Juris svētkos (2)

Palielināt / Enlarge

Pirmais turpinājums. Sākums LL715.

Diena pirms oficiālās svētku atklāšanas ausa saulaina un KARSTA. Istaba Intercontinental viesnīcā bija sarunāta ar skatu uz vareno Mississippi. 4 000 km upei sākuma punkts tikai 400 km uz ziemeļiem no St. Paul, bet saule 16. stāvā ielīda nežēlīgos piecos no rīta.

Svētki vēl nebija oficiāli iesākušies, bet Intercontinental jau mudžēja. Pēc vēlām brokastīm devāmies uz mākslas izstādi, netālu no viesnīcas, kādi 400 m ar kājām. Landmark Center šodien ir publiska ēka, kā saimnieki paši raksta, „dinamisks kultūras centrs mūzikai, dejai, teātrim un izstādēm”, bet savā laikā – agros 1900. gados ASV valsts ēka: vidienes galvenais pasta birojs un tiesa. Tiesa piedzīvoja tādus Amerikas bandītus kā John Dillinger, Ma Barker un Alvin Karpis.

Ārpus ēkas bija komiksa Peanuts skulptūras, jo autors Charles Schulz uzauga St. Paul. Iekšā mēs noziedzniekus neatradām, tikai burvīgu XV Dziesmu un Deju svētku izstādi.

Telpa (Landmark Center Ziemeļu galerija) nebija liela, toties mākslas izvēle bija plaša: audekli, ūdens krāsas, printi un akrili, skulptūras un tekstildarbi, dažādi multimedija salikumi un vēl un vēl, 26 mākslinieku no ASV un Latvijas daiļrade. Daži ar modernāku piegaršu, citi tradicionālāki, to starpā Jāņa Kalmīša Rija – izstāde likās veltīta šim ilggadējam un nozīmīgam Dvīņu pilsētas iedzīvotājam, izstādes nosaukums Mākslas rija. Kuratores bija pazīstamā filmu meistare, mineapoliete Māra Pelēce (filmas Valiant, kuru rādīja svētkos, režisore) un Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) vadītāja teksasiete Linda Treija, kura pati piedāvāja šķīvi ar kraukli Līgava. Nīca, kas šo autoru un viņa kundzi uzrunāja. Vēlāk satiku Lindu viesnīcā, viņai rūpīgi gatavojot dekorācijas skatuvei Dziesmu sēta, kurā nemitīgi uzstāsies mazākas grupas, to starpā Īrijas bērnu ansamblis Dzeguzīte, minesotieši Krīts un Teiksma un grupas no Latvijas un ASV – super ideja.

Laikam jau pieminēju, ka diena bija KARSTA, bet tomēr nolēmām aizstaigāt 2 kilometrus uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pieņemšanu, kurā biznesa cilvēkus uzrunās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. KĻŪDA – saule bija nežēlīga, patvēruma nebija un pūta karsts un nepatīkams vējš. Kad telefons paziņoja, ka esam gandrīz klāt University Club of St. Paul, priekšā vēl gaidīja stāvs kalns, pa kuru pat divriteņisti staigāja. Google kungs nebija par to ziņojis, bet tomēr devāmies pa šo St. Paul Everestu un knapi ierāpojām pāri pieņemšanas slieksnim, žēlīgās dzesinātās telpās.

Bija latvieši, bet arī vietējie ASV biznesa cilvēki. Protams, ministru prezidentam Kariņam (dzimis Wilmington, Delaware) ir perfekta angļu valoda, un sarīkojuma līdzvadītājam, LIAA direktoram Kasparam Rožkalnam arī. Sekoja (cerams) pārliecinoša prezentācija par investīciju labvēlīgām iespējām Latvijā. Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvija pati ir maza, bet ka viss Eiropas tirgus automātiski pieejams. Salīdzinot lielas un mazas valstis (laikam Latviju un ASV), viņš uzstādīja Latviju kā ātru laivu, kura var veikli mainīt virzienus (pielāgoties apstākļiem), kamēr lielākas valstis ir kā milzīgi kuģi, kuriem paiet kilometri, pirms spēj mainīt virzienu.

Sekoja burvīga pieņemšana – par visu sarīkojumu norisi atbildīga LIAA pārstāve Kristīne Smilga un kolēģi, Kristīnei, pirms beigām steidzoties prom uz nākamo pienākumu kā Saulkrasta kora Anima dziedātāja, kori diriģējot viņas māsa Laurai Leon­tjevai.

Mēs tur arī gribējām doties, bet nebijām lielā sajūsmā atgriezties nejaukā svelmē. Par mums apžēlojās savā laikā minesotietis, pat jaunībā Mineapoles nama saimnieks Jānis Kancāns un aizveda uz St. Paul katedrāli – viena no ASV lielākajām, kur būs Ieskaņas koncerts, godinot komponista Ērika Ešenvalda daiļradi, kas sekoja komponista vadītai meistarklasei ar Anima un Minesotas kori Magnum Chorum.

Par šo koncertu var lasīt citā Latvija Amerikā rakstā šajā pašā numurā*, jo bija uzdots rakstīt recenzijas par trīs koncertiem. Šeit teikšu tikai, ka koncerts lielisks, abi kori skanīgi, katedrāle varena un skaista un, pārsteidzošā kārtā, bija izglābusies no dienas āra temperatūras.

Pēc koncerta staigājām atpakaļ uz viesnīcu, kaut svētki bija piedāvājuši nemitīgi kursējošos autobusus prātīgākiem svētku viesiem. Laimējās soļot ar Amerikas Latviešu apvienības (arī PBLA valdes vicepriekšsēdi) spējīgo un uzņēmīgo priekšsēdi Mārtiņu Andersonu un mēģinājām atrisināt visas sabiedrības rūpes Ziemeļamerikā. Pēc tik karstām pārrunām, dabīgi, bijām izsalkuši un izslāpuši, un tā kā iemīļotā Pelēkā Pīle bija jau slēgta, apmierinājāmies ar Pillbox krodziņu, kuru jau bija atraduši liels skaits letiņu, ar kuriem bija liels prieks atkal sasveicināties pēc trīs gadu nesastapšanas. Manījām, ka bijām izslāpuši un izsalkuši arī pēc dziesmu svētkiem un latviešu sabiedrības.

Nākamā diena pienākumu pilna, bet, mīļie lasītāji, būs jāgaida nākamais numurs.

Juris Ķeniņš
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl

* Pirmpublicējums laikrakstā „Latvija Amerikā“ Nr. 29.