Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Anna Afanasjeva. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Jānis Plivda. „Aglonas ieliņa“. 2019. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Indulis Landaus. „Trīs vītoli ar rietošu sauli“. 2021. FOTO Māris Brancis.

No 28. septembra līdz 29. novembrim Rīgas Kultūras un atpūtas centrā Imanta iekārtota Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā laureātu darbu izstāde Retrospekcija.

Kā zināms, šo balvu 2015. gadā nodibināja Rīgas dome, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība, Preiļu dome un Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs, sadarbībā ar mākslinieka ģimeni un viņa tuviem draugiem – māksliniekiem, un šogad šī balva Preiļos tika piešķirta jau devīto reizi.

„Šis notikums (Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā) ir ar tālejošu pienesumu Latvijas kultūras telpā. To var uzlūkot ne tikai kā viena mākslinieka atceres pasākumu, kā Latvijas ainavas glezniecības žanra kopšanu, kā mūsu zemes skaistuma atklāsmes un vairošanas darbu, bet, iespējams, tā dziļā jēga meklējama tieši mākslinieku līdzdalībā. Izstādes raksturs ir demokrātisks: tā vienkopus pulcē gan augstāko mācību iestāžu profesorus, gan studentus; še satiekas vecmeistari ar kupliem lauru vainagiem un bikli iesācēji, kuriem šī izstāde ir pirmais diegs kopējā audumā,“ tā savulaik rakstīja mākslas zinātniece Ingrīda Burāne. Un jāatzīst, ka šī doma joprojām ir aktuāla un tāpat pielietojama laureātu darbu kopskatē.

Pirmais balvu saņēma Roberts Muzis, pēc viņa Silva Linarte un citi dažādu vecumu un skolu gleznotāji. Divi no laureātiem jau glezno debesu dārzos – nule pieminētā Silva Linarte un Osvalds Zvejsalnieks. Šīgada balvas ieguvēja ir pavisam jauna māksliniece Anna Afanasjeva. Viņa ir 40 gadus veca, beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Gleznošanas nodaļu.

Izstādē Imantā varam iepazīt gan viņas nelielās ainavas, gan atsaukt atmiņā citu Grand Prix saņēmēju gleznas.

Izstādē laureāti pārstāvēti visai atšķirīgi – vieni tikai ar pāris audekliem, citi iedevuši vairākas gleznas. Tās ir dažādas, lai gan visi mākslinieki attēlo vienu un to pašu – Latvijas dabu. Tomēr gan pieredze plenēra glezniecībā, gan gleznojuma veids, gan attieksme pret krāstoņu salikumiem, kompozīcijas konstruēšana, gan arī individuālie skaistuma kritēriji rada atšķirības mākslas darbu emocionālajā iedarbībā uz skatītāju.

Tā Osvalds Zvejsalnieks un Jānis Plivda, tāpat gruzīns Nukzars Paksadze, izceļas ar spēcīgu otas rakstu, pastozu pigmentu uzlikumu, spēcīgiem košu krāsu kontrastiem, visbiežāk tikpat kā nejaucot pigmentus. Viņi drīzāk parādās kā iekšēji nervozi cilvēki, jūtās kaislīgi un aizrautīgi, kamēr Indulis Landaus ir rimts gleznošanas laikā, viņam svarīgs ir pamatīgs zīmējums. Silva Linarte strādāja ar palieliem tonāli niansētiem krāslaukumiem, kuru krāsu izmantojumos pauda savus emocionālos pārdzīvojumus, kas kādu laiku brieduši viņas krūtīs un kas labi nolasāmi sižetā. Savukārt Robertam Muzim nozīmīgs ir realitātes tonāli izsmalcināts vēstījums.

Jaunā laureāte Anna Afanasjeva izstādē piedalās ar izmēros nelielām ainavām. Tā kā viņu no vecākajiem kolēģiem šķir daudzu gadu desmitu dziļa aiza, tad viņas attieksme pret ainavu, saprotams, ir citādāka nekā viņiem, arī izpildījums. Divas no tām veidotas drīzāk grafiski, izmantojot īsus otas vilcienus štrihu veidā, it kā būtu ņēmusi palīgā krāsu zīmuļus vai krītiņus. Trešajā ir iemūžināts ielas skats ar ēkām, kas aizsedz visu gleznas laukumu, atstājot nelielu strēli debesīm un ostas skatam dziļumā. Jaunās laureātes ainavās atrodam visai sīki detalizētu dabasskata fiksējumu, tomēr detaļas neaizsedz vai neaizslēpj veseluma kopainu un sniedz gaišumu un dzīvesprieku.

Laureātu gleznu izstāde dod priekšstatu, kādiem autoriem balva ir bijusi piešķirta un kā apbalvotie darbi atspoguļo mūsdienu Latvijas ainavas glezniecības attīstības tendences. Tiesa gan, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja Latvijas ainavas kolekcija vēl tikai veidojas, un Imantas izstāde vienīgi sniedz priekšstatu par Latvijas ainavas kolekcijas veidošanas pilnīgumu un iespējamiem klupšanas akmeņiem.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“