„A una corda. Uz vienas stīgas“

Palielināt / Enlarge

Starp aktieriem vieta arī Līvijai Akurāterei. FOTO Aigars Čačka.

Palielināt / Enlarge

Iejūtoties Līvijas dzejas pasaulē. FOTO Aigars Čačka.

Palielināt / Enlarge

Ieva Akuratere ar Cesvaines aktieriem. FOTO Aigars Čačka.

Palielināt / Enlarge

Svētku viesi pils zālē starp mākslinieka Laimoņa Skrides portretiem. FOTO Aigars Čačka.

Palielināt / Enlarge

Mākslinieki Maija Jakoviča un Valērijs Baida jau skicē. FOTO Aigars Čačka.

Palielināt / Enlarge

Dažas no pasākumā tapušajām skicēm. FOTO Aigars Čačka.

Palielināt / Enlarge

Grāmatas sakārtotājām Sanitai Dāboliņai (no kreisās) un Ievai Akuraterei sakāmi daudzi paldies par atbalstu izdevuma tapšanā un svētku rīkošanā. FOTO Aigars Čačka.

Spēcīgā laikā – dabas pilnbriedā, pašā rudens sākumā, Dzejas dienu mēnesī, dienu pēc teātra zinātnieces Līvijas Akurāteres (1925–2017) 97. dzimšanas dienas Cesvaines pilī svinējām grāmatas „A una corda. Uz vienas stīgas. Līvija Akurātere dzejā, fotoimpresijās, atmiņās“ atvēršanas svētkus.

Īpaša bija Līvijas Akurāteres 97. gadskārta, jo dāvanā sarūpēta pirmpublikācija – Līvijas Akurāteres dzejas krājums A una corda. Uz vienas stīgas – kopā ar draugu un kolēģu atmiņām un daudzām fotogrāfijām, Līvijas dzīves un darbu apliecinātājām.

A una corda. Uz vienas stīgas – tā laiks sarindo cilvēkus un notikumus.

Uz vienas stīgas — tikpat dziļi, izjusti, priekā, mīlestībā un pateicībā, dzejā, dziesmā un teātrī — dzīvoja un dzīvo izcilā, ekstraordinārā teātra zinātniece Līvija Akurātere un viņas meita dziedātāja, aktrise un komponiste Ieva Akuratere.

Uz Cesvaines stīgas laiks sarindojis Johanu Štālbergu, kura tālajos senčos pulsē stāsts par barona fon Štālberga nepaklausīgo dēlu, kurš iemīlēja kuršu ķoniņa meitu, viņa meitu Johannu Katarinu Štālbergu, precējušos Pečaku, mazmeitu Līviju Pečaku, vēlāk Akurāteri, kura ciemojās pie vectētiņa Cesvaines stacijā, un mazmazmeitu Ievu Akurateri. Par mazās Līvijas ciemošanos Cesvainē vēsta grāmatiņa sarkaniem vākiem Atmiņas par vectēvu. L. Pečaks. Līvija raksta: „Reizēm mēs gājām uz Cesvaines pils parku. [..] Parkā man visvairāk patika gaisa tiltiņš. Es vienmēr lūdzos: „Vectētiņ, iesim slēpties!“ Slēpos vienmēr es, bet meklēja vectēvs. Es vienmēr slēpos zem tiltiņa. Vectēvs, protams, tīšām, nekad nevarēja mani atrast, lai gan es bieži nevarēju smieklus valdīt.“ Stāstu papildina lieliskas ilustrācijas – Līvijas acīm redzētais, arī parka tiltiņš, pārtapis krāsainos un melnbaltos zīmējumos. Mazās Līvijas sacerējums gaida publikāciju 5. Cesvaines grāmatā.

„Es visu atdevu,
Kad gājām ceļu grūtu, –
Nu manu karogu cits tālāk nes.
Vairs sauli neredzu,
Tak cauri sāpēm jūtu
Simt jaunu sauļu krūtīs austot es,“

tā pirms 75 gadiem rakstīja jaunā dzejniece Līvija.

Mēs skandinām tālāk Johana, Pētera, Johannas un Līvijas uzvilktās stīgas – cilvēkos, vietās, gleznās, dzejoļos, dziesmās. Mēs nesam šo karogu tālāk. 24. septembrī Cesvaines pils vibrēja dzejas, mūzikas un mākslas frekvencēs. Svētku dalībnieki guva ieskatu jaunajā grāmatā – Cesvaines amatierteātris režisores Aldas Albertes vadībā bija iestudējis Līvijas Akurāteres dzejas uzvedumu, ko ar dziesmām kuplināja dziedātāja un aktrise Ieva Akuratere. Tā kā Līvijai Akurāterei tuvi bijuši visi mākslas veidi, grāmatas svētki vienlaikus bija arī plenērs – mākslinieciska Cesvaines pils un pasākuma dalībnieku studija. Mākslinieki Ērikas Doganas vadībā, klausoties dzejā un mūzikā, skicēja svētku dalībniekus. Daudzi, nopirkuši vai saņēmuši dāvanā jauno grāmatu, vēlējās tikt pie Ievas Akurateres autogrāfa.

Jaunā grāmata

2010. gadā Līvija Akurātere sakārtoja savu dzejoļu krājumu A una corda. Uz vienas stīgas, dodot tam apakšvirsrakstu Kādas sirds biogrāfija trīsdesmit gadu garumā. Minētie gadi ir 1937.–1967. Autore krājumu nodēvējusi par autentisku piemēru, vienu no tūkstoš variācijām „tām izjūtu šūpolēm, kurās atradāmies mēs daudzi 20. gadsimta norisēs.“ Līvijas Akurāteres dzīves laikā krājumu neizdevās izdot, bet viņas meita to saglabājusi, lai tomēr reiz laistu klajā.

Grāmatā publicēts Līvijas Akurāteres dzejoļu krājums A una corda. Uz vienas stīgas, kas papildināts ar kodolīgām autobiogrāfiskām piezīmēm, no kurām noprotams, kad un kā attīstījās Līvijas Akurāteres, sākotnēji Pečakas, dzejošanas talants, kas to veicināja un bremzēja, kāpēc viņa galu galā izšķīrās par labu citai mākslas jomai – teātrim. Pat abstrahējoties no konkrētas personības, krājums ir spilgta ilustrācija radošajam procesam, kāds risinājās varu maiņas un padomju laikā.

Lai radītu priekšstatu par inteliģences gaitām, izjūtām, ierobežojumiem un to pārvarēšanu, uzdrošināšanos radīt un būt patiesiem, vēsturisko pārmaiņu ietekmi uz radošām personībām, krājums papildināts ar Līvijas Akurāteres meitas, draugu un kolēģu atmiņām, 130 fotogrāfijām, kas veido impresionistisku ieskatu viņas dzīvē, un dzīves un darbu pārskatu. Grāmatu sakārtojušas Ieva Akuratere un Sanita Dāboliņa, to izdevusi Cesvaines kultūras veicināšanas biedrība.

Grāmata ir spilgta laikmeta liecība, radoša cilvēka tapšanas piemērs, arī pārsteigums dzejas cienītājiem un lieliska iespēja iepazīt neparastu personību, turklāt laikā, kamēr vēl dzīva tiešā paaudžu saite.

Grāmatas mērķauditorija ir latviski lasošie kultūrvēstures un mākslas interesenti, īpaši dzejas un teātra cienītāji, pētnieki, izzinātāji, filologi, profesionāli aktieri un režisori, amatierteātru aktieri, režisori, entuziasti, kultūras darbinieki, kultūras un mākslas izglītības iestāžu docētāji un studenti, personības radošās laboratorijas pētnieki.

Lielu atbalstu grāmatas izveides procesā sniedza Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, īpaši tā vadītājs teātra vēsturnieks profesors Jānis Siliņš. Izdevumu finansiāli atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, Latviešu fonds Amerikā, Madonas novada pašvaldība un vairāki privāti ziedotāji: Inguna Strazdiņa, Dace Zvirgzdiņa, Juris Nusbaums, Signe Munkevica.

Plānotas vēl vairākas tikšanās ar lasītājiem un interesentiem: 12. oktobrī tirdzniecības centra Spice grāmatnīcā Jānis Roze, 15. oktobrī Akuratera muzejā, 16. novembrī Teātra muzejā. Līvijas Akurāteres dzejas iestudējumu veido Ogres teātris, pirmais Līvijas Akurāteres balvas ieguvējs, tā ka vērtīga tikšanās gaidāma arī Ogrē.

Sanita Dāboliņa,
grāmatas redaktore
Laikrakstam „Latvietis“