Melburnā svin Latvijas neatkarību

Palielināt / Enlarge

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna. FOTO Jāna Andersone.

Palielināt / Enlarge

LAAJ vicepriekšsēde Viktorijā, MLOA valdes priekšsēde Anita Andersone. FOTO Jāna Andersone.

Palielināt / Enlarge

Latvijas goda konsuls Viktorijā, Tasmānijā un Austrālijas Ārējās teritorijas Jānis Roberts Dēliņš. FOTO Jāna Andersone.

Palielināt / Enlarge

Vīru koris „Veseris“ diriģentes Sandras Birzes vadībā. FOTO Jāna Andersone.

Palielināt / Enlarge

Daugavas skolas pārzine Dzintra Latiša. FOTO Jāna Andersone.

Palielināt / Enlarge

Skolēni aizdedzina svecītes. FOTO Jāna Andersone.

Palielināt / Enlarge

Diriģents Edgars Vegners. FOTO Jāna Andersone.

Palielināt / Enlarge

Karogs ar goda sardzi: Inese Andersone, Lia Kasparsone un Dāna Rumpe. FOTO Jāna Andersone.

Bija sestdiena, 19. novembris. Melburnas Latviešu nams ņirbēja pilns ar svētku svinēt atnākušiem ļaudīm. Kafejnīca Rīga darbojās ar pilnu jaudu gan iekštelpās, gan Nama priekšdārza pagalmā ar smaržīgām bārbekjū pusdienām. Lielajā foajē telpā darbojās daudzveidīgs svētku tirdziņš, ar devīgiem produktu un rokdarbu stendiem, un sajūsmu pilniem svētku dāvanu pircējiem. No Lielās zāles bija dzirdams kā Daugavas skolas audzēkņi veic priekšnesumu pēdējā brīža slīpējumus. Šīs bija pirmās Valsts svētku klātienes svinības, kopš 2020. gada, kad iestājās Kovida pulcēšanās ierobežojumi.

Bija sagādāta bagātīga svētku akta programma. Lielu interesi bija izraisījis goda viesis no Latvijas – ģenerālleitnants (atv.) Raimonds Graube. Kā laikraksta Latvietis lasītāji uzzināja no redaktores Ilze Nāgelas ļoti informatīvās intervijas ar ģenerāli 9. novembra numurā, viņš divus termiņus bija arī Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku komandieris, bet kopš aiziešanas pensijā ir Aizsardzības ministra padomnieks militāros jautājumos, un otrs, vēl laika ietilpīgāks amats, – ir kā Valsts aizsardzības un patriotisma labdarības fonda Namejs vadītājs. Fonda mērķis ir palīdzēt veterānu un kritušo karavīru ģimenēm. Šovasar tika noorganizēta arī vasaras nometne Ukrainas bērniem, kuru tēvi tajā laikā atradās frontē. Tieši fonda vadītāja amatā daudzi Austrālijas latvieši ir uzzinājuši par ģenerāļa darbu un ir izveidojusies stipra saikne, īpaši ar Austrālijas Daugavas Vanagu organizāciju, kurai goda viesis sirsnīgi pateicas par Nameja fondam sniegto finansiālo atbalstu.

Divu apstākļu apvienojums: pirmkārt viesa neskaidrais Kovida status, bet, otrkārt, pēkšņā Sidnejas/Melburnas reisa atcelšana, liedza privilēģiju Melburnas latviešiem tikties klātienē ar ģenerāli un viņa dzīvesbiedri Baibu. Tomēr ģenerāļa labestība un apņēmība nodrošināt, lai viņš nepieviltu savu Melburnas publiku, viņš kopā ar kundzi pievienojās Melburnas Valsts svētku atcerei, izmantojot zoom no savas viesnīcas Sidnejā, parādoties ekrāna lodziņā savā impozantā formā. Graubes kungs deva īsu uzrunu skolas bērniem pēc viņu uzstāšanās, vēlāk sniedzot nopietnāku, taču tikpat saistošu uzrunu pieaugušo saimes auditorijai, starp citu uzsverot, cik svarīga ir visu latviešu apņemšanās atbalstīt Ukrainas centienus aizstāvēt savu valsti.

Kaut interneta savienojums bija nestabils, Melburnas latvieši Raimondu Graubi atcerēsies, kā spēcīgu, inteliģentu vadītāju un ļoti sirsnīgu cilvēku. Anita Andersone viesiem virtuāli pasniedza dāvanas, ar kurām atcerēties piedalīšanos Melburnas aktā. Graubes kungam Austrālijas iedzimto cilšu velti – senu rituālu mūzikas instrumentu, kurš esot izmantots ceremonijās, lai attāli sazinātos ar saviem ļaudīm. Kokā iededzinātais izrotājums, putns ībis, simbolizējot taisnīgumu, gudrību, draudzību un saticību, kopēja spēka mudināšanai. Graubes kundzei, kura dzirdot viņu uzrunājam pienāca pie ekrāna, pasniedza īpašas šokolādes tāfeles, kuras gatavotas no Austrālijas vietējiem augiem. Cerams, ka dāvanas sasniegs mūsu viesus, pirms viņi noslēdz savu apciemojumu pie Austrālijas tautiešiem Brisbenas Latviešu namā 25. novembrī.

Sarīkojuma ievadā MLB Daugavas skolas 8. klases skolnieces Inese Andersone, Lia Kasparsone un Dāna Rumpe svinīgā solī, skanot Sandras Birzes Krustiem zvaigznes debesīs (Ēriks Ešenvalds) klavieru pavadījumam, zālē ienesa Latvijas karogu, un sardze to godam nosargāja, tautiešiem nodziedot Latvijas Valsts himnu. Noklausījās video formātā Valsts prezidenta Egila Levita uzrunu tautiešiem pasaulē. Latvijas goda konsuls Viktorijā, Tasmānijā un Austrālijas Ārējās teritorijas Jānis Roberts Dēliņš apsveica tautiešus, arī vēstnieka Marģera Krama vārdā. LAAJ prezidija priekšsēdes Skaidrītes Aguļēvičas sveicienu nolasīja Anita Andersone, LAAJ vicepriekšsēde Viktorijā, MLOA valdes priekšsēde.

Priekšnesumus bija sagatavojuši Daugavas skolas audzēkņi, skolas pārzinei Dzintrai Latišai ievadot ierasto skolas 18. novembra tradīciju, skolēniem apzinīgi noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa attēla un aizdedzinot svecītes, kuras sarīkojuma garumā mirdzēja gar skatuves malu zaļumu apskautas. Absolventu klase, audzinātājas Māras Rumpes vadībā, un gaidas un skautus pārstāvot, Laimas Kaivas vadībā, deklamēja dzejas; skolas koris uzstājās Lilitas Lauriņas vadībā, Viktora Brennera ģitāras pavadījumā. „Prāta Vētras“ Mana dziesma vienmēr silti uzņemta un ar sajūsmu tika dziedāts Rīga dimd „aijajā, trallalā“ piedziedājums.

Uzstājās vīru koris Veseris un jauktais koris Daina Sandras Birzes un Edgara Vegnera vadībā. Veseris ievadīja savu sniegumu ar J. Norvila / L. Breikša Vakarjunda, kuras teksts bija iejūtīga atbalss Goda konsula apsveikumam. V. Kaminska / I. Ziedoņa Mūžu mūžos būs dziesma, kā vienmēr, iepriecināja publiku, un Emīla Dārziņa Mirdzi kā zvaigzne izpildījums apliecināja Vesera vieglumu un smalkumu. Dainas un Vesera kopīgā sniegumā tika izpildīti Pētera Plakīda, Lolitas Ritmanes un Ērika Ešenvalda skaņdarbi – Ar dziesmu dzīvībā, Augšup dzīvība skan un Dvēseles dziesma. Solo Ešenvalda Dvēseles dziesmā ļoti skaisti nodziedāja Ingrīda Eimane, Uldis Zīverts un Dāvids Zemdegs, reizē spēlējot arī basģitāru.

Kovids bija liedzis arī vijolniecei Sofijai Kirsanovai ierasties klātienē. Toties bija brīnišķīgs video ieraksts, kurā Sofija atskaņoja Sandras Birzes tautas dziesmas apdari vijolei Div'  dūjiņas gaisā skrēja. Snieguma kvalitatīvais ieraksts, īpaši iespēja redzēt mākslinieci tuvplānā, piedāvāja neierastu izdevību izjust Sofijas spēles izsmalcinātību un Sandras kompozīcijas sarežģītību.

Sofija bija starp šī gada laureātiem, saņemot LAAJ Atzinības rakstu par latviešu komponistu vijoļdarbu popularizēšanu Austrālijas latviešu sabiedrībā un arī plašākai, vietējai austrāliešu auditorijai. Sofija ieradās Austrālijā pirms četriem gadiem, lai nodotos dokturantūras studijām Mūzikas izpildījumā (Music Performance) Melburnas Universitātes un Mūzikas konservatorijā, kur viņa strādā arī kā vijoļspēles pasniedzēja. Sofijas balvu, viņas vārdā, pieņēma viņas labā draudzene un kolēģe Sandra Birze.

LAAJ Atzinības raksti tika pasniegti arī Guntai Delverei, Pēterim Delveram un Dāvidam Vējiņam. Katrs no šiem laureātiem ir ilggadīgi iesaistīti vairāku latviešu sabiedrības organizāciju darbībā, tostarp Daugavas Vanagos, kuru organizācija šos darbiniekus izvirzīja. Pēteris Delvers ir 40 gadus bijis DV biedrs, daudzus gadus strādājot valdē un ilggadīgs revīzijas komisijas loceklis gan vietējā, gan Austrālijas nodaļā. Daudzus gadus darbojies Latviešu kredītkooperatīvā līdz laikam, kad kooperatīvs apvienojas ar ukraiņu kredītkooperatīvu Dnister, palīdzot nodrošināt gludu darbības pāreju, Latviešu Savstarpējās palīdzības biedrības (Latviešu Ciema) valdē, arī kā tās priekšsēdis.

Gunta Delvere arī līdzīgu posmu, kā dzīvesbiedrs Pēteris, bijusi DV aktīva biedre, nekad neliedzot savu palīdzību un atbalstu. Savulaik bijusi aktīva DV jaunatnes kopā, tautas deju kopā Daugavieši/Sakta, piedaloties Austrālijas latviešu svētku sarīkojumos. Gunta arī daudzus gadus darbojusies vairāku latviešu organizāciju revīzijas komisijās, ieskaitot Melburnas Latviešu nama kooperatīvā. Gunta patreiz ar prieku katru mēnesi izpalīdz Vanadžu kopas gatavotajās pusdienās. Gan Pēterim, gan Guntai piešķirtas Daugavas Vanagu krūšu nozīmes zeltā.

Dāvids Vējiņš tika sumināts par pašaizliedzīgu un ilggadīgu darbu Melburnas latviešu sabiedrībā. Dāvids no bērnu kājas audzināts latviskā garā, apmeklējot latviešu bērnudārzu, Latviešu skolas, aktīvs skautu kustībā, sasniedzot Rovera pakāpi. Iestājoties Daugavas Vanagu organizācijā, ņēmis aktīvu dalību izpalīdzot un atbalstot, kad vien ticis aicināts. Aktīvs korporācijas Selonija loceklis un vairākus gadus dziedājis vīru korī Veseris. Dāvids kopā ar sievu Annu un dēlu pārceļas uz dzīvi Latvijā.

No Melburnas bija arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda & Padomes (PBLA KF & P) laureāte. Lija Andersone saņēma PBLA KF & P Atzinības rakstu par novatorisko deju uzvedumu Mēness stari danco kā idejas autore, horeogrāfe, dejas pedagoģe un uzveduma producente. Uzvedums bija Lijas ilgi lolots sapnis – izveidot viengabalainu deju uzvedumu, savienojot universitātes studiju laikā no profesionāliem horeogrāfiem apgūtos horeogrāfijas procesus, tos savienojot ar latviešu tautas deju tradīcijām. Tika pasūtīta oriģināla mūzika, kura tapa sadarbībā ar mūziķi/komponistu Ivaru Štubi, un izveidots profesionāls gaismas dizains sadarbībā ar Jāni Kārkliņu. Dejotāji, pārsvarā no TDA Ritenītis, tika piesaistīti radošā procesā, tā rodot arī dalībiekos īpašu atbildības sajūtu un gandarījumu par kopīgi izveidoto sniegumu. Izrādes notika šī gada martā, un ieraksts ir publicēts tīmeklī.

Lija arī nevarēja būt klāt, bet ne dēļ saslimšanas vai reisa atcelšanas, bet gan viņa atrodas ārzemēs, Nepālā, kāpjot Himalaja kalnos. Viņas vārdā balvu saņēma draudzene un dejošanas kolēģe, kurai bija vadoša loma šajā projektā, Daina Jefimova.

Tika paziņotas arī divas galvenās PBLA un PBLA KF & P balvas. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķa-Freiberga (1999-2007) un viņas dzīvesbiedrs, latviešu dainu arhivārs Imants Freibergs, tika kopīgi godināti ar PBLA balvu par ilggadēju ieguldījumu nacionālpolitiskajā un sabiedriskajā darbā trimdā un Latvijā, stiprinot valsts neatkarību un drošību, veicinot Latvijas atpazīstamību pasaulē un akadēmiskajā vidē. Vairu un Imantu Austrālijā atceras ar sirsnību, īpaši ar viņu viesošanos 2008./2009. gadu mijā Sidnejas Kultūras dienās, viņu piedalīšanos ģimeņu 3x3 saietā Mittagongas apkaimē, Jaundienvidvelsā un vēlāk Melburnā – Melburnas Latviešu biedrības rīkotajā pasākumā.

PBLA KF&P Goda balvu saņēma Kristīne Saulīte par darbu un sasniegumiem PBLA priekšsēdētājas amatā, atbalstot kultūru un izglītību. Pirms PBLA amata uzņemšanos, Kristīne bijusi LAAJ prezidija priekšsēde 3 gadus un pirms tam MLOA valdes priekšsēde. Pērn Kristīne tika godināta ar Triju Zvaigžņu ordeņa apbalvojumu. Visi Austrālijas un īpaši Melburnas latvieši var lepoties ar Kristīnes apbalvojumu.

Kā vienmēr, Neatkarības atceres svētki nevarēja notikt bez MLOA valdes un citu palīgu ieguldītā darba. Īpaša pateicība pienākas priekšsēdes vietniekam Jānim Kārkliņam par nenogurstošo darbu ar padomu un atbalstu un, kā vienmēr, darbojoties pie skaņas un gaismas tehnikas pults. Papildus paldies šogad pienākas tiem, kuri palīdzēja padarīt iespējamu Graubes kunga attālināto piedalīšanos, kas bija jārisina sasteigtos un ļoti saspringtos apstākļos gan Melburnā, gan Sidnejā – Jānim Kārkliņam, Kalvim Švolmanim un Jānai Andersonei, bet it īpaši – Robertam Birzem. Sabiedrība bija ļoti atsaucīga par iespēju redzēt goda viesi „dzīvajā“, kaut bija ar saviem izaicinājumiem. Svētku apmeklētāji novērtēja arī Rīgas kafejnīcas darbību. Pateicamies kafejnīcas darbinieku komandai Lindas Drēziņas vadībā. Valda Jefimova un tirdziņa pārdevēju saime arī izpelnījušies svētku apmeklētāju pateicību.

Tuvojoties 2022. gada noslēgumam, Melburnas latviešu kopiena, lai arī cik pacilāta, ka arvien var atzīmēt 1918. gada Latvijas neatkarības pasludināšanu, neatļaujas aizmirst, ka kopš tā brīža gandrīz puse no šī posma Latvija bija padomju okupācijas varas apspiesta. Tāpēc vēl jo vairāk mēs esam domās kopā ar Ukrainas tautu, kurai ikdienā jāsaskaras ar cīņu pret Krievijas nelegālā iebrukuma atvairīšanu. Šajos apstākļos īpaši augsti novērtējam ģenerāla Raimonda Graubes nozīmīgo ieguldījumu mūsu neatkarības svētkos.

Aicinājums ziedot fondam NAMEJS

Melburnas latviešu kopiena veltījusi Valsts svētku sarīkojuma ziedojumus fondam Namejs. MLOA valde piedāvā iespēju arī tiem, kuri nepiedalījās sarīkojumā, atbalstīt Graubes kunga vadīto labdarības organizāciju. Ziedojumus var pārskaitīt sekojošā MLOA kontā pie Dnister kredītkooperatīva.

Konta nosaukums: MLOA
Bankas kods: BSB 704 235
Konta nr: 00017493
Ref: Ziedotāja vārds

Ziedojumus aicinām veikt līdz šī gada 16. decembrim. Ja būtu kādi jautājumi, lūdzu sazināties ar MLOA valdes priekšsēdi, Anitu Andersoni: info.mloa@gmail.com

Greims Andersons
Laikrakstam „Latvietis“