Mazdēls un vīnu lauki (3)

Palielināt / Enlarge

Jaunais tēvs un vectēvi kūpina cigārus. FOTO no Kristapa Zariņa personīgā arhīva.

Otrais turpinājums. Sākums LL647, LL648.

Bērni dzīvo pāris kilometrus rietumu virzienā ārpus Vogas centra pāri Marumbidžī upei jaunā, pat ne desmit gadu vecā mājokļu rajonā ar nosaukumu Gobagombalin. Nosaukums cēlies no vietējo aborigēnu cilts Viradžurī (Wiradjuri) teikas, kad divi jauni mīlētāji Gobagombalins un meitene Pomingalārna pārkāpa cilšu likumus un tika notiesāti uz nāvi. Teika stāsta, ka varžu agrā rīta kurkstēšana it kā atgādina jauniešu bojā aiziešanu, un, kaut gan ne katru rītu, mēs arī dzirdam to kluso kurkstēšanu.

Māja tikai pāris gadus veca, un Lūks saņem no armijas finansiālu atbalstu, kas samazina īri. Mājai četras guļamistabas, liela garāža, piemērota divām automašīnām, divriteņiem, pļaujmašīnai un sportu ierīcēm, un vēl ēdamistaba un ciemiņu telpas. Pāri ielai brīvdabas parks, kam vienā galā nedzirdamā attālumā ir iekārtots bērniem spēļu laukums, basketbola grozs, divriteņu trase un vēl ēnaina sēdvieta ar cepamo plīti. Es kopā ar suni pāris reizes izvingrojos, ejot un laukumu uzmest grozus un palaist sunim paskrieties pa mauriņu.

Kad visi mājas darbi bija padarīti un ledus un pārtikas skapji atkal godīgi piepildīti, otro reizi apciemojām jauno ģimenīti slimnīcā, pirms viņi pārbrauca mājās ceturtdienas pēcpusdienā, iekārtoties pirms no Zelta Krasta ierodas Lūka vecāki – Šelija un Alāns.

Kad visi esam kopā, māja sajūsmas pilna. Sirsnīgie apsveikumi un mīlestības izpausme nerimst. Laiks aizskrien nemanot, un tā kā nevienam nav luste darboties virtuvē, pasūtam dažas gardas pizzas, ko noskalojam ar vēsu vīnu un alutiņu. Šampānietis un glaunākas vakariņas būs rītvakar!

Esam visi diezgan noguruši un prieka pilni dodamies uz gulēšanu. Alīsei, jaunai mātei, būs drīz atkal jāceļas barot mazo Līvaiju. Mātes pienākumi nerimst.

Labi ka mājai četras guļamistabas, jo šovakar visas aizņemtas.

Nākošā dienā mēs, jaunie vecvecāki, nesteidzīgi pulcējamies sadalīt nepieciešamos mājas darbus, lai jauniem vecākiem laiks iekārtoties viņu jaunajā dzīves ritmā, un gaidām mūsu mazbērnu uzmošanos. Kad mazais brokastis nosūcis un ļauts kārtīgi atraugāties, varam ik pa kārtai viņu paauklēt.

Kopībā laiks skrien pat nemanot, un drīz jāgatavojas svinīgām vakariņām. Suzanna iepirkusi smalkus liellopa gaļu gabalus, pie tiem baudīsim ceptus kartupeļus un dārzeņus. Ēdienu noskalosim ar gardu vietējo sarkano vīnu, bet apsveikumu tostu ar šampānieti.

Namatēvs, kā pēc parašas, uzņēmās cept bifštekus, kamēr sievas saklāj galdu un sagatavo pārējo ēdienu, bet vectēvi sagādā visiem dzērienus.

Pēc vakariņām, kamēr vecmātes notīra galdu un jaunā māte vēlreiz pabaro mazo Līvaiju, tēvi mājas pagalmā, svaigā gaisā iekūpina smaržīgus, bet garšā asus cigārus, ko biju nopircis kā piemērotus jaunajam dzimtā par godu. Kad cigāri nopīpēti, ēdamistaba sakārtota un mazais atkal saldi snauž, kopā pavadām skaistu un omulīgu vakariņu, atceroties pašu piedzīvojumus mūsu bērnu dzemdībās un augšanā.

Nākošā dienā pēc brokastīm un mazbērnu auklēšanu un lutināšanu, pavadām Lūka vecākus izbraukumā ap Vogu, un vēl laiks pasēdēt ezeru malā pavērot ūdens slēpotājus, pārrunājot, cik jauks mūsu mazdēls un cik labi jaunie jau iekārtojušies ģimenes dzīves veidā. Nospriežam, ka tas liecina arī par jaunā tēva militāro pieredze. Viņa organizēšanas un vadības spējas kā seržantam armijā, apmācot jaunkareivjus, noteikti iespaido mājas kārtību un jaunā dēlu uzraudzību.

Bet drīz arī Šelijai un Alānam jādodas uz Kanberas lidostu atpakaļ ceļā uz Zelta piekrastes mājām, un mums jāplāno sirojums apciemot manu krustmāti veco ļaužu mītnē Varangatas pilsētiņā, Viktorijas pavalsta laukos. Ceru, ka varēsim satikties, jo Covida dēļ vairākās veco ļaužu mītnēs ciemošanās stipri ierobežota.

Zvanīsim no rīta, lai nokārtotu iespēju tikties.

Kristaps Zariņš
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl