Sidnejas Latviešu teātra pirmizrāde Adelaidē

Palielināt / Enlarge

Skats no izrādes. No kreisās: Ojārs Greste, Aija Brūvere, Jānis Čečiņš un Adelaides Latviešu skolas bērni. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Skats no izrādes. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Izrāde – Jānis Čečiņš un Ilona Brūvere. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Skats no izrādes. Jānis Čečiņš un Adelaides Latviešu skolas bērni. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Skats no izrādes. No kreisās: Aija Brūvere un Jānis Čečiņš. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Adelaides Latviešu skolas bērni. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Mēģinājums. SLT aktieri un Adelaides Latviešu skolas bērni. FOTO Ojārs Greste.

Nupat kā ierados mājās ar smaidu uz lūpām un sauli sirdī. Nodomāju uzrakstīt dažas rindiņas un dalīties par jauki pavadīto pēcpusdienu.

Svētdien, 23. oktobrī, Adelaides Lietuviešu namā notika mazs brīnums. Pieci Sidnejas Latviešu teātra (SLT) aktieri un Rasma Celinska no Adelaides, sadarbībā ar Adelaides Latviešu skolas bērniem divu dienu laikā paspēja sagatavot izrādi. Protams, priekšdarbi bija izdomāti priekšlaicīgi. Pateicoties Ilonas Brūveres izdomai, mūsdienu Latvijas dzejnieka Kārļa Vērdiņa dzejolis Dilles tante tika pārveidots ludziņā, un katra četrrinda tika izveidota vienā skicē. Skices attēloja bērniem labi pazīstamas situācijas, gan skolu, gan spēļu laukumu parkā un deva tiem izdevību attēlot kustoņus, šajā reizē – gaili un vistas. Bija pastnieks (Aija Brūvere), policists (Ojārs Greste) un pat lidojošs šķīvis (bērni)! Bērni un pieaugušie aktieri spēlēja vairākas lomas.

Luga iesākās skatuves priekšplānā. Parasta ģimene lasa grāmatu par Dilles tanti. Lasot, katrs savā reizē, pārvēršas tēlos un pasakas darbību attēlo uz skatuves.

Izrāde bija saistoša, dažas nopietnas idejas ievijot vieglā humorā. Dilles tante, kuru tēloja Jānis Čečiņš, ir vecāka gadagājuma vientuļa dāma, kurai vienīgais komunikācijas veids ir rakstīt pantiņus, kurus diemžēl neviens necienī un negrib uzklausīt. Panti – tie ir mana dzīve, Pantus rakstu es bez mitas, pati rakstu pati lasu, Jo man nav neviena cita. Varbūt tur slēpjas komentārs par to, kā mēs mēdzam uzskatīt vecākus cilvēkus, vai tādus, kuri ir mazliet ārpus parastajiem. Mīlestība arī var uzliesmot visnegaidītākās vietās un reizēs!

Brīnums bija redzēt bērnus pārvērstus tik labos aktieros knapi divu dienu laikā. Mēģinājumi bija intensīvi: sešas stundas sestdien un vēl svētdienas rītā pirms izrādes. Visi 15 dalībnieki izskatījās pilnīgi brīvi un iesaistīti kustībās un iztēlē. Visi zināja savu vietu un reizi. Bērni piedalījās gan dekorāciju, gan rekvizītu gatavošanā, kas prasīja zīmēšanu un rakstīšanu latviešu valodā – tātad īsta teātra mākslas nometne. Tas nebūtu bijis iespējams bez labiem apmācītājiem, kuri varēja iedvesmot mazos aktierus. Tādi bija Aija Brūvere, Rasma Celinska, Ojārs Greste, Jānis Čečiņš un režisore Ilona Brūvere. Par mūziku un skaņu efektiem rūpējās Jānis Grauds; par izrādes rekvizītiem un dekorāciju plakātiem gādāja Andris Kariks.

Izrādi noskatījās kādi 40 skatītāji, lielākoties bērnu vecāki un vecvecāki, bet izrāde patiešām ir ieteicama visiem teātra mīļotājiem. Krāšņi tērpi, izteiksmīga tēlošana mīmā un labi izvēlēta mūzika, kas palīdzēja izprast zemteksta domu. Šī bija ludziņas pirmizrāde, un cerams, ka tā ceļos uz citām pilsētām.

Paldies Sidnejas Latviešu teātrim par jautrību, ko tie atveda līdzi ar krāšņiem kostīmiem, un par iedvesmu, ko viņi iedēstīja mūsu bērnos. Esmu pārliecināta, ka mēs visi, bet īpaši bērni, šo piedzīvojumu ilgi atcerēsies.

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“
2022. g. 23. oktobrī