Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kultūras dienas Melburnā

Intervija ar Kalvi Jaunalksni

Laikraksts Latvietis Nr. 104, 2010. g. 19. aug.
-


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AL53KDH400

Kalvis1

Kalvis Jaunalksnis. FOTO Gunārs Nāgels.

Kalvis2

Kalvis Jaunalksnis (no labās) dejo „Piektajā ritenī“. FOTO Džeimss Vaits (James Whyte).

Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu Tautas deju uzveduma rīkotājs Kalvis Jaunalksnis viesojās laikraksta „Latvietis“ redakcijā 5. augustā, kur viņu intervēja Ilze Nāgela.

Ilze Nāgela: Sveicināts, Kalvi! Esi sveicināts laikraksta Latvietis redakcijā!

Melburnieši, un es domāju, ka arī visi Austrālijas latvieši, gatavojas uz šī gada lielākajiem latviešu kultūras svētkiem Austrālijā – Kultūras dienām, kuras, kā zināms, notiks jau pavisam drīz – šī gada nogalē Melburnā. Laikraksta Latvietis lasītāji ir jau lasījuši intervijas ar Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdi Anitu Andersoni, ar jauniešu pārstāvi Kultūras dienās Jānu Andersoni un kopkora koncerta organizētāju un vadītāju Jolantu Lārmani.

Ļoti priecājos, ka esi piekritis intervijai, jo Tev šajās Kultūras dienās uzticēts veidot Tautas deju sarīkojumu. Kas gan būtu Kultūras dienas bez tautas dejām? Šim sarīkojumam arvien ir daudz gaidītāju, un interese par tautas dejām ir ļoti liela. Lai vai kas, bet biļetes uz tautas deju sarīkojumiem arvien ir izpārdotas.

Vai varu lūgt Tevi pastāstīt mūsu lasītājiem par tautas deju sarīkojumu?

Vai Tautas deju sarīkojums būs kā koncerts, vai arī tas būs uzvedums, kā stāsts?

Kalvis Jaunalksnis: Tautas deju uzvedumam ir nosaukums Dancot gribu! Šis nosaukums ir bieži dzirdēts tautas dziesmās un dainās, kā piemēram:

Dancot gribu, dancot gribu,
Nav tīkama dancotāja;
Kājas vien kustināju,
Aiz galdiņa sēdēdama.

Vai kājiņas, man' kājiņas,
Dancot gribu, dancot gribu!
Kur tie mani bāleliņi,
Ka tie mani diet neveda?

Atbildot jautājumu, šis būs vairāk kā uzvedums, un mēs mēģināsim iesaistīt stāstu, kurš izseko atminošu stāstu par meiteni; viņa dzimusi ģimenē, kur mīļas māmiņas dziesmas un dejas kopīgi ar savu ģimeni veido saistību viņas tautas mantojumu katrā dzīves posmā.

I.N.: Kā Tev radās šāda ideja? Vai būs oriģināldeju horeogrāfijas speciāli šīm KD? Vai redzēsim jau tradicionālās, visiem jau labi pazīstamās tautas dejas?

K.J.: Tēma ir vienkārša: Latviešiem patīk un viņi grib dejot un dancot! Sevišķi ar mūsu bagāto latviešu tautas mūziku un dziesmām. Man radās šāda ideja no savas bērnības, kad dziedājām ar mammu, kamēr viņa cepa vai vārīja vakariņas. Kad es ar brāļiem un māsām bijām bērni, mamma mūs mācīja dejot tautas dejas virtuvē.

Uzvedumā būs gan tradicionālas dejas un arī vairākas oriģināldejas vai jaunrades dejas, ko redzēsim pirmo reizi šajās KD.

I.N.: Vai tautas deju sarīkojumā – uzvedumā būs tā saucamā dzīvā mūzika? Vai vari tuvāk pastāstīt, kādi mūziķi mūs iepriecinās? Un vai arī dziedātāji piedalīsies? Kādi tie būs un cik?

K.J.: Jā, uzvedumā būs dzīvā mūzika – no Brisbanes Zigrīdas ansamblis spēlēs un dziedās Ance Deksne, Valda Biezaite un Tija Lodiņa. Viņām vēl pievienosies citi mūziķi un dziedātāji no Sidnejas, Melburnas. Būs bundzinieks Ingus Purens, ģitārists Māris Ozols. Dzīvās mūzikas vadītāja un mūzikas aranžētāja ir Ance Deksne.

I.N.: Kur notiks Tautas deju sarīkojums? Vai bija bija kādi iemesli, izvēlējies tieši šo vietu? Tā kā tautas deju sarīkojumi KD laikā parasti ir kupli apmeklēti, tad cik lielu skaitu cilvēku šīs telpas var uzņemt?

K.J.: Sarīkojums notiks Nacionālā teātrī Seintkildā (St. Kilda), 29. decembrī. Šī vieta ir ļoti labi pazīstama latviešiem, jo mēs šeit jau esam vairākas reizes uzveduši tautas deju sarīkojumus. Nacionālajā teātrī var sasēdināt aptuveni 750 apmeklētājus.

I.N.: Tautas deju sarīkojumā piedalīsies daudz dejotāju. Cik lielā skaitā dejotājus sagaidat?

K.J.: Mēs pareģojam, ka būs no 80 līdz 90 dejotāju no visām aktīvām tautas deju kopām Austrālijā. Protams, no Melburnas, arī no Sidnejas, Kanberas un Adelaides. Uzvedumā piedalīsies arī skolēni no Melburnas Latviešu skolas un ceram arī bērni no bērnudārza.

I.N.: Vai Tev ir daudz palīgu? Ko par viņiem tuvāk vari pastāstīt?

K.J.: Protams, lai rīkotu šādu notikumu ir vajadzīga maza rīcības komiteja ar lielu palīdzību. Šajā grupiņa rosīgi darbojas Naomi Vitersa (Withers), kura arī vada tautas deju kopu Piektais ritenis, Ivette Migla, kurai ir pieredze tautas deju sarīkojumu rīkošanā no pagājušām Kultūras dienām Melburnā, un Jāna Andersone – mūsu mūzikas koordinētāja. Tuvāk pie sarīkojuma laika pie tehniskiem darbiem vēl piestrādās Andrejs Jaunzems un Jānis Kārkliņš.

I.N.: Droši vien būs dažas lietas tautas deju sarīkojumā, kas paliks kā pārsteigums publikai līdz pašam pēdējam brīdim, bet varbūt par kaut ko Tu jau tagad vari minēt? Un kas būs savādāk šajās Kultūras dienās tautas deju sarīkojumā nekā iepriekšējās līdz šim?

K.J.: Šajās dienā reti Kultūras dienās tautas deju sarīkojumos ir iekļauta dziedāšana un dziesmas. Kādreiz, pirms vairākiem gadiem tas bija normāli. Pārsteigums tas varbūt būs, bet tas nav nekas jauns.

I.N.: Bet sen nav bijis, tātad, labi, ka būs tagad; labi, ka atgriežamies pie šīs tradīcijas.

K.J.: Pareizi.

I.N.: Un tagad viens personīgs jautājums; Tu esi dzimis un audzis Austrālijā, bet kā lielākai daļai latviešu bērniem arī Tev dzīve jau no bērnu dienām ir bijusi saistīta ar būšanu latviešu sabiedrībā: sestdienas skolas, bērnu un jauniešu pulciņi, vasaras saieti un, protams, Austrālijas Latviešu Kultūras dienas... kādas ir Tavas pašas pirmās atmiņas par latviešu Kultūras dienām Austrālijā?

K.J.: Jā, esmu dzimis Austrālijā, Ņūkaslē, tas ir Sidnejai ziemeļos. Sestdienas skolā negāju, jo Ņūkaslē latviešu skola izbeidza darbību pirms man bija 5 gadi. Bet tur bija maza latviešu sabiedrība, un arī tautas deju kopa Dzintars. Tuvākais latviešu centrs bija Sidneja, kuru mēs ik pa laikam apciemojām, un tajos laikos tas bija divarpus stundu brauciens ar mašīnu vai vilcienu.

Pirmās Austrālijas latviešu Kultūras dienas, ko es personīgi piedzīvoju, bija Sidnejā 1973. gadā. Tas neizliekas tik sen atpakaļ, un es labi atceros Tautas deju sarīkojumu, kurā es arī piedalījos Sidnejas pilsētas namā. Visi dejotāji šajā tautas deju uzvedumā nobeigumā nodziedāja Jūriņ prasa smalki tīklu kopā ar publiku. Uzveduma tēma bija par jūru, par makšķerēšanu, par zvejošanu utt. Tas bija ļoti skaists piedzīvojums.

I.N.: Vai Tu vēlētos vēl kaut ko piebilst bez manis jau jautātā?

K.J.: Es aicinu visus apmeklēt 53. Austrālijas latviešu Kultūras dienas, it sevišķi tautas deju sarīkojumu Dancot gribu! un tas notiks 29. decembrī Nacionālajā teātrī, Seintkildā, Melburnā.

I.N.: Esmu droša, ka skatītāju un apmeklētāju netrūks. Sirsnīgs paldies Tev, ka pastāstīji par gatavošanos Kultūras dienām, jo tām, tāpat ka Jāņu dienai, ir daudz gaidītāju! Vēlu Tev spēku, enerģija, izturību un daudz atsaucīgu un čaklu palīgu, gatavojoties Austrālijas latviešus Kultūras dienu tautas deju sarīkojumam! Lai tas izdodas varens!

K.J.: Paldies! ∎



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com