Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Lasītājas vēstule

Par Melburnas Latviešu ciemu

Laikraksts Latvietis Nr. 743, 2023. g. 15. martā
Gunta Vagare -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Karoga pacelšana Latviešu ciemā 2018. gada 18. novembrī. FOTO Ingrīda Biezaite.

Sūtām bērnus uz latviešu bērnudārziem, skolām un nometnēm. Priecājamies un atbalstām jauniešus, kuri piedalās Kultūras un Jaunatnes dienās vai dodas uz Dziesmu un Deju svētkiem Latvijā. Bet kas notiek ar mūsu mazo latviešu stūrīti Latviešu veco ļaužu ciemā?

Melburnas Latviešu ciems nu jau ir pastāvējis 37 gadus. Bija liels darbs to uzbūvēt, un Austrālijas latviešu sabiedrība piedalījās, cik nu vien varēja gan morāli, finansiāli un pieliekot darbīgu roku Ciema celšanai, jo ar gudru ziņu sapratām, ka vecumdienās vajadzēs drošu un latvisku vietu, kur pavadīt mūža nogali. Pēdējos mēnešos ir sākušās milzīgas un satraucošas pārmaiņas, kuras pašos pamatos maina mūsu dzīvi.

Bija liels uztraukums, kad sveši cilvēki sāka staigāt pa Ciemu. Vēlāk Ciema sapulcē mums tika likti priekšā statistikas dati, ka latvieši Austrālijā paliek mazāk un mazāk. Tāpēc mums ir jāpieņem Augšas ciemā un jāpārdod mājiņas ne latviešiem. Daudziem par pārsteigumu valde jau bija izvēlējusi un nodevusi vienai austrāliešu kompānijai (Amicum Real Estate Agent Blackburn) tiesības pārdot mājas. Uz jautājumu, kam tad mājiņas tiek pārdotas, atbilde bija it kā eiropiešiem, bet Eiropa ir plaša, ieskaitot Turciju, Grieķiju un daļēji Krieviju. Pāris mēnešu laikā vairākas mājiņas bija pārdotas, jo cittautieši (angļi, itāļi utt.) novērtēja to, ko latvieši –nē. Pieklājīga cena, privātīpašums un galvenā nodeva jāmaksā, tikai mājiņu pārdodot.

Nākamā svarīgā maiņa ir latviešu valodas lietošana. Kamdēļ uztraukties par valodu? Būsiet dzirdējuši ziņās, ka Austrālijas, Jaunzēlandes un Kanādas aborigēnāli, kā arī Amerikas indiāņi mēģina mācīt savu valodu bērniem un mazbērniem. Viņi arī ir apjēguši, ka bez valodas nav tauta un tā uztur pašvērtību. Mums te notiek pretēji. Atrodam, ka vairāk un vairāk tiek runāts angliski visās publiskās vietās. Mums ir teikts, ka tas ir tāpēc, lai visi justos iekļauti. Esam jau pa 75 gadiem pieraduši sadzīvot ar cittautiešiem un vienmēr, ja kāds nesaprot latviski, esam tulkojuši vai sarunājušies angļu valodā. Un jāatzīst, ka cilvēki pirka mājiņas Latviešu ciemā, lai būtu kopā ar citiem latviešiem. Varējām sagaidīt, ka šeit runāsim latviski.

Ka valoda ir svarīga, tiek pierādīts arī Valdības dokumentā Aged Care Quality & Safety Commission Standards, par kuru paskaidrojums ir tulkots pēc iespējas daudzās valodās, ieskaitot latviešu. Tiek uzsvērts ciemu vadībām, ka kultūra un valoda ir svarīga daļa, par kuru ir jādomā un pēc iespējas jāievēro, kad cilvēks nonāk veco ļaužu mītnē. Uztraucamies arī par Augšas ciemu, jo jūtam, ka kaut daudzi no mūsu sabiedrības locekļiem ir fiziski nespējīgi pretoties maiņām, tas nenozīmē, ka viņi dziļi to nepārdzīvo. Viņu situācija ir vēl briesmīgāka, jo latviešu valoda ir palikusi pēdējā lieta, kas ir viņu apziņā.

Tas pieved pie mūsu Ciema avīzes, kuru izdeva Ingrīda Biezaite ik pa diviem mēnešiem un bija vienmēr gaidīta un ne tikai Ciemā. To pārtrauca (aizņem par daudz laika), un nesen saņēmām pirmo apkārtrakstu angļu valodā. Tanī ir minēts, ka atsāks senioru sanāksmes, bet ievērojiet to, ka visi Ciema iemītnieki tiks aicināti.

Kaut aprūpes daļa darbojās ar iztrūkumu un valsts vēl nav piešķīrusi atbalstu, vadība paziņoja, ka Augšas ciemā notiks milzīgi remonti. Tiks pilnīgi pārtaisīta Lielā zāle, tiks veikti remonta darbi dažās istabiņās, koridoros, kopējās telpās un citur, un ka arī bibliotēka tiks pārtaisīta par televīzijas istabu. Bibliotēka ir viena svarīga un latviešiem nozīmīga vieta, kurā tiek krāta mūsu tautas kultūra un vēsture. Katrā latviešu mājā ir grāmatplaukts, jo latviešiem patīk lasīt latviski vai angliski. Tāpēc jau, Ciemu veidojot, iekārtoja bibliotēku. Uz iedzīvotāju lūgumiem neaiztikt bibliotēku, tiek atbildēts, ka neviens tur tik un tā neiet, tikai nemin, ka bibliotēka ir slēgta, un vēl joprojām aprūpes daļai ir ierobežota pieeja sakarā ar Covid19. Stāv nu ārā 15 minūtes, gaidot pārbaudes rezultātu. Viens atrisinājums, kas tika minēts, – lai brauc uz Latviešu namu.

Šī ir tikai daļa maiņu, kuras tiek ieviestas Ciemā. Vēl paredz mainīt visas gleznas un izstādītos latviešu ornamentus, ieskaitot dzintarus. Kaut paziņoja, ka Lejas ciems paliks Latvian Retirement Village, Augšas ciema daļai vēl mēģina mainīt vārdu, piemēram Eucare, Laimacare, Silverlife un Amberlife, lai būtu pievilcīgs cittautiešiem. Vai slimnīcas un ģimenes, meklējot aprūpi kādam latvietim zinās, ka šis ir Latviešu aprūpes nams?

Ja paskatās uz statistiku kopumā kā iet veco ļaužu mītnēm Austrālijā, tad ir skaidri redzams kritums, jo cilvēki ilgāk un ilgāk izvēlās palikt mājās. Noveco nākamā paaudze (baby boomers), kuri jau bija domājuši par Latviešu ciemu, bet viņiem vairs nebūs tāds Latviešu ciems.

Kādēļ tika būvēts Latviešu ciems? Dabīgi – latviešiem. Dibinātāji mēģināja to nodrošināt, pārdošanas līgumā rakstot, ka tas domāts latviešu izcelsmes ģimenēm un viņu draugiem. Vajadzības gadījumā varam uzņemt cittautiešus, bet pamatprincipam ir jābūt, ka tas ir Latviešu ciems. Būsim tā kā Austrālijas aborigēni un teiksim – šīs ir mūsu mājas un piekļaujieties mums.

Tie, kas pazina Arvīdu Produ, Rutu Slapjumu un Rasmu Hartmani, var iedomāties, ko viņi teiktu par notikušo. Tas ceļš bija grūts – tikai jāizlasa Ilzes Nāgelas rakstu par 25 gadu atceri (LL147 25/05/2011.g.)*, bet panācām.

Gunta Vagars
Laikrakstam „Latvietis“

* https://laikraksts.com/raksti/1355



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com