Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Induļa Landaus godalgotais 2021. gada darbs „Trīs vītoli ar rietošo sauli“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Induli ved pa ziedu ceļu. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Preiļu domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns pasniedz Indulim balvu. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Indulis pie sava darba. FOTO Māris Brancis.

Dažādi darbi un aktivitātes šopavasar traucēja uzrakstīt plašāk par 8. Jāzepa Pīgožņa balvas izstādi Latvijas ainavu glezniecībā, bet nupat 17. septembrī Preiļos šī balva tika pasniegta. Jāteic gan, ka ļoti darbīgais laiks un dažādi notikumi pasaulē ienes savas korekcijas. Lūk, šīgada balvas izstāde, kas parasti notika Sv. Pētera baznīcā Rīgā, kā kļuvis zināms, šopavasar bija pēdējā. Tā kā šis dievnams atdots Rīgas Sv. Pētera baznīcas nodibinājuma rīcībā, izstādes turpmāk te vairs nebūs, un tām jāmeklē jauna mājvieta. Kā sestdien apliecināja Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Iveta Ratinīka, Rīgas dome arīdzan turpmāk atbalstīs šo balvu, savukārt, izstāde varēs notikt vai nu VEF kultūras pilī, vai arī Ziemeļblāzmā.

Jāatceras, ka konkursam tika iesniegti 105 mākslinieku 174 darbi, bet žūrija, kuras sastāvā bija žūrijas priekšsēdētājs gleznotājs Osvalds Zvejsalnieks (2021. gada galvenās balvas ieguvējs), profesors Aleksejs Naumovs, Jāzepa Pīgožņa meita Laura Pīgozne, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Silvija Berezovska, un mākslinieki Anda Munkevica un Jānis Strupulis, izstādei izraudzīja 83 autoru darbus. Tāpat žūrija izvēlējās galvenās balvas pretendentus, un tie bija Aivis Pīzelis (Preiļi), Indulis Landaus (Jelgava), Meldra Bula (Rīga), Elmārs Orniņš (Lauciena, Talsu novads), Maija Bērziņa (Rīga, Daugavpils), Inga Jurova un Silvija Meškone (abas Rīga).

18. martā Rīgā, Sv. Pētera baznīcā, atklāja 8. izstādi. Vēlāk izstādi sadalīja divās daļās – viena daļa nonāca Bauskā, bet lielākā grupa aizceļoja uz Preiļiem.

Kā nojaušams, žūrija bija visai skarba, tā izsijāja turpat 100 darbus un vairāk par 20 māksliniekiem samazināja arī autoru skaitu.

Gribas uzsvērt, ka Krievijas iebrukums Ukrainā veicinājis nacionālās pašapziņas celšanos, kādēļ ainavās novērojams lepnums par dzimto zemi. „Prasme šo mīlestību uzlikt uz audekla ir tā Dieva dāvana, kas Jāzepa Pīgožņa glezniecību dara pārlaicīgu un tik tuvu cilvēkiem,“ izstādes katalogā akcentē žūrijas priekšsēdētājs, ainavists Osvalds Zvejsalnieks.

Motīvu izvēle ir visai plaša. Pārsvarā parādās lauku atainojums, ko glezno te pietuvinājumā, te plašā perspektīvā. Tīkams daudziem māksliniekiem ir meža vai upju vai ezeru ieloka fiksējums rīta, novakara vai krēslas stundās. Visai iecienīta tēma ir pilsēta – mazpilsēta vai lielpilsētas ielu dunoņa. Mazāk parādās cilvēku darbīguma ieskicējums.

Bez šaubām, katrs mākslinieks atklāj savas jūtas atšķirīgi. Vieni cenšas attēlot izraudzīto motīvu pēc iespējas tuvāk dabai, citi dod priekšroku dekoratīvam krāsu pielietojumam, vēl kādi izceļ personīgās izjūtas, brīžiem aizejot jo tālu no reālistiska vides tēlojuma. Izstādē parādās arīdzan abstrakts skatījums, pat ģeometrisks. Dažādas ir tāpat tehnikas – tiek izmantoti gan eļļas, gan akrila pigmenti, gan arī pastelis un akvarelis. Parādās arīdzan kolāža un dažādu tehniku sajaukums.

Šīgada J. Pīgožņa balvas ieguvēja Latvijas ainavu glezniecībā Induļa Landaus godalgotais pagājušajā gadā radītais darbs Trīs vītoli ar rietošo sauli ārēji liekas ļoti vienkāršs, kluss un varbūt pat necils. Mākslinieks tēlo upes krastu ziemā ar ielu priekšplānā un trim vītolu stumbriem aiz tās un māju rindu ar krūmājiem fonā. Krietnā novakarē aizsalušo straumi apspīd dzeltenīga gaisma ar agri uzlēkušo mēness disku, apaļu kā pankūku. Rāmajā ainavā dzīvīgumu ienes vārnu bars, kas salaidušās ielas malā un, skaļi ķērkdamas, sparīgi uzlasa tīkamos kumosus sniegā. Tās laidelējas, kašķējas savā starpā, paceļas spārnos un atkal nosēžas. Šī kustība, ko rada putnu bars, liecina par dzīvi apkārt. Tā ir reālā dzīve, ko Indulis Landaus šajā gleznā uzbur. Viņš netīksminās par savām spējām un talantu. Māksliniekam ir būtiski ar krāsām rosināt skatītājā prieku. Viņam ir raksturīgs tonāli smalks nokrāsu pielietojums. Indulis Landaus ir ļoti jūtīgs pasaules uztvērējs un attēlotājs. Viņš ir latviešu tonālās glezniecības tradīciju turpinātājs, viņa darbi vienmēr izceļas ar harmoniskas dzīves atspoguļojumu. Indulis Landaus ir viens no cītīgākajiem pasteļglezniecības kopējs Latvijā.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“