Jānis John Konrads

Palielināt / Enlarge

Jānis Konrads 1960. gadā. FOTO commons.wikimedia.org.

Palielināt / Enlarge

Jānis Konrads (centrā) viesojas pie Pertas latviešu jauniešiem 1960. gadā. („Austrālijas Latvietis“ 1960. g. 9. apr.)

Jānis John Konrads dzimis 1942. gada 21. maijā Rīgā ārstes Elzas Konrades un zobu tehniķa Jāņa Konrada ģimenē, un ir latviešu izcelsmes bijušais Austrālijas peldētājs.

1944. gada augustā kopā ar ģimeni atstāja Latviju un devās bēgļu gaitās uz Eslingeni, Vācijā.

1949. gadā ar kuģi General Omar Bundy ģimene ieradās Austrālijā. Te Jānis, kas vēlāk sevi pārdēvēja par John kļuva par pasaulē pazīstamu peldētāju.

Viens no svarīgiem karjeras attīstības punktiem ir nokļūšana Jurankvintija ģimeņu nometnē, kurā viņš iemācījās peldēt. Jānis apmeklēja peldēšanas kursus, kuros bija jaunākais dalībnieks un uzrādīja pārsteidzošu progresu pat starp tā laika jaunajiem Austrālijas peldētājiem. Kopā ar māsu Ilzi Konradi viņš apmeklēja Rivsbijas priekšpilsētas pamatskolu. Pirmais ievērojamais panākums bija uzvara 440 jardu (402 m) peldēšanā zēniem, kas jaunāki par 14 gadiem.

1956. gadā viņš kļuva par Jaundienvidvelsas (NSW) pieaugušo čempionu 220 un 440 jardu distancēs. Šajā pašā gadā kļuva arī par Austrālijas jauniešu meistaru 440 jardu distancē. 1956. gadā Olimpiskajās spēlēs Melburnā viņš bija pieteikts sacensībām, taču tajās nestartēja.

1958. gadā viņš piedalījās Britu impērijas un Nāciju Sadraudzības spēlēs (British Empire and Commonwealth Games), kurās izcīnīja trīs zelta medaļas. Nākamajā gadā viņš uzstādīja pasaules rekordu 800 m un 880 jardu distancēs. Viņš tika ierindots labāko tā gada Austrālijas sportistu desmitniekā (3. vieta).

1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Konrads ieguva bronzas medaļu 400 m distancē, bet savukārt 1500 m distancē guva uzvaru. Cīņa fināla peldējumā bija lielākā šīs distances Olimpisko spēļu vēsturē. Trešo medaļu Konrads ieguva, startējot 4x200 m brīvā stila stafetē. Savukārt 1954. gada vasaras olimpiskajās spēlēs J. Konrads startēja vienīgi 4x200 m brīvā stila stafetē. Kopumā karjeras laikā viņš labojis 26 pasaules rekordus.

Pēc karjeras beigām iestājās Dienvidkalifornijas Universitātē ASV, strādāja Austrālijas radio, kā arī par peldēšanas treneri. Bija L'Oréal Austrālijā direktors.

1984. gadā viņam tika nozagta Romas Olimpiskajās spēlēs izcīnītā zelta medaļa. Tā tika atdota 25 gadus vēlāk. 2011. gadā Konrāds izlēma pārdot izsolē izcīnītās medaļas.

Pēteris Bernhards atceras: „Kad biju jaunāks gados, es iepazinos ar Jāni Konradu uz īsu brīdi, kad es peldēju Bankstown Pool. Pazinu arī viņa vecākus, kad gājām pie viņiem labot zobus. Jānis ūdenī bija kā ātrlaiva; vienīgais, kas varēja turēties viņam tuvumā bija viņa treneris Don Talbot. Kaut pazinu Jāni uz īsu brīdī, man viņš atmiņā palicis draudzīgs ar visiem, vienmēr priecīgs. Peldēšana viņam bija kā zivij ūdens, bet neskatoties uz to, viņš trenējās garas stundas, kas atmaksājās ar daudzajām izcīnītajām medaļām.“

„Olimpiādes spēles un Latvija – no Atēnām līdz Pekinai“ – Laikraksta „Latvietis“ Nr. 208, 2012. g. 4. jūlijā, Zigurds Mežavilks raksta: „Romas olimpiskajās spēlēs zelta medaļu visgarākajā peldēšanas disciplīnā 1500 m distancē izcīnīja latvietis Jānis Konrāds, pārstāvot Austrāliju. Viņa māsa Ilze tika pie sudraba medaļas peldēšanas stafetē. Te vietā pieminēt, ka Jānim Konrādam peldēšanu izrakstīja ārsts, kas ārstēja bērnu triekas paralīzes.“ ■