Aldis Birzulis

Palielināt / Enlarge

Aldis un Edīte laulību dienā 2010. gadā. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Aldis un pirmā sieva Ruta laulību dienā. FOTO no Birzuļu ģimenes arhīvs.

Palielināt / Enlarge

Aldis ar mazberniem Astrīdu, Edgaru un Robertu. FOTO no Birzuļu ģimenes arhīvs.

Palielināt / Enlarge

LR Ārlietu ministra viesošanās Sidnejā, 2022. gada 7. augustā. No kreisās: LR emeritus Goda konsuls Aldis Birzulis, Latvijas vēstnieks Austrālijā Marģers Krams, LR Goda konsuls Jaundienvidvelsā (NSW) Mārtiņš Tuktēns, LR Prezidents Edgars Rinkēvičš (tajā laika LR Ārlietu ministrs), SLB priekšsēdis Jānis Čečiņš, LR Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Elita Gavele. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Aldis bērnībā ar tēvu pulkvežleitnantu Jāni Birzuli, droši vien Rīgas Jūrmalā. FOTO no Birzuļu ģimenes arhīvs.

Sidnejietis Aldis Birzulis, LR emeritus Goda konsuls, būvinžiniers un ilgus gadus aktīvs latviešu sabiedrības darbinieks ir pazīstams kā dzīvespriecīgs un asprātīgs cilvēks.

Aldis Jānis Birzulis dzimis 1934. gada 17. februārī Rīgā, Latvijas Armijas pulkvežleitnanta Jāņa Birzuļa un viņa kundzes Almas ģimenē. Daļu bērnības pavadīja Rēzeknē, kad tēvu uz turieni pārcēla dienēt, bet Otrā pasaules kara laikā Aldis ar jaunāko brāli Ivaru dzīvoja pie radiem Pārdaugavā. No turienes 1944. gada vasarā puikas ar mammu zirga pajūgā devās uz Liepāju un no turienes ar kuģi aizceļojot uz Dancigu, Vācijā. Kara beigas viņi sagaidīja amerikāņu okupācijas zonā Bavārijā.

Jāni Birzuli nosūtīja uz Vāciju kopā ar Latviešu leģiona 15. divīziju. Tur viņš nogādāja savus karavīrus britu kara gūstā, jo neredzēja jēgu cīnīties, ja nevarēja aizstāvēt dzimteni. Pēc atbrīvošanas viņš atkal satikās ar ģimeni, un Birzuļi dzīvoja kopā bēgļu nometnēs Ziemeļvācijā.

Laikā no 1947. līdz 1952. gadam, apmēram, 20 000 latviešu emigrēja uz Austrāliju. Starp viņiem bija arī Birzuļu ģimene, kura izkāpa no kuģa Sidnejā 1950. gada 18. novembrī. Tobrīd ģimenes pasaules mantību varēja salikt pāris koferos, bet pēc smagajiem kara laika pārdzīvojumiem viņi bija apņēmības pilni sākt jaunu dzīvi.

Pēc migrantu uzņemšanas nometnē pavadītām pāris nedēļām Aldim bija jāiet darbā. Toreiz Austrālijā ļoti trūka vienkāršo darbu darītāju, un katram vīrietim imigrantam, kas bija vismaz 16 gadus vecs, bija divus gadus jānostrādā tur, kur valsts tos nosūtīja.

Aldis strādāja par sanitāru Konkordes slimnīcā, Sidnejā kopā ar savu tēvu, kurš tajā pašā iestādē bija apkopējs. Sakrājuši naudu pirmajai iemaksai, ģimene varēja nopirkt nelielu māju Benkstaunas (Bankstown) priekšpilsētā, kur kaimiņos bija daudzi citi latvieši. Toreiz tā bija lielpilsētas nomale, un dzīves apstākļi tur nebija smalki; piemēram, rajonam nebija pieslēgta centralizētā kanalizācija. Lai ātrāk nomaksātu kredītu, Birzuļu ģimene izīrēja pusi savas mājas citai ģimenei. Aldis vēl atceras, ka ģimene piemājas dārziņā audzēja kartupeļus, uz ko austrālieši skatījās ar izbrīnu, jo viņi kopa tikai zālāju mauriņus.

„Nonākuši svešā zemē, Benkstaunas latvieši izveidoja ciešu kopienu, paļaujoties tikai viens uz otru. Tikai vēlāk, kad ielauzījās angļu mēlē un sadraudzējās ar citu tautību ļaudīm, paplašinājās skats uz pasauli,“ atceras Aldis.

Vēl strādājot slimnīcā, Aldis iestājās vakarskolā. Diemžēl nepietiekamu angļu valodas zināšanu dēļ viņam atteica izsniegt skolas diplomu. Tā kā Aldis pēc dabas ir neatlaidīgs cilvēks, viņš sakrāja naudu, strādājot virsstundas, lai varētu vienu gadu mācīties skolas matrikulācijas klasē. Šo kursu beidzot, viņš iestājās būvinženieru zinību fakultātē toreiz nupat kā dibinātajā Jaundienvidvelsas Valsts universitātē (UNSW). Austrālijā tajā laikā studijas augstskolā bija maksas pakalpojums, un jauniešiem, kas nenāca no bagātām ģimenēm, vienīgais ceļš uz izglītību bija caur stipendijām, kuras izsniedza tikai pašiem spožākajiem censoņiem.

1955. gada novembrī, Aldi uzņēma studentu korporācijas Selonija Sidnejas kopā. Gatavojoties Mārtiņdienas svinībām, kopā ar konfukšiem Aldis devās nopirkt zosi vienā no saimniecībā ārpus Sidnejas, kur bijušais jelgavnieks, inženieris ķīmiķis Jānis Kazis bija nodibinājis mājputnu fermu. Tur Aldis noskatīja saimnieka meitu Rutu, kura pāris gadus vēlāk kļuva par viņa sievu.

Aldim ar Rutu piedzima dēli Ēriks un Filips, kuri ir sagādājuši mazbērnus – Astrīdu, Robertu, Edgaru un Ilmāru. Pēc Rutas aiziešanu aizsaulē, Aldis apprecējās ar Edīti Soboļevsku.

Aldis absolvēja universitāti ar izcilību, kļūstot par iecienītu būvinženieri, kas ir palīdzējis celt daudzas svarīgas sabiedriskās ēkas Austrālijā. Viņa nodibinātā būvinženieru konsultantu firma Birzulis Associates darbojas vēl šodien ar 25 darbiniekiem. Neraugoties uz to, ka viņam tuvojas 90 gadu jubileja, viņš vēl joprojām katru dienu dodas uz darbu.

Aldis daudzus gadus (2007. – 2017.) pildīja LR goda konsula pienākumus Jaundienvidvelsas štatā un Ziemeļu teritorijā, par ko viņam Austrālijas valdība piešķīra godalgu Order of Australia. Par savu laiku Goda konsula darbā Aldis atceras: „Spilgtākais bija sagaidīt mūsu nerezidentējošos Latvijas vēstniekus viņu retajos Austrālijas apmeklējumos. Bija arī ļoti interesanti satikties ar citiem Goda konsuliem katru otro gadu konferencē Rīgā, Latvijā. Bija interesanti dzirdēt par Latvijas ārlietu politiku un ekonomiskām interesēm. Satiku arī ļoti patīkamus Latvijas valsts ierēdņus, kad tie darbojās Sidnejā kā pilsonības ministrijas ārlietu un citām valsts organizācijām. Bija arī sekmīga tirdzniecības delegācija, un es varēju palīdzēt sameklēt potenciālus sadarbības partnerus.“ (Skat. interviju ar Aldi Birzuli laikrakstā „Latvietis“ Nr. 686 – laikraksts.com/raksti/11114).

Aldis ir bijis ļoti aktīvs Sidnejas latviešu sabiedrībā, tostarp ilgāku laiku bijis LAAJ vicepriekšsēdis Jaundienvidvelsā.

Daudz laimes 90 gadu jubilejā!

Filips Birzulis
Laikrakstam „Latvietis“