LAAJ jaunumi

Palielināt / Enlarge

Augšējā rindā no kreisās: Jānis Kārkliņš, Ivars Brencis, Ieva Ozoliņa, Anda Banikos, Juris Jakovics. Otrā rindā no kreisās: Brigita Ozoliņa, Mārtiņš Bičevskis, Ingrīda Dārziņa, Iveta Leitase, Jānis Vucēns, Anita Andersone. Trešā rindā no kreisās: Ojārs Greste, Linda Graudiņa, Jānis Čečiņš, Marģers Krams, Ilze Šēnberga. Ceturtā rindā no kreisās: Reinis Dancis, Sarma Strazda, Astra Kronīte, Sandra Dragūna, Sniedze Diana Plesova. Piektā rindā Linda Clucas. FOTO Ekrānuzņēmums.

LAAJ kopsapulcē 2023. gada 31. decembrī, Kultūras dienu laikā, tika apstiprināts jauns prezidijs, lai vadītu LAAJ darbību uz nākamajiem trim gadiem. (Skat. rakstu Laikrakstā Latvietis Nr. 781 2024. gada 10. janvārī, „LAAJ prezidijs pārceļas uz Melburnu”; laaj.org.au sadaļā „Ziņas”.)

Novērtēju, ka sabiedrība ir izrādījusi savu uzticību, mani ievēlot par LAAJ prezidija priekšsēdi, pārņemot šo atbildību no Skaidrītes Aguļēvičas, kura kopā ar savu valdi pildīja šo amatu iepriekšējos trīs gadus Adelaidē. Esam pateicīgi par Skaidrītes un viņas komandas darbu šajā laika posmā.

Pēc Pētera un Suzanas Dārziņu un viņu komandas iespaidīgajiem sasniegumiem, rīkojot izcilas Austrālijas Latviešu 59. Kultūras dienas, varam ar pārliecību raudzīties uz Austrālijas latviešu kopienas gaišu nākotni.

Šis ziņojums ir iecerēts kā pirmais no vairākiem rakstiem, kas tiks publicēti dažādos mūsu medijos, lai informētu pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu par LAAJ darbību un jaunumiem.

Pirmā sanāksme

Pirmā tikšanās reize bija šī gada 30. janvārī (zūmtelpā), piedaloties vicepriekšsēžiem un pārstāvjiem no Austrālijas un Jaunzēlandes: Jānis Čečiņš (Jaundienvidvelsa); Juris Jakovics (Kanbera); Jānis Vucēns (Rietumaustrālija); Mārtiņš Bičevskis (Tasmānija); Astra Kronīte (Dienvidaustrālija); Linda Graudiņa (Viktorija); Ivars Brencis (Jaunzēlande); Sniedze Plesova (Jaunzēlande) un Reinis Dancis (Darvina). Diemžēl aizkavēti ierasties bija Ance Deksne (Kvīnslande) un Gita Meiere-Nestecka (Jaunzēlande).

Bez priekšsēdes piedalījās vēl sekojošās amatpersonas: Jānis Kārkliņš – priekšsēdes vietnieks / 2. sekretārs; Anda Banikos – 1. sekretāre / Lietišķās mākslas nozare; Linda Clucas – kasiere; Sandra Dragūna – Kultūras nodaļa / Skaņu mākslas nozare; Iveta Leitase – Izglītības (Skolas un Ārpusskolas) nozare; Brigita Ozoliņa – Informācijas nodaļa; Ingrīda Dārziņa – Jaunatnes nodaļa; Ieva Ozoliņa – Teātra nozare; Ilze Šēnberga – Arhīvs; Sarma Strazda – Tautas deju nozare; Ojārs Greste – Tēlotājas mākslas nozare. Mārtiņš Bičevskis pārstāvēja arī Saimniecības nodaļu. Viktors Sīkais – Sporta nozare – atvainojās, ka nevarēja piedalīties.

Kā goda viesies tika uzaicināts LR vēstnieks Austrālijā Marģers Krams, lai padalītos ar savām domām par turpmāko sadarbību ar LAAJ.

Tika ziņots par vairākām aktualitātēm, tostarp sekojošās:

Rudīte Bērziņa (no Dienvidaustrālijas) 2023. gada 31. decembra kopsapulcē tika apstiprināta, kā jaunā LAAJ Public Officer, dažu dienu laikā bija šo maiņu oficiāli piereģistrējusi pie Dienvidaustrālijas Consumer and Business Services, un tā ir atspoguļota tīmekļvietnē.

Atsaucoties uz Annas Ziedares Vasaras vidusskolas vadības aicinājumu piedalīties skolas Atklāšanā (2024. g. 4. janvārī, Dzintaros) un Noslēgumā (2024. g. 20. janvārī, Tālavā), Astra Kronīte – LAAJ vicepriekšsēde Dienvidaustrālijā, mani pārstāvēja Atklāšanā, bet priecājos, ka man pašai bija iespēja skolas Noslēgumā savu sveicienu nodot klātienē.

10. janvārī Tasmānijas latviešu kopienas vadītājs Mārtiņš Bičevskis, sadarbībā ar LAAJ Skaņu mākslas nozari, rīkoja kokles virtuozes Laimas Jansones koncertu Hobartā. Koncerta ievadā mani aicināja uzrunāt Hobartas tautiešus. No LAAJ prezidija bija klāt arī Brigita Ozoliņa, ar kuru atsevišķi pārrunājām Informācijas nodaļas darbības virzienu.

24. janvārī Ministra kabineta publicētais Plāns darbam ar diasporu 2024. – 2026. gadam, kura mērķis ir ar plašu diasporas piesaistes apjomu, bet iekļaujot „Latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus Latvijas“ un „Diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana“ (Vēstnesis.lv).

Janvāra mēnesī veiksmīgi noritējušas trīs ilggadīgas Austrālijas latviešu vasaras programmas: Bērnu vasaras nometne TĒRVETE (2.-8. 01.), 3x3 saiets (Falls Creek) (2.-8.01.) un Annas Ziedares Vasaras vidusskola (4.-20.01.). Visas trīs darbojas LAAJ Izglītības (Skolas un Ārpusskolas) nozares paspārnē.

Sanāksmē apsprieda vairākas citas lietas tostarp dāsnā novēlējuma Akadēmiskās papildstudiju nozares izmantošanu un iespējamas konferences rīkošanu aprīlī/maijā LAAJ turpmākās darbības virzienu apspriešanai.

Turpmāk...

Pirmā šī gada Izglītības (Skolu un ārpusskolu) nozares vadītājas Ivetas Leitases sasauktā Austrālijas un Jaunzēlandes Izglītības vadītāju sapulce notiks 21. februārī (zūmā), lai plānotu gada darbību.

Pirmā šī gada Ārlietu ministrijas Diasporas konsultatīvās padomes sēde, Diasporas vēstnieces Elita Gaveles vadībā, notiks 23. februārī (zūmā). Paredzēts pārrunāt jautājumus saistīti ar Valsts aizsardzības dienestu, Eiropas parlamenta vēlēšanām un plānoto pētījumu par diasporas iesaisti Saeimas vēlēšanās.

No PBLA priekšsēža Pētera Blumberga aicinājums piedalīties delegācijas vizītē pie Latvijas valdības pārstāvjiem, kas paredzēta februāra otrā pusē. Citu saistību dēļ man nebūs iespējams piedalīties, bet ir paredzēts attiecīgos jautājumus pārrunāt iepriekš kopā arī ar Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības (DAKLA) priekšsēdētāju Renāti Albrehtu. Vizītes nedēļā paredzētas arī pārrunas mazākās grupās par aktuāliem jautājumiem tostarp ekonomiku, vēlēšanām un remigrāciju, kur būs iespējams pieslēgties zūmā.

Finansiāls atbalsts no Latvijas / PBLA

Diasporas projektu finansējuma iespējas beidzamajos gados ir ievērojami ietekmējušas darbību Austrālijā un arī Jaunzēlandē. Atbalsts sniegts no Kultūras, Izglītības un Ārlietu ministrijām, bieži ar PBLA starpniecību. Finansējums saņemts vēl no Sabiedrības integrācijas fonda, kā arī no PBLA un PBLA Kultūras fonda un padomes. Atvainojos, ja esmu kādu izlaidusi.

Ir svarīgi, ka sabiedrība ir informēta, par ko atbalsts tiek piešķirts, kādā apmērā un kā tas tiek izmantots. Dalīsimies pēc iespējas plaši ar informāciju, kas saistīta ar atbalsta pieprasīšanas iespējām, kā arī ar veiksmīgiem piešķīrumiem un to izmantošanu.

Vietējs atbalsts

Prioritāte nākamajā prezidija sanāksmē, bez aprīļa/maija konferences rīkošanas, būs pārrunāt iekšējos saimniecības jautājumus, ieskaitot finanses. LAAJ finansiāli paļaujās uz organizāciju un indivīdu biedru maksām, lai segtu savus izdevumus, ieskaitot PBLA gadskārtējo biedru maksu. Tomēr, visus pastāvēšanas gadus LAAJ ir visvairāk paļāvusies uz vietējās sabiedrības devīgumu caur gadskārtējo līdzekļu vākšanas akciju, lai varētu atbalstīt kultūras un izglītības projektus.

Par šo tēmu ceru vairāk runāt turpmākajos ziņojumos, apsverot arī papildus iespējas Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu sabiedrībai turpināt, vai no jauna, piedāvāt finansiālu, kā arī morālu atbalstu vietēji un mūsu tautiešiem Latvijā. Tā mēs esam vienmēr darījuši, un būtu vērtīgi arī turpmāk.

Austrālijas Latviešu 59. Kultūras dienu Melburnā devīze patiesi izteica mūsu visu gaišu nākotnes ceļu – Visi kopā zem vienas saules!

Anita Andersone,
LAAJ prezidija priekšsēde (2024-2026)
Melburnā, 2024. gada 11. februārī