„Šķīstīšanās / Lustrum“

Palielināt / Enlarge

Kopbilde. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Jānis Grauds (1. krēsls) un Andris Kariks (2. krēsls). FOTO Ojārs Greste.

Pirmdien, 2024. g. 1. aprīlī Sidnejas Latviešu teātris (SLT) iepriecināja Sidnejas publiku ar Anitas Grīnieces lugu Šķīstīšanās / Lustrum.

Dzīvoklī Rīgā, Padomju Latvijā divi krēsli un galds dzīvo savu ikdienu, kādreiz pastrīdas ar istabas stādiem. Trešais krēsls nevar tomēr samierināties ar šo ikdienu. Tas ir lasījis grāmatu – gudrinieks. Tas jautā: „Vai ātra nāve labāka par lēnu iznīkšanu, bet tomēr dzīvošanu?“ Visi nav droši par televizora attiecībām – vai nodevējs? Tad vēl, gandrīz visiem ir bail no mušas; tā taču visur lidinās, visu redz un dzird!

Lai gan šīs lugas darbība norisinās padomju laikos, šī viencēliena luga ir kļuvusi aktuālāka pēdējos gados sakarā ar Krievijas centieniem atgūt bijušās Padomju Savienības daļas, proti, Ukrainu. Var viegli iedomāties, ka lugas darbība notiek mūsdienās Krievijā vai Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, kur tiem, kas neatbalsta partijas līniju, draud deportācija vai pat nāve, kā mēs to nesen redzējām Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāves gadījumā.

Scenogrāfija un kostīmi atjautīgi atspoguļoja padomju režīma represīvo raksturu. Vienmuļā krāsu palete atgādināja par cilvēku pelēko ikdienu, cenšosties izdzīvot padomju diktatorisko režīmu. Personāži – mēbeles, kas bija atdzīvojušās, – bez vārdiem. Viņu tērpi – melni T-krekli ar baltiem zīmējumiem, kuros attēlots, kāda mēbele tā ir, – demonstrēja nepieciešamību iekļauties ierindā, saplūst, neizcelties „nepareizu“ uzskatu dēļ, lai izdzīvotu.

Izrādi uzveda Sidnejas Latviešu namā Mārtiņa Siliņa zālē. Intīmā vide bija piemērota lugas garumam, un iestudējuma komanda bija veikli radījusi studijai līdzīgu atmosfēru, kas līdzinājās mazāku, modernu teātru atmosfērai Ņujorkā vai Londonā. Tomēr žēl, ka nebija vairāklīmeņu sēdvietas, jo lielākajai daļai skatītājiem, kuri sēdēja aiz pirmās rindas, bija bloķēts skats uz skatuves darbību.

Ansamblī piedalījās gan pieredzējuši teātra ansambļa aktieri, gan jaunpienācēji. Bija prieks redzēt, ka aktieriem ir izdevies izveidot ansambli, kurā aktieri viens otram atbilst gan ar enerģiju, gan ar pārliecināto spēli. Aktrises, kas spēlēja augus – Bonija Viļuma / Aija Brūvere / Aneta Piersa, radīja uz skatuves atsvaidzinošu enerģiju, kas līdzsvaroja mēbeļu aktieru – Jānis Grauds / Andris Kariks / Ojārs Greste / Jānis Čečiņš / Kīra Bruzgule piezemētāko enerģiju. Bija daži brīži, kad nervi pārņēma dažus aktierus, kuri aizmirsa savu tekstu, taču kopumā aktieri labi atguvās, un lielākā daļa skatītāju, iespējams, to pat nepamanīja.

Diemžēl COVID dēļ Jānis Čečiņs nevarēja piedalītiues izrādē un spēlēt savu Galda lomu. Pēdējā brīdī režisorei Ilonai Brūverei un suflierei Ilzei Šēnbergai nācās iejusties attiecīgi – Galda (Ilona Brūvere) un Mušas (Ilze Šēnberga) lomās. Manuprāt, abas lieliski un pārliecinoši nolasīja abas lomas un nemazināja izrādes kvalitāti.

Kopumā bija jauka pēcpusdiena! Izrāde bija īsa un interesanta. Rosināja uz pārdomām, bet vienlaikus bija arī humoristiska. Apsveicu Sidnejas Latviešu Teātri ar labu darbu!

Lugas režija – Ilona Brūvere; gaismas – Jānis Grauds, Jānis Čečiņš; dekorācijas – Andris Kariks, Jānis Grauds; kostīmu dizains – Tija Lodiņš; kostīmu realizācija – Ilze Šēnberga, Ojārs Greste. Lomās: 1. Krēsls – Jānis Grauds; 2. Krēsls – Andris Kariks; 3. Krēsls – Ojārs Greste; Galds – Jānis Čečiņš / Ilona Brūvere; Televizors – Kīra Bruzgule; Amarillis – Aija Brūvere; Acālija – Bonija Viļuma; Istabas bērzs – Aneta Piersa (Annette Pearce); Muša – Ilze Šēnberga.

Klāra de Vita (Klara de Wit),
Laikrakstam „Latvietis“