Spoža dzirksts AL59. KD programmā...

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Karmena Drēziņa (flauta), Sofija Kirsanova (vijole), Laima Jansone (kokle), Lija Andersone (dejo). FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Dejo Lija Andersone. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Karmena Drēziņa. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Sofija Kirsanova. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Laima Jansone. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Džordžīna Luisa (Georgina Lewis) (klavieres), Sofija Kirsanova (vijole). FOTO Ojārs Greste.

Kā spoža dzirksts AL59.KD bagātajā programmā iemirdzējās izcils kamermūzikas un laikmetīgās dejas koncerts KamerDzirksteles – vizuāli un muzikāli viengabalains uzvedums, kurā varējām baudīt latviešu profesionālo mūziku un izpildītājmākslu.

Koncerts izskanēja akustiski piemērotā, intīmajā Sv. Trīsvienības baznīcas telpā un bija pulcinājis kuplu apmeklētāju skaitu.

Šis unikālais koncerts bija piecu izcilu mākslinieču sadarbības rezultāts: koklētāja Laima Jansone, vijolniece Sofija Kirsanova, pianiste Dzordžina Luisa (Georgina Lewis), flautiste Karmena Drēziņa, dejotāja un horeogrāfe Lija Andersone.

Koncertā dominēja mūsu izcilā komponista P. Vaska mūzika, kas tik organiski mijās ar neparastajiem koklētājas Laimas Jansones tautas melodiju aranžējumiem gan solo, gan ansamblī ar vijoli, flautu un deju. Spilgtas emocionāli piesātinātas ainas mijās ar deju, kas nebeidza pārsteigt!

Laimas kokle ieskanējās arī citos KD pasākumos, kas lika apstāties, ieklausīties un simboliski atgādināja par mūsu latviešu mūzikas pirmsākumiem.

Vijolnieces Sofijas Kirsanovas vārds ir jau plaši pazīstams gan latviešu, gan Austrālijas mūzikas dzīves apritē. Viņa aktīvi popularizē latviešu mūziku ārpus Latvijas. Paldies par spožo izpildījumu, ievedot klausītājus P. Vaska mūzikas pasaulē.

Pianistes Dzordžinas Luisas izpildījumā izskanēja šajā pasaules malā mazāk dzirdēts Daces Aperānes skaņdarbs klavierēm Daina, kas ar netradicionālo klavieru tehniku un skaņu rakstu ieveda senatnē un kokļu pasaulē.

Dzirdējām arī topošās Melburnas mūziķes Karmenas Drēziņas jaundarbu flautai Elpa pašas autores izpildījumā. Paldies par brīnišķīgo muzikālo ainu, un lai daudz radošu panākumu nākotnē!

Koncertuzvedumu kopā savija Lijas Andersones dejotā un horeografētā laikmetīgā deja. Lija pašreiz dzīvo un strādā Latvijā, tāpēc vēl jo lielāks prieks bija viņu redzēt šajā koncertā. Neesmu dejas speciāliste, bet man laikmetīgā deja ir īpaša kustību valoda, kas prasa domāt, vērot un just līdz. Paldies Lijai par šo reto izdevību baudīt latviešu laikmetīgo deju. Vai mums tagad Austrālijā arī nav pašiem sava Vija Vētra?!

Savā un klausītāju vārdā no sirds pateicos māksliniecēm, tehniskajiem darbiniekiem un visiem pārējiem, kas piedalījās šī koncerta tapšanā. Tas vēlreiz atgādināja, cik mūsu skaitliski mazā tauta ir muzikāli bagāta. No senām kokles skaņām, kas var skanēt kā vesels orķestris līdz pasaulslavenā Pētera Vaska daiļradei. Muzikāli un emocionāli kontrastains un reizē tik vienojošs izskanēja šis neparastais muzikālais piedzīvojums.

Īpašu pateicību gribu izteikt arī koncerta idejas autorei un organizatorei Anitai Andersonei, kura pati nebūdama mūziķe, ilgus gadus ar patiesu mūzikas mīlestību ir veicinājusi Austrālijas latviešu mūzikas dzīvi, kā arī sadarbību ar Latvijas māksliniekiem. Anita ir vairākkārt pārsteigusi mūs ar neparastajiem un drosmīgajiem muzikāliem projektiem. Un uzdrošinos teikt, ka šis laikam ir viens no spilgtākajiem, ko līdz šim esmu baudījusi.

Sandra Dragūna
2024. gada janvārī
Laikrakstam „Latvietis“