Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Austrālija – Latvija 100

Latvijas un Austrālijas divpusējās attiecības

Laikraksts Latvietis Nr. 665, 2021. g. 1. sept.
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Karogs_Australija_Latvija

Valsts statistikas pārvaldes izdevums „Valsts adresu kalendars 1940. gadam“.

Valsts statistikas pārvaldes izdevums „Valsts adresu kalendars 1940. gadam“, 103. lpp.

Neskatoties uz lielo ģeogrāfisko attālumu, Latviju un Austrāliju vieno draudzīgas divpusējās attiecības, kā arī vienota izpratne par aktuāliem starptautiskās politikas jautājumiem. Abas valstis satuvina arī salīdzinoši lielā Latvijas diaspora Austrālijā.

Latvija novērtē Austrālijas ieguldījumu, uzņemot apmēram 25 000 tautiešus pēc Otrā pasaules kara, kas padara abu valstu attiecības īpašas. Latviešu un baltiešu ieguldījums Austrālijas attīstībā ir ticis novērtēts pat ar Austrālijas parlamenta rezolūciju, kas tika pieņemta 1997. gadā sakarā ar 50. gadskārtu, kopš Austrālijā ieceļoja pirmie pēckara emigranti no Baltijas valstīm. Vērts atzīmēt, ka latviešu izcelsmes Austrālijas iedzīvotāji ir ieņēmuši nozīmīgus amatus Austrālijas valsts institūcijās, kā piemēru var minēt Bruno Krūmiņu, kurš ieņēma Dienvidaustrālijas pavalsts leitnantgubernatora amatu.

Latvijā kopš 2000. gada 19. maija darbojas Latvijas – Austrālijas biedrība, kas regulāri atzīmē Austrālijas nacionālo svētku dienu un Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas dienu.

Finanšu līdzekļi Latvijas vēstniecības Austrālijā atvēršanai 2021. gada budžetā tika apstiprināti Saeimā 2020. gada 2. decembrī. Pilnvērtīgu vēstniecības darbu tiek plānots uzsākt līdz 2021. gada noslēgumam.

Austrālija ir līdzīgi domājoša valsts Indijas un Klusā okeāna reģionā, ar kuru Latvijai ir aktīva sadarbība kā divpusēji, tā arī ES-Austrālijas ietvarā un dažādos daudzpusējos formātos. Vēstniecības atvēršana Austrālijā būs nozīmīga Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē lobēšanai Okeānijas valstīs. Latvija atbalsta ES centienus pēc ciešākām attiecībām ar Indijas un Klusā okeāna reģionu, tai skaitā Austrāliju, lai kopīgi risinātu aktuālos globālos izaicinājumus.

Vienlaikus vēstniecība tiks izmantota kā atbalsta punkts konsulāro pakalpojumu sniegšanai reģionā un būtisks atbalsts ekonomisko kontaktu sekmēšanai. Vēlamies arī aktīvāk sekmēt mūsu divpusējo līgumtiesisko bāzi, īpaši dubultnodokļu novēršanas jomā.

Diplomātisko attiecību vēsture

Austrālija atzina Latvijas neatkarību jau 1921. gadā, Latvijai iestājoties Tautu Savienībā.

1940. gadā Austrālija neatzina Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienības sastāvā.

„Konsuls bez valdības“

1979-1991, Emīls Dēliņš. Piezīmes, dokumentu, materiāli.

„Mēdz teikt, ka nakts vistumšākā esot tieši pirms rīta ausmas. To spilgti izjuta arī Latvijas ārlietu dienesta dilstošā saime Latvijas okupācijas naktī no 1940. līdz 1991. gadam. 1987. gadā, četrus gadus pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, no neatkarīgās Latvijas 1940. gada 16 diplomātiskajām un 194 konsulārajām pārstāvniecībām ārzemēs pārstāvniecībām ārzemēs formāli atzītas bija palikušas tikai divas – Latvijas sūtniecība Vašingtonā, ASV un Latvijas goda konsulāts Melburnā, Austrālijā. Šīs divas pārstāvniecības gan reprezentēja pieņēmējas valsts „de iure“ atzītu neatkarīgu valsti, taču tām trūka „de facto“ valdību. Šis materiālu un dokumentu krājums atspoguļo Latvijas konsulāta Melburnā darbību no 1979. līdz 1991. gadam, kad autors tur darbojās par goda vicekonsulu, vēlāk par konsulu un ģenerālkonsulu, 12 gadus būdams, kā norādīts darba virsrakstā, – konsuls bez valdības.

Latvijas konsulātu Melburnā nodibināja 1931. gadā, kad Latvijas ārlietu ministrs Kārlis Zariņš par goda konsulu Austrālijas Viktorijas un Tasmānijas pavalstīs iecēla skotu un īru izcelsmes juristu un tirgotāju Robertu Galbraitu Mekkomasu (Robert Galbraith ManComas). Austrālijā tai laikā darbojās Latvijas konsulāt arī Adelaidē (Dienvidaustrālijā), Brisbanē (Kvīnslanda) un Sidnejā (Jaundienvidvelsa), bet pēc Latvijas okupācijas 1940.  gadā, konsuliem citam pēc cita nomirstot, palika vienīgi konsulāts Melburnā. Tas skaitījās pakļauts Latvijas sūtniecībai Londonā, jo Latvijas sūtnis Londonā Kārlis Zariņš 1934. gadā bija iecelts arī par ģenerālkonsulu Austrālijā. Pēc sūtņa K. Zariņa nāves konsulāts pārgāja Latvijas diplomātiskā un konsulātā dienesta vadītāja Dr. A. Dinsberga pakļautībā Vašingtonā, kas 1979. gadā par Latvijas goda viccekonsulu Melburnā iecēla Emīlu Dēliņu (sk. Latvijas enciklopēdija, 1982., 4. sēj., 521.lpp.)“*

1974. gada 3. augustā Austrālijas leiboristu partijas līdera E. G. Vitlama (E. G. Whitlam) valdība paziņoja, ka pārtrauc atzīt de iure Baltijas valstis un izsvītroja Latvijas goda konsulu Melburnā no konsulārā saraksta. Tomēr 1975. gada 19. decembrī jaunievēlētā liberāļu – lauku partiju koalīcija M. Dž. Frēzera (M. J. Fraser) vadībā tomēr atsauca iepriekšminēto paziņojumu.

„Četras dienas pēc stāšanās amatā jaunā ministru prezidenta Malkolma Frēzera (Fraser) liberāļu un nacionālās partijas koalīcijas valdība atcēla Vitlama lēmumu Baltijas valstu jautājumā, atjaunojot stāvokli, kāds bija pastāvējis pirms 1974. gada jūlija, ieskaitot atļauju Latvijas goda konsulam Melburnā atsākt savas konsula funkcijas. Vēlēšanu kampaņas laikā Frēzers kļūva par pirmo brīvās pasaules valstsvīru, kas Baltijas valstu jautšjumu uzņēma savas partijas oficiālajā vēlēšanu programmā.“*

Austrālija bija starp pirmajām valstīm, kura pirms 30 gadiem – 1991. gada 27. augustā atzina Latvijas neatkarību un paziņoja par lēmumu dibināt diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm.

„Sekojot 1991. gada 14. –16. aprīļa Latvijas diplomāta un konsula apspriedei Vašingtonā, kurā piedalījās arī Latvijas pagaidu valdības ārlietu ministrs J. Jurkāns, pēc viņa lūguma Latvijas konsulāts noorganizēja J. Jurkāna apmeklējumu 21. un 22. augustā Kanberā. Apmeklēt Austrāliju J. Jurkānam bija ielūdzis toreizējais LAAJ prezidija priekšsēdis V.Koškins, bet konsulātam nācās sarunāt vajadzīgās vizītes Kanberā. Kad pēdējā brīdī sekoja apmeklējuma apmeklējuma atsaukums, nācās atteikt arī Latvijas un Austrālijas ārlietu ministru pirmo tikšanos 1991. gada 21. augustā pl.11, taču notikumi sāka virzīties tik strauji, ka par to nevienam vairs nebija laika sērot; sekojot 21. augusta puča neveiksmei Maskavā, Austrālija jau 27. augustā atzina Latvijas republikas neatkarību „de facto“, par ko tās pašas dienas pusdienlaikā varēja ziņot uz Rīgu, 1991. gada 5. augustā no konsula ar goda ģenerālkonsulu paaugstinātais Latvijas konsulāta vadītājs Melburnā un 1990. gada 24. decembrī ieceltais goda konsuls Jānis Dēliņš 1991. 'gada septembra sākumā no „konsuliem bez valdības“ bija kļuvuši par gluži normāliem goda konsuliem, kā to apliecināja vēlāk Rīgā izdotie konsulu patenti un Kanberā un Vašingtonā izsniegtās eksekvatūras.

Bija beidzies 1 gadus ilgs, grūts, bet bezgala interesants posms Latvijas diplomātijas vēsturē, kas sīkāk dokumentēts sekojošajā piezīmju un materiālu kopojumā.“*

Austrālijas vēstnieki Latvijā

Politiskajos jautājumos Austrāliju Latvijā pārstāv Austrālijas vēstniecība Stokholmā, konsulārajos jautājumos – Austrālijas vēstniecība Berlīnē. Austrālijas vēstnieki Latvijā: Bernards Džozefs Filips (Bernard Joseph Philip) 15.11.2019 – šobrīd; Džonatans Čārlzs Kenna (Jonathan Charles Kenna) 7.11.2016. – 19.08.2019., Džeralds Brūss Tomsons (Gerald Bruce Thomson) 12.03.2013 – 9.2016., Pols Veslijs Stīvens (Paul Wesley Stephens) 19.01.2010. – 16.11.2012., Hovards Kreigs Brauns (Howard Craig Brown) 9.10.2007. – 19.03.2009., Ričards Entonijs Rouvs (Richard Anthony Rowe) 15.04.2003. – 29.01.2007., Stīvens Kristofers Breidijs (Stephen Christopher Brady) 2.03.1999. – 7.01.2003., Judīte Patrīcija Pīda (Judith Patricia Pead) 1997 – 1999, Garijs Alfrēds Konrojs (Gary Alfred Conroy) 1995 – 1997, Džons Robsons Bērdžess (John Robson Burgess) 1991 – 1995.

Latvijas vēstnieki Austrālijā

Kopš 2017. gada 14. decembra Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Austrālijā ir Dace Treija-Masī (rezidē Tokijā). Iepriekšējais Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Austrālijā Andris Teikmanis (ar rezidenci Londonā) Austrālijā akreditējās 2013. gada 9. decembrī. Pirmais Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Austrālijā bija Indulis Bērziņš, kurš stājās amatā 2007. gada 9. maijā (rezidēja Vīnē).

Latvijas Republikas goda konsuli Austrālijā

Adelaidē – Goda konsuls Dr.Valdis Tomanis, Brisbanē – Goda konsuls Juris Sigurds Meija, Melburnā – Goda konsuls Jānis Roberts Dēliņš, Pertā – Goda konsuls Jānis Purvinskis. Sidnejā – Goda konsuls Mārtiņš Tuktēns.

Līgumtiesiskā bāze

15.10.1995. – Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra ir noslēgusi līgumu ar Austrālijas Ģenerālprokurora departamenta Īpašās izmeklēšanas nodaļu Par sadarbību un palīdzības sniegšanu kara noziedznieku vajāšanā.

14.07.2000. – Latvijas Republika ir noslēgusi izdošanas līgumu ar Austrāliju, kas ir spēkā esošs no 16.01.2005. – Līguma parakstītāji: Ingrīda Labucka, Latvijas tieslietu ministre un Stīvens Breidijs (Stephen Brady), Austrālijas vēstnieks.

01.01.2003. – Latvija vienpusēji ir noteikusi bezvīzu ieceļošanas kārtību Austrālijas pilsoņiem, kuri izmanto savas pilsonības valsts ceļošanas dokumentu.

7.09.2011. – Latvijas labklājības ministre Ilona Jurševska un Austrālijas īpašais sūtnis Dr. Rasels Truds (Russell Trood) parakstīja Latvijas un Austrālijas sadarbības līgumu sociālās drošības jomā. Līguma mērķis ir nodrošināt cilvēkiem tiesības saņemt pensiju un citus pabalstus gadījumos, kad viņi pārvietojas no Latvijas uz Austrāliju un otrādi. Tas nozīmē, ka kopš Līguma noslēgšanas cilvēki, kuri pastāvīgi dzīvo vai dzīvojuši Austrālijas teritorijā, kā arī ir vai ir bijuši sociāli apdrošināti un dzīvo Latvijā, var saņemt gan pensiju (pabalstu) no otras valsts, gan, summējot otrā valstī uzkrāto stāžu, iegūt tiesības uz pensijas (pabalsta) noteikšanu un izmaksu.

30.10.2012. – Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis un Austrālijas Ģimenes, mājokļu, sabiedrisko pakalpojumu un iezemiešu lietu departamenta sekretārs Fins Prats (Finn Pratt) parakstīja protokolu Austrālijas – Latvijas sadarbības līgumam sociālās drošības jomā, līdz ar to līgums ir stājies spēkā.

Parlamentārā sadarbība

13. Saeimā 20.12.2018. izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar Austrālijas parlamentu Riharda Kola vadībā. Grupā darbojas 10 deputāti. 2007. gada 18. janvārī 9. Saeimā tika izveidota Latvijas – Austrālijas un Jaunzēlandes parlamentu sadarbības grupa 25 deputātu sastāvā, par grupas priekšsēdētāju tika iecelta Ērika Zommere (TP), par vietnieku – Vents Armands Krauklis (TP).

Austrālijas latviešus interesējošiem jautājumi

Atbild LR vēstniecības Austrālijas Savienībā pagaidu pilnvarotā lietvede Ieva Apine.

Kā rit Latvijas vēstniecības iekārtošanas darbi Kanberā?

Šobrīd mēs darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt ne tikai pilnvērtīgu Latvijas vēstniecības darbu šeit, bet arī pēc iespējas ātrāk palīdzētu latviešiem atjaunot tik nepieciešamos dokumentus. Jums jāsaprot, ka mēs strādājam, tāpat kā Jūs, ļoti ierobežotos apstākļos, kur COVID-19 vīruss diktē savus noteikumus. Taču neskatoties uz to, mēs domājām, kādā veidā sākt pieņemt visu nepieciešamo dokumentu kopumu, lai palīdzētu latviešiem.

Visbiežāk uzdotais jautājums – kāds ir process Latvijas pases un ID kartes atjaunošanai, esot Austrālijā? Kas jādara esošajiem LV pilsoņiem?

Lai atjaunotu Latvijas pases un ID kartes Austrālijā, jums būs jādodas uz Latvijas vēstniecību Kanberā. Šobrīd mēs vēl esam sagatavošanās procesā un lūdzam mazliet vēl uzgaidīt. Mūsu konsulārā amatpersona ar visām mobilajām pasu sistēmām plāno iebraukt Austrālijā septembra vidū. Mēs ievērosim visus karantīnas noteikumus, ko ir noteikusi Austrālijas valdība, un ļoti ceram, ka jau septembra beigās varēsim sākt palīdzēt jums visiem.

Mēs dosim ziņu visos iespējamos veidos par to, kur un kā sākam pieņemt dokumentus.

Pasu noformēšana būs jāveic klātienē, jo to nosaka viens apstāklis – biometrisko datu, t.sk., pirkstu nospiedumu noņemšana. To nevar izdarīt attālināti. Kad apstākļi to ļaus, vēstniecība rīkos izbraukumus ar mobilo pasu darbstaciju uz latviešu centriem Austrālijā.

Daudzus interesējošais jautājums – Vai ar pases un ID kartes atjaunošanu LV pilsoņi var lietot elektronisko parakstu esot Austrālijā, veicot darījumus Latvijā? Vai šis elektroniskais paraksts būs iedots automātiski, atjaunojot ID karti?

Jā, protams, ka ar ID kartes iegūšanu un e-paraksta saņemšanu, jūs varat piekļūt visiem valsts e-pakalpojumiem, to skaitā tiem, kas pieejami portālā Latvija.lv , kā arī veikt maksājumus un citus darījumus Latvijā, parakstot dokumentus elektroniski. Svarīgs noteikumus – jums ir jābūt elektronisko karšu lasītājam, ar kura palīdzību tad jūs varat autentificēties un veikt parakstu. To katram pašam ir jāiegādājas, to vēstniecība nenodrošina. No 2021. gada janvāra, noformējot jaunu pasi, jānoformē arī personas apliecība (eID karte). Savukārt ar 2025. gadu ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, eID karte būs obligāta.

Un svarīgākais jautājums – kas jādara, lai pieteiktos jaunai Latvijas pasei un ID kartei pirmo reizi? Kas jādara, ja gadījumā pazaudēta ID karte?

Mēs sniegsim izklāstu par procesu, kā Latvijas pilsoņi varēs pieteikties Latvijas pases un ID kartes noformēšanai, kad tuvosies brīdis un mēs varēsim sākt pieņemt jūs visus. Lai noformētu Latvijas personu apliecinošos dokumentus, personai ir jābūt Latvijas personas kodam. Dokumentus noformējot atkārtoti, jāņem līdzi iepriekšējā Latvijas pase un ID, bet noformējot dokumentus pirmo reizi, personas identifikācijai jāuzrāda Austrālijas pase.

Mēs ļoti ceram uz jūsu visu sapratni un pacietību mūsu visu tik ilgi gaidītā notikuma – Latvijas vēstniecības Austrālijā darbības uzsākšanu!

Kā varam sazināties ar Latvijas vēstniecību šobrīd, kad tās darbība ar pilnu jaudu vēl nav iesākusies?

Varat rakstīt Ievai Apinei e-pastu, ka arī zvanīt:

Charge D'Affaires,
Embassy of the Republic of Latvia,
To the Commonwealth of Australia
+61447866575
Embassy.australia@mfa.gov.lv
Consulate.australia@mfa.gov.lv
www.mfa.gov.lv

Ilze Nāgela
Laikrakstam „Latvietis“

Rakstā izmantoti materiāli no LR Ārlietu ministrijas mājas lapas. Informācija no: https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-republikas-un-australijas-savienibas-divpusejas-attiecibas#parlamentara; publicēts: 7.07.2021.

* Citāti no grāmatas „Konsuls bez valdības“ 1979-1991, Emīls Dēliņš. Piezīmes, dokumentu, materiāli.

Fragmenti no intervijas ar LR vēstniecības Austrālijas Savienībā pagaidu pilnvaroto lietvedi Ievu Apini: https://laikraksts.com/raksti/10496



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com