treškārt, katrā Dievnamā ir viena vai vairākas vietas, uz kā guļ Dievišķās Svētības zīme. Piemēram, tāda ir speciāli iekārtota piemiņas svētvieta, un tā visbiežāk atrodas altāra tuvumā. Uz tās mēdz novietot sveces un sakrālpriekšmetus. Ja vienkārši pastāvi tādā vietā, tad uz ilgāku laiku kļūsti miermīlīgs, mierīgs, labvēlīgs un garīgs – tas ir – labestīgs un stiprs.

Svētdarbības

Dievnamā notiek svētdarbības. Pie tām pieder arī Svēto Rakstu sludināšana. Svētdarbību laikā mācītājai/am kreisajā pusē uzrodas sudrabaina vertikāla kolonna, kurā var atšķirt Serafu. Bībelē to labi ilustrē piemēram, atgadījums ar priesteri Cakariju, kurš sākumā gan atteicās paklausīt savai vīzijai, bet vēlāk to pieņēma: „Bet notika, kad Caharija pēc savas kārtas izpildīja priestera pienākumus Dieva priekšā un pēc priestera paražas viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt, bet viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu kvēpināmā stundā, tad viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams kvēpināmā altāra labajā pusē...“ (Lk.2)

Dievnamā viss veicina laika, telpas, spēka un vielas metamorfozes, kā rezultātā cilvēka lūgšana par labklājību tuvākajam un par palīdzību tuvākajam – iet taisni pie Tā Kunga. „Un kvēpināmā dūmi ar visu svēto lūgšanām uzkāpa no eņģeļa rokām Dieva priekšā.“ (Atkl.8:7)

Dievnamā cilvēks ieiet Kristus Debess Spēka žēlastības plūsmā. To sauc par Svētā Gara darbību. Līdz ar to cilvēkā ievērojami stiprinās ticība, cerība un mīlestība.

Jāpiemin, ka, lai apmeklētu Dievnamu tūlīt pēc lieliem svētkiem, kad ir drūzmējies daudz ļaužu, vajag iepriekš sagatavoties, jo eksistē nosviesto grēku efekts, bet Dievnams dažu dienu laikā attīrās. To veicina arī liturģiska darbība kā kvēpināšana un tmldz. Tāda ir sakrālā mehānika, ko īpaši uzsver Senbaznīcas, bet ir spēkā tieši tāpat pie visām konfesijām, tai skaitā mums – luterāņiem.

Absolūcija

Reliģiski tiek veikta darbība, ko sauc par roku uzlikšanu, to izdara klātienē un dievkalpojuma liturģijā praktizē lielākā daļa Kristīgo konfesiju. Dievkalpojumā saņemot Absolūciju (grēku piedošanu ar roku uzlikšanu), klausoties Dievvārdus un baudot Svēto Vakarēdienu (dievgaldu), tam piemīt arī miesas dziedināšanas elementi, kas notiek Svētā Gara Spēkā. Jēzus Kristus Krucifiksa priekšdaļa izsaka pestīšanu, un Krucifiksa aizmugure – dziedināšanu. Atkārtoju : Krucifiksa priekšdaļa = pestīšana. Krucifiksa aizmugure = dziedināšana.

Sakramenti

Lielas pārmaiņas cilvēkā veic Sakramenti.

Kristību Sakraments, Svētais Vakarēdiens, Absolūcija, un baznīcas liturģija vispār – rada izmaiņas cilvēka garīgajā veidolā. Tas vēlāk ietekmē arī tādas cilvēciskās īpašības kā prieks, miers un pat fiziskā līmenī : veselība, pārliecība par saviem spēkiem utt. Jau tādēļ vien, apmeklēt Dievnamu ir ieteicams pat vismierīgākajam un visveselīgākajam un vispašpārliecinātākajam cilvēkam, jo Dievnamā vienmēr būs kaut kas, ko cilvēks var pie sevis pilnveidot un nostiprināt. Dieva Vārds un Sakraments ir vienmēr barība Dvēselei. Tāpēc ir labi regulāri pulcēties vietā, kur Dieva Vārds tiek sludināts un Sakramenti tiek dalīti. Tam pieder apsolījumi.

Jāatceras, ka Sakramenti iesniedzas Neizzināmajā (skat. ref.). Tāpēc censties pārāk iedziļināties Sakramentu analīzē nav ieteicams – var apdedzināties, un labuma nekāda. Sakraments ir Dieva dāvana. Un Sakramentā ir klāt paša Kristus būtība. Viņš ir gribējis, lai mēs tādā veidā Viņu uzņemam, un ar to pietiek.

Atklāsmes

Vēl jāpiemin, ka dažreiz Tas Kungs paver Gara acis necienīgam kulta kalpam, un ļauj REDZĒT aiz Debesu priekškara. Tādi brīži ir doti Ticības stiprinājumam, un var tikt piešķirti vai nu kā balva vai kā norāde. Tādos gadījumos mentāli stiprs cilvēks top satricināts, vājš cilvēks nobīstas, bet abi atcerēsies redzēto uz visu mūžu. Konsekrācijas laikā (jeb Parvēršanā, senbazn.), elementi sāk SPĪDĒT, un Altāra Eņģelis izveido tādu enerģijas burbuli, Tas novij Spēka audumu. Dievkalpojuma laikā tas izplešas pa visu Dievnamu (skat. attēlus A,B,C). Man šķiet, tas izplešas arī aiz baznīcas robežām ietverdams pilsētiņu vai pagastu, kur Dievnams atrodas. Senbaznīcās ticīgajiem pat doktrināli ir noteikts pagodināt Dievnamu, pārmetot sev krustu vai godbijīgi pievēršot tam uzmanību. Domāju, ka šādu godbijību izjūt visi.

Spēka kupols, kas rodas dievkalpojuma laikā, pēc formas atgādina pareizticīgo baznīcas apaļo jumtu, – tas pāriet viļņos, tad difūzijās un beidzot noformē kolonnu-stabu, kas kā stars aiztiecas 3D Izplatījumā, gan arī multidimensionāli (skat. attēlu D). Tad Tas kā dāvana atgriežas no Debesīm ar Svētā Gara dvesmu, kas nošalc pār cilvēkiem. Atceros, kā prof. R. Feldmanis kādreiz teica : Tas notiek katru reizi citā brīdī. Jā, un ar 30 gadu pieredzi kalpošanas amatā varu to apstiprināt. Savukārt, stadionos kalpošanas laikā rodas milzīgs šī spēka vilnis, kas pāršalc ļaužu masām, un daudzus nogāž no kājām redzamā veidā. Un tas var arī būt bīstami, jo var arī kādu aizraut. Savukārt, apslēpti un dziļi iekšēji Tas pats notiek Dievnamos. Cilvēks kā dāvanu saņem Svētā Gara dvesmu vienlīdz lielās baznīcās ar augstām smailēm, gan arī nelielās baznīciņās un iekārtotos lūgšanu namos. Man ir gadījies kalpot abējos.

Un visbeidzot virs katoļu, pareizticīgo, un luterāņu Dievnamiem – augstu Debesīs STĀV SVĒTĀ MARIJA. Man personīgi tas norāda, ka šīs trīs konfesijas pēc savas būtības ir māsas.

Augļi

Pirmkārt. Mēs šobrīd esam aicināti augļus NEST, nevis tos baudīt. Kad tas ir pateikts, tad var atklāt arī sekojošo : ticīgo Dievkalpojuma augļus saņem visa Cilvēce. Bet šobrīd tas ir noslēpumā. Tāpat kā atgadījums Bībelē – ar dažiem ticīgajiem un triekas ķerto. Tie caur jumtu nolaida viņu pie Jēzus kājām (Lk.5:18-20). Un Viņš to pieņēma un dziedināja to dažu ticīgo dēļ, kas viņu atnesa. Tāpat Tas Kungs uzlūko VISU Cilvēci, – to ticīgo dēļ, kuri pastāv Ticībā. Tāpat Tas Kungs uzlūkoja grēcīgo pilsētu un to pasargāja – pat viena ticīgā dēļ, kurš par viņiem aizlūdza. Un visbeidzot – tā Tas Kungs uzlūko visu cilvēcisko civilizāciju uz Zemes – Dieva Dēla Jēzus Kristus nopelna dēļ.

Pestītāja Dāvana par mūsu grēkiem un nepilnībām ir neizmērojami liela, tās apjoms atrodas virs mūsu prāta un sapratnes. Tas tiek atgādināts katrā dievkalpojumā :

„Un Dieva miers, kas ir AUGSTĀKS par cilvēka prātu un saprašanu – pasargās jūsu sirdis un domas Kristū Jēzū mūžīgai dzīvošanai. Amen“.

Lai slava un pateicība Dievam Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam mūžīgi mūžos! Amen.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis
Laikrakstam „Latvietis“

(skat. laikrakstā „Latvietis“ Nr.39 „Kas ir Tas, ko jau kopš sirmas senatnes sauc par Dieva Vārdu“, LL Nr.743 rakstu „Templis“, LL Nr.808 „Jaunā Laikmeta Gara 21 mācība“, LL Nr.790 „Varavīkšņainā Dvēsele“, kā arī Dr Dolores Canon „They Walked with Jesus“, Dr.Michael Newton „Journey of Souls“, Dr. Brian Weiss „Only Love is Real“, un arī agrīnos autorus kā Nicholas Roerich, Rudolf Steiner, Arthur Powell, Annie Besant, Geoffrey Hudson;

Skat. Bībelē par Cilvēka Radīšanu 1.Moz.1:26, 3:22, Bībelē par Jauno Cilvēku Rom.6:6, Ef. 4:15, Ef.4:22-24, 1.Kor.15:47-49, 2.Kor. 2-4 nodaļas, Jņ.14:6, 14:20, 17:17, kā arī Mt.13.nod., Mk.4.nod., Lk.8.nod. u.c.)