Nama labad

„Nama labad“ sarīkojuma apmeklētāji Melburnas Latviešu namā. FOTO Gunārs Nāgels.

MLNK valdes priekšsēdētājs Kārlis Kasparsons atklāj sarīkojumu. FOTO Gunārs Nāgels.

„Jumalēni“. No kr.: Zandis Baumanis, Kaija Lārmane, Kintija Jakse, Jolanta Lārmane, Šarlote Jakse, Ronans Lārmanis, Daina Jefimova, Lija Andersone. FOTO Gunārs Nāgels.

Koris „Atbalss“. FOTO Gunārs Nāgels.

Ivars Mirovics. FOTO Gunārs Nāgels.

Petras Nesteckis vada kopdziesmas. FOTO Gunārs Nāgels.

Svētdien, 15. augustā Melburnas Latviešu namā valdīja liela rosība. Kas tad bija šīs rosības iemesls? Melburnas Latviešu nama kooperatīvs (MLNK) rīkoja savu gadskārtējo līdzekļu vākšanas sarīkojumu Nama labad. Šogad apmeklētāju skaits Lielajā zālē bija tuvu diviem simtiem, līdz ar to, kā Nama kooperatīva priekšsēdis Kārlis Kasparsons savā atklāšanas runā teica: „Nama labad sarīkojums ir tā īstā MLNK pilnsapulce ar daudz interesantāku darba kārtību un programmu, un tā mērķis ir bijis un vienmēr būs – vākt Namam līdzekļus, lai Nams varētu turpināt latviešu kultūras veicināšanas darbus Melburnā.“

Mazliet par Melburnas Latviešu nama vēsturi – 3 Dickens St., Elvudā (Elwood). Tas tika iepirkts 1955. gadā, un nama kooperatīvam 1955. gada augustā bija £3200. No šīs summas £2377 bija iegūti no paju pārdošanas, bet atlikumu sastādīja ziedojumi un sarīkojumu atlikumi. Nams sāka kalpot daudzajām Melburnas latviešu organizācijām. Nama pirkšanas cena bija £10 250 un nomaksājama piecu gadu laikā. Pēc šiem pieciem gadiem – 1960. gadā sabiedrība to bija atbrīvojusi no parādiem un tūlīt ķērās pie nākošā projekta – Nama paplašināšanas. 1960. gada 17. jūlijā Nama padomes sēdē komisija jau sniedza plašu ziņojumu par: a) Nama pārcelšanas iespējām, b) Nama paplašināšanas – resp. zāles būves projektiem, c) aptuveniem izmaksu aprēķiniem, d) citiem ar būvi saistītiem jautājumiem.

1962. gada februārī MLNK biedru un organizāciju pārstāvju sapulcē pieņēma arhitekta A. Pūpēža izstrādāto būvprojektu. Tehniskās komisijas galvenie uzdevumi bija: līdzekļu sagāde un projekta izvērtēšana, kā arī darbu organizēšana un vadība. Šajā darbā bez projekta autora piedalījās: Z. Apsītis (sākuma posmā), V. Eglīte, J. Daliņš (sen.), I. Kapsis, H. Misiņš, J. Resnais un nama kooperatīva valdes pārstāvis J. Braunšteins.

1965. gada 16. maijā notika Jaunceltnes – Lielās zāles atklāšanas sarīkojums; notika jaunceltnes iesvēte, atslēgu nodošana, daudz runu un laba vēlējumu. Runu teica arī Oļģerts Rozītis. Te daži citāti no viņa runas: „ 2015. gadā latviešu kolonija pulcēsies Dikensa ielas namā sarīkojumu zāles 50 gadu atceres svinībām. Nez’ cik šais svinībās būs apmeklētāju? Neviena, jūs man teiksit, tai laikā mēs visi jau būsim Latvijā, jo pēc 50 gadiem mūsu dzimtene vairs nebūs vergu važās. Tas tiesa, pēc 50 gadiem Latvija būs brīva, un nemaz tik ilgi nebūs jāgaida, tomēr, nebūsim naivi, nemānīsim sevi, visi uz dzimteni atpakaļ nepārbrauksim, lai cik brīvs būtu mūsu ceļš. 2015. gadā latviešu nama zālē pulcēsies vienalga kas, tik ne latvieši, tā citi man atteiks, jo tad latvieši sen jau būs nokaunējušies no savas valodas, sen jau būs aizmirsuši ceļu uz savu namu, kas būs pāraudzis sveštautu zālēm.[...]“

Atgriežoties 15. augusta sarīkojumā pagājušo svētdien, viesi pie balti klātiem galdiem, vienojās kopdziesmā, un tūlīt pēc tam sākās sarīkojuma koncerts. Kā pirmie uz skatuves uznāca folkloras kopa Jumalēni Jolantas Lārmanes vadībā. Jauna kopa, kuru plašāka Melburnas publika dzirdēja pirmo reiz. Kas tad ir jumalēni? Jumalēni nozīmē – Jumīša bērni. Latviešu mitoloģijā Jumis ir auglības veicinātājs, druvu dievība. Pašlaik folkloras kopā Jumalēni muzicē 13 dalībnieki, kuri dzied latviski, spēlē kokles, stabules, bungas, vijoli, flautu, vargānus... (Folkloras kopa Jumalēni ir jauna; pirmo reizi tā kopā sanāca šogad – marta vidū.) Koncertā svētdien uzstājās Zandis Baumanis, Kaija Lārmane, Ronans Lārmanis, Kintija Jakse, Šarlote Jakse, Daina Jefimova, Lija Andersone. (Koncertā nepiedalījās Freja Kučera-Ozoliņa, Andrejs Cīrulis, Edgars Cīrulis, kā arī Evelīna un Emīlija Nesteckas.) Sirsnīgā izpildījumā skanēja dziesmas: Ai, saulīte, mēnestiņi un Es meitiņa kā rozīte.

Publikai pirmo reizi uzstājās arī Austrālijas apvienotā kora Atbalsis Melburnas kopa, Jolantas Lārmanes vadībā, izpildot Es saviju vainadziņu – latviešu tautas dziesmu Jāņa Lūsēna apdarē, Ziedi, ziedi rudzu vārpa – latviešu tautas dziesmu Daces Štauveres-Aperānes apdarē (Jolanta Lārmane pavadījumu spēlēja uz kokles) un Raimonda Paula Manai dzimtenei (klavieru pavadījumu izpildīja Andrejs Pilskalns).

Sarīkojuma pirmo daļu noslēdza ALT aktieris Ivars Mirovics, iejūtoties režisora lomā, kurš gatavojoties iestudēt ar Austrālijas Latviešu teātra aktieriem Šekspīra lugu Hamlets. Tad nu viņš sniedza vērtīgus ieteikumus un norādījumus aktieriem. Visu vajag pārveidot un modernizēt, mūzikls būtu īsti vietā, lai mazliet noņemtu lielo dramatismu lugai, Ofēlijai jābūt erotiskākai, karalienei Ģertrūdei piedienīgs būtu uznāciens uz skatuves tango dejas solī, kapračiem lustīgi jāpadzied un nogalināta karaļa spokam arī bija savi ieteikumi, lai spokojas jautri un lai nesabaidītu publiku... utt.

Pēc neliela starpbrīža, sarīkojuma otrajā daļā Ivars Mirovics (ar H. Pacera tehnisko palīdzību) publikai rādīja filmiņu fragmentus no tām senajām dienām – 1964. gadā, kad norisinājās Nama Lielās zāles būvdarbi, kā arī no Nama jaunās sarīkojumu zāles iesvētīšanas sarīkojuma, kur varējam redzēt ļaužu pārpildītu Lielo zāli, varenu kori un trīs mācītājus.

Tad Kārlis Kasparsons pastāstīja par pagājušā gada laikā jau paveiktajiem un jau tuvākā nākotnē paredzamajiem Nama uzlabošanas darbiem, sniedzot ziņojumu Nams tagad:

„Visos latviešu centros Austrālijā aktīvo latviešu sabiedrības sarīkojumu apmeklētāju skaits ir stipri sarucis. Tas nozīmē, ka organizācijas vairs nav tik aktīvas kā bija pāris gadus atpakaļ, un līdz ar to latviešu kultūras namiem ir krietni mazāk ienākumu no zāles un telpu īrēm. Nama valde ir konstatējusi, ka Nama zāles un telpu īres ienākums 2009./2010. finansiālā gadā ir uz pusi mazāks nekā 2008./2009. gadā. Tekošie izdevumi ir stipri sakāpuši, stipri vairāk kā iepriekšējos gados.

Sastādot budžetu uz 2010./2011. gadu būs jāpaļaujas arvien vairāk uz Nama dāmu kopas ziedojumu, kas arī šogad ir sarucis. Beigu beigās būs jāķeras klāt pie Nama iekrātām finanšu rezervēm, kas nebūtu vēlams. Kāds būtu tas atrisinājums šim bēdīgam stāvoklim?

Valde šo jautājumu ir vairāk reizes pārrunājusi un pieņēmusi lēmumu, ka jāmeklē namam telpu īrētājus ārpus latviešu sabiedrības. Lai varētu Nama telpas izīrēt, ir vispirms vajadzīgs tās uzpost no ārpuses un no iekšpuses. Nams no ārpuses tika uzposts kādus sešus gadus atpakaļ un iekšējie uzpošanas darbi tika uzsākti pāris gadu atpakaļ. Lai visus vajadzīgos darbus veiktu, ir jau un būs vēl jāiegulda kapitāls. Valde arī nevēlas iztērēt savas rezerves un palikt bez kaut kāda rezerves kapitāla, ko domāts izlietot tikai galīgi kritiskos gados. Ņemot visu vērā, valde tomēr turpināja sastādīt nepieciešamos Nama uzlabošanas projektus ar arhitekta palīdzību. Līdz šim ir sastādīti trīs projekti, un valdei ir laimējies saņemt finansiālu atbalstu šiem trijiem specifiskiem projektiem no diviem testamentiem. Būtu vēlams, ka nama valde varētu paļauties saņemt atbalstu no vairākiem testamenta novēlējumiem, tā nodrošinot Namam finanses nākotnei. Testamenta novēlējums var būt specifiskam projektam vai kādam mērķim ar specifiskiem noteikumiem.

Paveiktie un vēl paredzētie Nama uzlabošanas darbi: Uzlabot lielo un mazo foajē, uzlabot elektrības un gāzes iekārtas, atjaunot bērnudārzam koka logus, pārbūvēt abas virtuves, izbūvēt tualetes invalīdiem, salabot priekšdārza flīzes, atjaunot sētu uz Dikens ielu, salabot Namam eaves kaimiņu pusē, uzlikt jaunu jumtu Lielajai zālei...“

Kārlis Kasparsons klātesošos pārliecināja, ka gan lielu, gan arī mazu ideju netrūkst, lai uzlabotu namu.

Jāpiemin, ka ik pa brīdim klātesošie vienojās kopdziesmā, kuras vadīja Petras Nesteckis.

Kas gan būtu latviešu sarīkojums un piedevām vēl līdzekļu vākšanas sarīkojums bez loterijas? Sarīkojumu noslēdzot, Dr. Andris Saltups nāca talkā Roksijai Reiterei; viņa bija sarūpējusi bagātīgu laimestu klāstu, bet sarīkojuma apmeklētāji bija devīgu roku pirkuši loterijas biļetes.

Dāmu kopas vadītāja Ē. Stokānes kundze tika sveikta ar ziedu klēpi, pateicība par viņas ilgus gadus ieguldīto nesavtīgo darbu Nama labā, kā arī, protams, par lielisko mielastu, ar ko visi tika cienāti šajā sarīkojumā.

Svētdienas pēcpusdiena pagāja nemanot. Paldies visiem, kas atnāca atbalstīt Namu!

Pārdotas bija 121 biļete, bet apmēram 50 bija brīvbiļetes māksliniekiem, bērniem un arī dažiem brīvstrādniekiem. Par loteriju ieņemts $1601, bet vispārīgais kopīgais sarīkojuma Nama labad atlikums ir, apmēram, $2944, kurā arī tiek ieskaitīti ārpus ziedojumi $565.

Rakstu vēlos beigt ar Ojāra Rozīša 1965. gada 16. maijā teiktajiem vārdiem:

„...Mūsu namam ir jābūt darba telpai. Nams ir vieta, kur jāizplaukst pilnā krāšņumā visiem latviskuma radošajiem impulsiem, un, ja tā mēs sakām, tad ar to nav domāts tikai tas nelielais pulciņš apdāvinātu latviešu, kam talants jaunās skaņās un saskaņas senās dziesmās vīt, vai atrast jaunus vārdus vecām paaudžu paaudzēs tautas dvēseles dzīslās atrastām dzīves ziņām vai jaunās krāsās un jaunos veidolos gudrību pamodina ar redzamo. Radošs gars ir nepieciešams arī tam, kas redz un saprot, kas dzird un sadzird, kas vārdus saklausa un apjauž to jēgu.

Lai Dievs dod, ka latviešiem nekad nepietrūktu pazemības un intereses atnākt uz mūsu namā notiekošiem koncertiem, izstādēm, teātra izrādēm, literāriem vakariem! Lai Dievs, dod, ka mums allaž pietiktu ziņkāres pašiem pieredzēt, pašiem pārbaudīt, pašiem lūkot saprast!

Lai latviešu nams kļūst par darba telpu mūsu jaunatnes audzināšanas darbam un pašdarbībai!

Lai latviešu nams vēl vairāk kā līdz šim ir mūsu sabiedriskās darbības skaidu vieta. Lai tur klaudz mūsu organizāciju darba cirvji, lai tur dzirksteles šķiļas no viņu veseru sitieniem uz laktām!“

IN

Nākamajā laikraksta „Latvietis“ izdevumā būs vēl ziņas par Melburnas Latviešu namu.