Skolēnu dziesmu un deju svētki

Tautas deju lielkoncerts „Deja kāpj debesīs“ Daugavas stadionā. FOTO Brigita Tamuža.

Dziesmu un deju svētku gājiens. FOTO Daina Grosa.

Tautas deju lielkoncerta „Deja kāpj debesīs“ ģenerālmēģinājums Daugavas stadionā. FOTO Māris Brancis.

No kreisās: Toms un Arnis Grosi ar Rīgas Centra sākumskolas kora karogu. FOTO Daina Grosa.

X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalījās 30 975 dalībnieki, kuri pārstāvēja 1305 kolektīvus; bija 12 687 koristu, 13 760 tautas deju dejotāju un 4528 citu skolu interešu izglītības kolektīvu dalībnieki. Svētkus organizēja Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centrs. Pirmo reizi svētku vēsturē tie iekļauti UNESCO svinamo dienu kalendārā 2010. – 2011. gadam, svinot skolu jaunatnes svētku 50. gadadienu un to nozīmi Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pārmantošanā.

Defilē pie pieminekļa

Piektdien, 9. jūlijā pie Brīvības pieminekļa uzstājās septiņi orķestri – Rīgas 6. vidusskolas pūtēju orķestra divas grupas, Siguldas Valsts ģimnāzijas un mākslu skolas pūtēju orķestris Sudrabskaņa (ar latviešu tautasdziesmu defilē programmu), Talsu Bērnu un jauniešu centra pūtēju orķestris (košos tērpos ar atraktīvu defilē programmu), Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris, Jelgavas 4. vidusskolas pūtēju orķestris un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris. Skatītāju vidū bija daudz ārzemju tūristu, kuri fotografēja, filmēja un aplaudēja mūziķiem.

Svētku gājiens

Sestdien, 10. jūlijā Rīgas centrā notika dziesmu un deju svētku gājiens, kura laikā ar dziesmām un dejām skolēni veidoja likteņupi, satekot kā avotiņi no katra Latvijas novada. Gājienā piedalījās vairāk nekā 30 000 dalībnieki, virsdiriģenti, virsvadītāji, valsts un Izglītības un zinātnes ministrijas vadība, svētku organizatori un viesi.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) un Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) gājiena sākumā nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Gājiens tika organizēts divās paralēlās plūsmās ar satikšanos pie Laimas pulksteņa, ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa un sadalīšanos atkal divās plūsmās abpus Brīvības piemineklim. Valsts vadītājs ar kundzi no tribīnes Brīvības un Elizabetes ielas stūrī, mājot ar ziedu pušķiem, pavadīja garām ejošos dziedošos, dejojošos un spēlējošos bērnu un jauniešu kolektīvus. Dziesmu un deju svētku dalībnieki gājienā bija devušies tautas tērpos ar ziedu pušķiem un vainagiem. Tautas tērpā bija ģērbies arī prezidents ar kundzi un izglītības ministre. Rīgas ielās bija pulcējušies tūkstošiem cilvēku no visām Latvijas malām.

Koru lielkoncerts Mežaparkā

Mežaparka Lielajā estrādē 10. jūlija vakarā noritējis koru lielkoncerts Mana zeme – zemīte skaistā, kurā piedalījās vairāk nekā 12 600 svētku dalībnieku. Uzrunājot koru koncerta dalībniekus un skatītājus, Valsts prezidents Valdis Zatlers sacīja: „Visās vietās parkos, laukumos, stadionos, arī Rīgas pilī gan Svētā gara tornī, gan pils pagalmā skanēja dziesmas un mēs dejojām dejas.“ Valsts prezidents uzsvēra, ka to visu nevar radīt ne viens cilvēks, ne arī ar kādu rīkojumu: „To izdarījām visi kopā.“ Valsts prezidents, minot, ka svētku kulminācija bija Rīgas centrā notikušais dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiens, kas plūda kā Latvijas likteņupe un jundīja emocijas, un arī lielkoncerts ir emociju pilns. Zatlers teica: „Esam gandarīti par to, kādi mēs esam.“ Prezidents teica paldies mammām, vecmammām, tētiem, vectētiņiem, skolotājiem un novadu vadītājiem, kas bērnus un audzēkņus ir audzinājuši latviskā garā un par valsts patriotiem, kā arī atzina, ka sestdien Rīgas centrā notikušais gājiens ir pierādījums, ka šī likteņupe, ko šodien veidojām dziesmā un dejā, ka avotiņi katrā Latvijas novadā dod mums spēku. Valsts prezidents mudināja katru iedomāties kādu vēlēšanos, ko vēlētos piepildīt. „Katram ir kāds sapnis,“ teica Valsts prezidents, un koncertā piepildīja Lauras Laiviņas sapni. Meitenīte bija vēlējusies satikt Valsts prezidentu, un šo iespēju Zatlers meitenei šodien deva koru koncertā Mežaparkā, kad Laura varēja dziedāt valsts himnu, stāvot blakus Valsts prezidentam. Prezidents teica: „Lai dievs svētī mūsu tautu, zemi un Latviju.“ (http://www.youtube.com/watch?v=uoXVoP8CIqE)

Svētku dalībniekus uzrunāja arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), augsti novērtējot to, ka jaunieši svētku vārdā atteikušies no izklaidēm un neatkāpjas grūtību priekšā. Viņš arī pauda lepnumu par skolotājiem, kas ir paraugs saviem audzēkņiem. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) pauda prieku par Latvijas talantīgiem jauniešiem un atzina, ka deju kolektīvu vadītāji un diriģenti ir Latvijas zelta fonds. Koķe pateicās svētku organizatoriem, dalībniekiem un atbalstītājiem par to, ka svētki izdevušies.

Koncertā piedalījās 332 kori ar vairāk nekā 12 600 dalībniekiem, 24 pūtēju orķestri ar 900 mūziķiem, seši tautas deju kolektīvi ar vairāk nekā 450 dejotājiem un 31 bērnu un jauniešu folkloras kopa ar 440 dalībniekiem. Uzstājās arī solisti – Renārs Kaupers, Aisha, Jānis Apeinis, Paula Dukure, Miks Dukurs, Kārlis Būmeisters un citi. Pirms koncerta Mežaparka Lielās estrādes teritorijā notika folkloras kopu dalībnieku rotaļas un sadancošanās ar publiku.

Koncerta izskaņā tika paziņots Koru Lielās balvas ieguvējs – Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu koris Spīgo, ko vada diriģentes Līga Celma un Liena Celma. Balvu pasniedza Maestro Raimonds Pauls un X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.

Pēc koncerta notika publikas un svētku dalībnieku sadziedāšanās. Rīgas pilsētas sabiedriskais transports – trolejbusi, tramvaji, autobusi – kursēja līdz plkst. 2 no rīta. Skatītājiem neklātienē vēroja koncertu Latvijas TV1 kanālā, tā translācija notika arī Latvijas Radio.

Dejas Daugavas stadionā

Svētdien, 11. jūlijā Rīgā gaisa temperatūra pārsniedza +31°C. Dejotājus Daugavas stadionā veldzēt palīdzēja ugunsdzēsēji ar ūdens strūklām, arī Daugavas stadiona segums tika laistīts ar ūdeni.

Daugavas stadionā, izskanot tautas deju lielkoncertam Deja kāpj debesīs, kas notika ar priecīgām krāsām un dažādiem tehniski interesantiem risinājumiem, piemēram, lidojošas meitenes priekšnesumu, noslēdzās X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Deju lielkoncertā piedalījās 688 Latvijas tautas deju kolektīvi ar 13 760 skolu jaunatnes dejotājiem, kuri izdejoja 23 horeogrāfijas, vienu deju svītu un piecas deju programmas, ko radījuši vairāk nekā 20 dažādu paaudžu horeogrāfi un deju skolotāji: Agris Daņiļevičs, Iluta Mistre, Lāsma Skutāne, Jānis Purviņš, Baiba Šteina, Ilmārs Drelis, Harijs Sūna, Uldis Žagata, Jānis Ērglis un citi.

Tautas deju lielkoncerta struktūra veidojās no simboliskā dzīvības koka ar tā saknēm, stumbru un galotnīti: saknēm pagātnē, proti, vēsturiskā daļa, kas veltīta iepriekšējiem Deju svētkiem; saknēm Latvijas novados – Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Rīgas rotaļdeju sadaļas; visas paaudzes vienojošā stumbra un galotnītes, kas šūpojas dejas priekā. Skatītāji neklātienē vēroja koncertu Latvijas TV 1. kanālā.

Medicīniskā palīdzība

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Laura Bundule informēja, ka svētdien, 11. jūlijā mediķi palīdzību snieguši 784 X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem Daugavas stadionā, kur notika divi tautas deju lielkoncerti Deja kāpj debesīs.

Svētdien slimnīcā nonāca 10 svētku dalībnieki. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka veselības problēmas visvairāk sagādāja lielais karstums. Piektdien, 9. jūlijā mediķu palīdzība bija nepieciešama 1766 skolēnu dziesmu un deju svētku dalībniekiem, kā arī svētku viesiem un dalībnieku pavadītājiem, no kuriem lielākā daļa palīdzību saņēma Daugavas stadiona apkaimē. Svētku laikā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā stacionēti 19 svētku dalībnieki, bet slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas ārsti laika periodā no 6. jūlija līdz 11. jūlijam sniedza palīdzību 78 svētku dalībniekiem: gan bērniem ar paaugstinu temperatūru, klepu, saaukstēšanos, gan vēdera sāpēm, gan galvas sāpēm un angīnu. Bērniem, kuri vērsās pēc palīdzības bija raksturīgās traumas, kas bija saistībā ar svētkiem – saišu sastiepumi un sasitumi kājām, galvas un pleca sasitumi, dažādi nobrāzumi.

360 grādu panorāmas foto

X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertu laikā norvēģu fotogrāfs Eiriks Hellands Urke, kurš ir pieredzējis 360 grādu panorāmas un Gigapix fotogrāfs, uzņēma augstas izšķirtspējas 360 grādu panorāmas fotogrāfijas, lai kadrā ietvertu tūkstošiem svētku dalībnieku un skatītāju. Fotogrāfijas tika uzņemtas no koru koncerta Mežaparkā un deju koncerta Daugavas stadionā centrālām vietām. Fotogrāfijas tiks publicētas mājas lapā karums.lv. Projekts ir svētku atbalstītāja SIA Rīgas Piensaimnieks piena produktu zīmola Kārums dāvana X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku visiem dalībniekiem un apmeklētājiem.

Fotogrāfs saka: „Lai arī man ir vairāku gadu pieredze 360 grādu fotogrāfiju veikšanā, šis ir unikāls gadījums, kad vienā fotogrāfijā centīšos iemūžināt tūkstošiem gavilējošu svētku dalībnieku un skatītāju. Tas būs profesionāli un tehniski liels izaicinājums, īpaši ņemot vērā šo svētku nozīmību Latvijas kultūrā. Esmu ļoti pagodināts piedalīties šajos svētkos radot fotogrāfiju ar augstu pievienoto vērtību. Man nav zināms, ka Ziemeļeiropā ir veikts, kas līdzīgs.“

Svētku vērtējums

Svētku Mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Raimonds Pauls atzīmējis, ka X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir pierādījuši, ka arī ar mazākiem līdzekļiem var sarīkot mākslinieciski kvalitatīvus svētkus un uzsvēris, ka Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku organizatoriem ir vērts pamācīties no skolēnu dziesmu un deju svētkos paveiktā. X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku budžets bija 1,5 miljoni latu.

Raimonds Pauls uzskata, ka jāsaglabā arī sadziedāšanās pēc koncerta, kas ir ļoti emocionāls un vienojošs pasākums: „Daži uzskata, ka tāds traļi vaļi nav vajadzīgs, bet man šķiet, ka tas tomēr ir nepieciešams – nokāpt no saviem augstumiem, paspēlēt un padziedāt kopā ar visiem.“∎