Vareni nosvinēti Jāņi Kanberā!

Palielināt / Enlarge

Līgotāji Kanberā. FOTO Sanitta Lūka.

Palielināt / Enlarge

Andris Kariks, Viktorija Mačēna un Vineta Freimane. FOTO Sanitta Lūka.

Palielināt / Enlarge

Dančus vada Tomass Volšs (Walsh). FOTO Iveta Leitase.

Palielināt / Enlarge

Jāņu māte – Iveta Leitase, Jāņu tēvs – Marģers Krams. FOTO Sanitta Lūka.

Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienu gaidīdama,
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzieda.

2023. gada 17. jūnijā Kanberas latviešu saime sanāca kopā saulainā, aukstā, skaistā ziemas dienā zaļā pļavā ezera krastā. Sidnejas muzikanti Viktorija Mačēna un Andris Kariks mūs iedrošināja uz dziedāšanu, Tomass Volšs (Walsh) no Sprigulīša novadīja dejošanu, Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams kopā ar Ivetu Leitasi no Kanberas Latviešu biedrības uzņēmās Jāņatēva un Jāņamātes lomu. Siera ēšanu, alus dzeršanu, vainagu pīšanu, ugunskura kuršanu un oposumu medības nakts tumsā lieliski paveica sanākušie jāņabērni. Tie tiešām sanāca no maliņu maliņām – daži bija pirmo reizi, daži atnāca uz Jāņiem, atceroties jaukās Lieldienas.

Vēstnieks atveda Robe – Dienvidaustrālijā latviešu rokām brūvēto alu, Latvijas sieru un puķu klēpi vainagu pīšanai. Bija jauki redzēt, kā vairāku paaudžu sievas un meitas pamācīja un palīdzēja viena otrai. Pusaugu meitenes, kurām mammas pina vainagus pagājušā gadā, šogad jau pašas ķērās pie darba. Puiši, savukārt, sasauca konferenci, lai apspriestu labāko metodi ugunskura aizkurināšanai. Pirmā pusstunda pagāja, meklējot sērkociņus, un pēc tam jau viss gāja kā pa sviestu. Paldies malkas gādātājiem! Un galvenais – trijām svarīgām Austrālijas iestādēm, kas deva atļauju kurināt uguni. Tas prasīja vēstniecībai garum garu saraksti un solījumu, ka beigās ugunskurs tiks izdzēsts, aukstās ogles sabērtas maisā un izmestas atkritumos. Tā, lai nevar pat pateikt, ka latvieši svinējuši Jāņus.

Pēc ugunskura aizkurināšanas, sekojot stiprajām Kanberas dejošanas tradīcijām, bērni izgāja savas mīļākās rotaļas – Kas dārzā? un Rīgas tikts, un tad visi kopā lēca dančus, sekojot Tomasa izsmeļošajām instrukcijām un Sprigulīša dejotāju paraugdemonstrējumiem. Pankūkas un  Krakovjaks mums nav svešs, bet pirmo reizi līgotāji dejoja Īru deju; labi, ka muzikanti zināja meldiņu, jo internetā to nevar atrast. Varbūt kāds zin, kur var dabūt?

Kad saule jau griezās uz rietēšanu, visi sapulcējās pie ugunskura, lai nodziedātu pēdējo dziesmu – Neguļu, neguļu Jānīša nakti. Programmā bija aprakstīta arī paparžu ziedu meklēšana, to esot vislabāk darīt tumsā, bet tā kā, tiešām, bija tumšs, tad meklētājus pašus arī nevarēja redzēt. Tā nu mēs nezinām, atrada vai nē.

Jāņi nu ir aizvadīti, gaidīsim Pēterus, Miķeļus, Annas, Mārtiņus un tad jau arī Ziemassvētki vairs nav aiz kalniem. Līgo!

P.S. Pajautāju, kas līgotājiem patika vislabāk, un visi pieminēja latvisko enerģiju. Kaut arī apkārt dzirdējām angļu valodu, mēs savās sirdīs bijām latvieši. Kā katrā latviešu saietā, vairāki cilvēki pienāca klāt un jautāja par iespējām mācīties latviešu valodu Kanberā vai vienkārši parunāties. Tad nu nāciet! Otrdienas vakaros plkst. 17.30 Poļu klubā Turner. Turpat arī notiek Sprigulīša mēģinājumi un skola bērniem:
https://www.facebook.com/canberralatviansociety?mibextid=LQQJ4d

Iveta Leitase
Laikrakstam „Latvietis“