Intervija ar Lanu Kainu

Palielināt / Enlarge

Lana Kaina pēc Jauno mākslinieku koncerta 2. augustā, pie Sidnejas Operas mākslinieku ieejas durvīm. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Lana Kaina. FOTO Jolanta Morgan.

Palielināt / Enlarge

Jauno mākslinieku koncerta noslēgums 2. augusta. Lana Kaina ir ceturtā no labās puses. FOTO Ojārs Greste.

Prieks ir atkal tikties ar latviešu soprānu – Lanu Kainu, kura latviešu sabiedrībai Sidnejā jau ir pazīstama, un, protams, vēlējāmies zināt, kā viņai šobrīd klājas. Lana laipni piekrita nelielai intervijai.

Ojārs Greste: Vēlreiz apsveicu Tevi ar uzņemšanu Opera Australia Young Artists programmā. Vai bija iepriekšēja pieteikšanās uz šo programmu? Kā notika noklausīšanās?

Lana Kaina: Jā, bija gan. Tas bija diezgan ilgs process, un kopumā tas ilga, apmēram, sešus mēnešus. Vispirms bija jāiesniedz sava priekšnesuma video, lai tiktu izvēlēts nākamajai kārtai. Kad tam biju tikusi cauri, tad jau bija tieša noklausīšanās, un tad pēdējā kārtā bija trīs dienu meistarklases.

Ojārs: Cik cilvēku aptuveni bija pieteikušies šai programmai – vai tie bija 20 vai 100?

Lana: Bija simtiem pretendentu, precīzi – 532. Noslēguma seminārā dalībnieku skaits bija jau samazinājies līdz aptuveni 24 cilvēkiem, un no tā tika atlasīti pieci dziedātāji. Tika atlasīti arī pianists un diriģents, taču viņiem bija nedaudz atšķirīgs uzņemšanas process.

Ojārs: Tātad, pavisam tika izvēlēti tikai pieci dziedātāji? Cik soprānu?

Lana: Jā, pa vienam no katra balss tipa, es esmu vienīgais soprāns. Tika uzņemtas divas sievietes – viena mecosoprāns un viena soprāns; es esmu soprāns un mezzo ir no Melburnas. Un tad vēl trīs vīrieši – tenors, baritons un basbaritons.

Ojārs: Es vēlreiz Tevi apsveicu! Tas ir fantastiski, ka tiki izvēlēta tik ļoti konkurētspējīgā programmā. Lieliski! Par to tiešām ir vērts visiem pastāstīt.

Cik ilga ir šī programma? Un no kā tā sastāvēs? Vai jūs piedalīsieties kādās apmācībās? Vai jūs piedalīsieties kādos operas iestudējumos?

Lana: Tā ir 18 mēnešu gara programma. Tā sākas š.g. 1. jūlijā un beigsies nākamā – 2027. gada decembrī.

Jauno mākslinieku programma darbojas jau gadiem ilgi. Taču kopš pagājušā gada tai ir jauna vadība; programma ir pārstrukturēta un tai piešķirts lielāks fokuss, kā arī pārredzams atlases process darbības gaitā. Pēc tā, ko pati esmu dzirdējusi no jaunajiem māksliniekiem, kas to īstenoja pagājušajā gadā, programma sastāv no vairākiem moduļiem. Ir valodas modulis, kurā mēs apgūstam klasiskās (operas) valodas – vācu, itāļu un franču. Ir arī psihologs, kas runā par priekšnesumu, garīgo veselību un snieguma pārvaldīšanu, kas ir diezgan svarīgi mākslā. Manuprāt, tas bieži tiek novērtēts par zemu.

Arī esmu dzirdējusi, ka iespējams varētu būt kāds, kas pārrunās par diētu, veselību un fizisko sagatavotību. Protams, tiks strādāts pie iestudējuma, dejas un skatuves cīņas mākslas. Un, jā, galu galā mēs būsim iesaistīti iestudējumos.

Ojārs: Vai Tu teici – skatuves cīņas?

Lana: Jā, tas notiek. Es nezinu, cik liela uzmanība tam tiks pievērsta – dziedātājām reti ir aktīvi jāpiedalās skatuves cīņās, bet dažreiz tas tiešām jādara. Tā piemēram, mēs iemācīsimies krist, nesavainojot sevi. Mēs iemācīsimies izlikties – mest un saņemt sitienus ar dūrēm un pļaukām un visādas tamlīdzīgas lietas.

Ojārs: Kā ar aktieru mākslu un horeogrāfiju balles zāles ainā, kur soprānam jādejo ar partneri?

Lana: Jā, aktiermāksla un balles deja ir liela daļa no tā, ko patiesībā es esmu jau apguvis privāti, jo apzinos, ka tā ir diezgan svarīga prasme. Tātad, jā, mēs apgūsim deju, parasti klasiskākus deju stilus, piemēram, balles deju, iespējams, arī nedaudz arī baletu.

Ojārs: Izskatās, ka programma ir ļoti visaptveroša. Un vai ir sagaidāms, ka jūs – jaunie mākslinieki piedalīsieties Opera Australia nākamo iestudējumu izrādēs turpmāko18 mēnešu laikā?

Lana: Jā. Es nevaru runāt visu vārdā, jo domāju, ka tas atšķiras atkarībā no operas vajadzībām, jo mēs būtībā strādājam operā nākamos 18 mēnešus. Tas ir attīstības kurss, bet mēs arī esam mākslinieki, kas šeit strādā, un no mums tiek sagaidīta uzstāšanās.

Pirmā oficiālā uzstāšanās visiem Jauno mākslinieku programmas dalībniekiem bija Jauno mākslinieku svinīgajā koncertā (Opera Australia Young Artists programmas mākslinieku koncerts) šī gada (2026) svētdien, 2. augustā Džoanas Saterlendas teātrī (Joan Sutherland Theatre). Piedalījās ne tikai pašreizējā – šī gada jaunā grupa, bet arī iepriekšējās grupas studenti. Tas bija koncerts, lai godinātu iepriekšējos Jaunos māksliniekus un sveiktu jaunos.

Ojārs: Ko Tu tajā koncertā izpildīji? Vai bija norādījumi no organizētājiem, ko dziedāt, vai pats mākslinieks izvēlējās, ko dziedāt.

Lana: Jā, lielu daļu repertuāra izvēlējās cilvēki, kas vada šo programmu.

Man arī Jauno mākslinieku programmas ietvaros ir lūgts atveidot lomu vienā no operām, kas gaidāma nākamajā sezonā.

Ojārs: Vai Tu zināt, kas tā ir par operu, vai arī tas ir noslēpums?

Lana: Tā ir viena no lomām operā „The Drover's Wife“.

Ojārs: Vai Opera Australia jums maksā algu Jauno mākslinieku programmas ietvaros?

Lana: Jā, mēs strādājam algotu darbu, kas jaunajiem māksliniekiem ir ļoti palīdzīgi, jo mums bieži vien nav šāda finansiāla nodrošinājuma līmeņa, attīstot savu mākslas formu. Tāpēc līguma darbības laikā mēs esam algotā amatā Opera Australia, kas ir apbrīnojami.

Ojārs: Tas ir lieliski; nav jāmeklē otrs darbs, lai segtu dzīvošanas izdevumus.

Lana: Jā, jaunajiem mūziķiem ir bijis ierasts strādāt divus vai pat trīs darbus. Tas, ka mums ir šāda programma, kas kādam sniedz stabilitāti, patiesībā ir lieliski.

Ojārs: Kādas operas lomas Tu vēlētos dziedāt?

Lana: Man ļoti patīk dziedāt Mocartu un Hendeli, jo es tos dziedu jau ļoti ilgu laiku. Runājot par Mocarta operām, es labprāt dziedātu Nakts karalieni operā „Burvju flauta“, jo varu dziedāt šo lomu. Es arī ļoti vēlētos, ja būtu iespēja, dziedāt Donnu Annu operā „Dons Žuans“.

Un tad ir citas lietas, ar kurām neesmu tik labi pazīstama, bet kuras uzskatu par patiešām jaukām, piemēram, es labprāt dziedātu Manonu Masenē operā „Manona“.

Ojārs: Ar ko esi nodarbojusies pēdējā laikā? Kādos projektos pašlaik piedalies?

Lana: Lielais projekts bija dziedāšana Rokdeilas operā viņu Gilberta un Salivana operetes „Pacietība“ (Patience) iestudējumā. Tas ir ļoti jautri. Tā ir mana pirmā Gilberta un Salivana operete. Un pēc tam es dziedāju „Balsu festivālā“ Tasmānijā.

Ojārs: Kas ir šis festivāls? Vai tas vienmēr notiek Tasmānijā? Un kad tas notiek?

Lana: „Balsu festivāls“ ir ilgstošs festivāls, kurā tiek cildināts viss, kas saistīts ar dziedāšanu. Liels uzsvars tiek likts uz koriem un ansambļa dziedāšanu, bet patiesībā uz visiem dziedāšanas veidiem. Esmu dziedājusi „Balsu festivālā“ dažādās lomās kopš pusaudzes gadiem.

Jā, tie ir Tasmānijas svētki, kas notiek jūlija pirmajās divās nedēļās – desmit dziedāšanas dienas.

Ojārs: Vai tajos piedalās arī dziedātāji no ārzemēm?

Lana: Jā, visi tiek aicināti. Atceros, ka vienu gadu viņiem bija amerikāņu gospeļkoris. Tā ir patiešam daudzveidīga programma – viss, sākot no bērnu koriem līdz kabarē.

Organizatori ir apbēdināti, ka Latvijas Radio koris nevarēja būt „Balsu festivālā“, jo būtu bijis tik piemēroti viņus uzaicināt, bet viņi koncertēs Austrālijā šī gada novembrī.

Ojārs: Vai dalība „Balsu festivālā“ ir tikai ar ielūgumiem, vai arī var pieteikties un piedalīties jauni kori, izpildītājmākslinieki?

Lana: Patiesībā ir daudz meistarklases, tāpēc var pieteikties un dziedāt visās viņu meistarklasēs. Un ikviens ir laipni aicināts pievienoties.

Un, ja esat mākslinieks, kurš vēlas prezentēt programmu, ir iespēja iesniegt pieteikumu arī sava veida performances sniegšanai festivāla ietvaros.

Ojārs: Un kāda bija Tava iesaiste? Vai Tu prezentēji šādu programmu?

Lana: Es biju soliste viņu „Dixit Dominus“ iestudējumā. Tā bija viena no meistarklasēm, un ikviens kopienas loceklis bija aicināts pievienoties šai meistarklasei, nākt līdzi un dziedāt. Pagājušajā gadā galvenais kora darbs bija Verdi „Rekviēms“, gadu iepriekš tas bija Mocarta „Mesa Do diorā“, bet šogad tā bija Hendeļa „Dixit Dominus“.

Ojārs: Vai Tavs balss tips ir mainījies kopš dziedāšanas sākuma? Vai vienmēr esi bijusi soprāns?

Lana: Esmu gandrīz vienmēr esmu bijusi soprāns. Vēlajos pusaudža gados, divdesmito gadu sākumā man kādu laiku bija grūtības ar augsto reģistru. Man bija nepieciešams daudz darba ar skolotāju, lai saprastu, kā attīstīt vieglu un pieejamu augsto reģistru.

Un, acīmredzot, šis darbs ir bijis veiksmīgs, jo tagad esmu koloratūrsoprāns. Šis balss tips ir pazīstams ar spēju dziedāt ne tikai ļoti, ļoti augstas, bet arī ļoti sarežģītas mūzikas skaņas.

Tātad, jā, tas prasīja darbu, un ir notikusi zināma attīstība attiecībā uz to, cik tas ir viegli.

Ojārs: Tu minēji Mocartu un Hendeli starp mūzikas žanriem, kas Tevi saista. Vai ir kādu citu komponistu darbi, kas ir daļa no Tava standarta repertuāra, bet kurus līdz šim neesi pieminējusi?

Lana: Jā, esmu izpētījusi diezgan daudz no operas standarta repertuāra, kas man būtu piemērots dziedāšanai, piemēram, dažas Pučīni lomas: Mizetas lomu operā „Bohēma“ es droši vien dziedātu, arī Džildu operā „Rigoleto“. Ir dažas vēlīnās itāļu operas un bel canto operas, kuras esmu sākusi pētīt, lai gan ne tik ilgi, cik dziedu Mocartu. Bet tas ir diezgan izplatīti, jo Mocarts ir vienkāršs sākumpunkts daudziem dziedātājiem; manuprāt, Mocarta mūzika ir piemērota dziedāšanai jaunākām balsīm.

Ojārs: Tu pieminējāt Pučīni. Vai Tu esi dziedājusi kādā Pučīni operas iestudējumā?

Lana: Esmu. Esmu dziedājis Muzetas lomu grupā ar nosaukumu Musica Proibita Stamma School Bergamo, Itālijā. Jā, tātad esmu atveidojusi Muzetas lomu.

Ojārs: Kā Tu nonāci Itālijā, dziedot šo lomu?

Lana: Studiju laikā mums bija zināms finansējums, lai dotos uz ārzemēm un piedalītos vasaras programmās. Eiropā un, manuprāt, arī Amerikā ir vairāki vasaras festivāli, kas koncentrējas uz jauno dziedātāju attīstību. Tāpēc es pieteicos doties dziedāt ar šo grupu uz Itāliju, un viņi piekrita.

Ojārs: Lieliski! Tu pieminēji, ka dziedāji „Nakts karalienes“ āriju. Vai tā bija arī daļa no operas izrādes vai koncerta?

Lana: Kad studēju maģistrantūrā Konservatorijā, mana pēdējā uzstāšanās bija Nakts karalienes lomā „Burvju flautas“ iestudējumā sadarbībā ar NIDA (Nacionālo dramatiskās mākslas institūtu).

Ojārs: Cik ilgi Tu jau dziedi profesionāli?

Lana: Ak, vai, tas atkarīgs no tā, kā definēt profesionālo darbību. Kad man bija 11 vai 12 gadu, es laiku pa laikam saņēmu samaksu par dziedāšanu. Apmēram 12 gadu vecumā es uzstājos ar Darvinas armijas orķestri un Darvinas Simfonisko orķestri kā dziedātāja, kā arī Darvinas Ziemassvētku dziesmu festivālā, un es domāju, ka tas droši vien skaitās profesionāls darbs.

Ojārs: Vai Tu pašlaik apmeklē vokālās nodarbības, vai arī kāda cita veida nodarbības? Vai Tev ir kāds pasniedzējs, pie kura Tu ej šādā situācijā, vai arī tas ir atkarīgs no tā, kāda uzstāšanās Tev gaidāma?

Lana: Periodiski. Man ir skolotāja, kurai es uzticos, un, kad man ir problēmas ar vokālu, es vēršos pie viņas un saku – man ir nepieciešama palīdzība. Pagājušā gada beigās es nonācu līdz brīdim, kad man diezgan labi veicās tikt galā pašai, un mana tehnika ir sākusi nostabilizēties. Tagad man ir periodiskas vokālās nodarbības pie manas vokālās skolotājas. Es arī regulāri apmeklēju konsultācijas, kas koncentrējas uz muzikālo stilu un muzikālo interpretāciju. Runa ir par to, lai atrastu kādu, kam tu uzticies, lai viņš būtu auss ārpus tevis un vadītu tevi gan dziedāšanas, gan mūzikas izpildījuma ziņā. Tas atkarīgs no žanra, kurā nodarbojos.

Ojārs: Vai esi dziedājusi kādas latviešu dziesmas?

Lana: Jā, pagājušajā gadā Sidnejas Latviešu namā Latvijas Neatkarības dienā es dziedāju Ērika Ešenvalda skaņdarbu. Esmu dziedājusi vairākas latviešu tautas dziesmas, kuras aranžēju Latvijas konsulāta atklāšanai Hobartā.

Ojārs: Vai Tu esi dziedājusi Latvijā?

Lana: Jā, kopā ar Gondvānas kori (Gondwana Choir, Australia) es devos turnejā pa Baltijas valstīm. Mēs dziedājām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, un daži no mūsu skaņdarbiem bija latviešu skaņdarbi, tostarp Ellas Mačēnas skaņdarbs.

Ojārs: Vai ir vēl kādas latviešu dziesmas, ko Tu vēlētos pievienot savam latviešu dziesmu repertuāram?

Lana: Man ir vesels saraksts, vesela kaudze ar mūzikas skaņdarbiem – latviešu dziesmām. Es labprāt tās pārskatītu kopā ar pianisti un noskaidrotu, vai ir kāda, ko būtu labi iekļaut koncertprogrammā.

Ojārs: Vai ir kaut kas, ko vēlies piebilst tam, ko jau teici?

Lana: Esmu neizsakāmi pateicīga par iespēju koncentrēties uz dziedāšanu un novērtēju, ka tā mani kā mākslinieku ir nostādījusi fantastiski labā pozīcijā, kāda ne visiem ir. Man trūkst vārdu, kad atceros, cik ilgi esmu dziedājusi un cik neatņemama manas dzīves sastāvdaļa tā ir bijusi. Tas, ka tagad to varu darīt šādā līmenī, ir man patiesi nozīmīgi.

Ojārs: Jā, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai ikvienam māksliniekam jebkurā radošās mākslas formā, vai tā būtu mūzika, vizuālā māksla vai deja, būtu šāda iespēja. Paldies Tev par intervijai atvēlēto laiku. Lai skan!

Skat. interviju ar Lanu Kainu laikrakstā „Latvietis“ Nr. 733, 2023. g. 2. janv. (laikraksts.com/raksti/11844)

Ojārs Greste
Laikrakstam „Latvietis“