Baltijas valstu deportāciju piemiņas sarīkojums

Palielināt / Enlarge

Latvijas vēstnieks Marģers Krams uzrunā klātesošos. FOTO no Anitas Andersones personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Latvijas goda konsuls Jānis Roberts Dēliņš uzrunā klātesošos. FOTO Jurgis Maleckas.

Palielināt / Enlarge

Latviešu jauktā kora „Daina“ un vīru kora „Veseris“ dalībnieki diriģenta Edgara Vegnera vadībā ar Sandru Birzi pie klavierēm un Dāvidu Zemdegu pie basģitāras. FOTO Jurgis Maleckas.

Palielināt / Enlarge

Igauņu sieviešu koris „Kodu“ diriģentes Hiljas Tomas vadībā. FOTO no Anitas Andersones personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Lietuviešu kankļu ansamblis „Vaidilute“. FOTO no Anitas Andersones personīgā arhīva.

Svētdien, 18. jūnijā, Lietuviešu namā Melburnā notika šī gada padomju okupantu masveida Baltijas pilsoņu Sibīrijas deportāciju piemiņas sarīkojums. Tāpat kā pagājušajā gadā, karš Ukrainā pasākumam meta īpaši tumšu ēnu, sniedzot mūsdienu piemēru iebrucēju armijas brutalitātei un teroram. Uzrunas notika visiem kopīgā angļu valodā.

Latvijas vēstnieku Austrālijā, Viņa ekselenci Marģeru Kramu kā goda viesi uzaicināja lietuviešu kopienas vadītāji. Uzrunājot klātesošos, vēstnieks Krams uzsvēra, ka nekad nedrīkst aizmirst deportāciju traģēdiju un ka, neskatoties uz drūmajiem okupācijas gadiem, Baltijas valstu tautas ir saglabājušas savas cerības uz brīvību un taisnīgumu. Pēc tam vēstnieks atsaucās uz paralēlēm ar pašreizējo iebrukumu Ukrainā. Tālāk ir tulkoti viņa runas fragmenti: „Šodien mēs godinām genocīda upurus un šodien pieminam visu komunisma upuru ciešanas. Šodien mēs sērojam un atceramies. Mēs atceramies izsūtītos – viņi nav aizmirsti.

Mēs bieži runājam par mācībām, kas jāgūst no vēstures, par asiņaino padomju režīmu, kas iezīmēja tumšo 20. gadsimtu. Daži uzskatīja, ka Krievija, kuras iedzīvotāji arī cieta no komunistu brutalitātes, var mainīties. Bet šodien, lai cik paradoksāli tas šķistu, tā pati Krievija savus noziegumus pret cilvēci pat slavina.

Šodien šī ļaunuma impērija atkal ir izvirdusi. Pret Ukrainu, pret demokrātijām un pret cilvēci. Postījumi, ko Krievija savulaik nesa Baltijas tautām, ir atkal atgriezušies – tagad pret Ukrainu. Šodien Krievija atkal iebrūk, nogalina, Krievija atkal spīdzina, Krievija atkal iznīcina, atkal deportē. Tā terorizē un dveš šausmas. Zināms, ka uz Krieviju deportēti 1,5 miljoni ukraiņu, tostarp 16 000 bērnu. 5 miljoni vai vairāk ir devušies bēgļu gaitās uz Rietumiem.

Karš pret Ukrainu ilgst jau 479 dienas, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Tomēr Ukraina nepadodas, tā drosmīgi un apņēmīgi cīnās pret iebrucējiem. Ukrainas spēki ir rūdīti kaujās, demonstrējot spēcīgu gribu, drosmi un efektivitāti. Viņi cīnās par savu brīvību – mūsu kopīgo brīvību – pret rasisma ļaunumu.

Palīdzot Ukrainai, Latvija sniedza palīdzību jau pirms Krievijas agresijas sākuma. Tagad tas veido aptuveni 900 miljonus Austrālijas dolāru jeb 1,3% no Latvijas IKP. Līdzīgi rīkojušās arī Igaunija un Lietuva. Mēs novērtējam, ka arī Austrālija palielilina savu atbalstu. Mums jāturpina atbalstīt Ukrainu šajā izšķirošajā cīņā tik ilgi, cik tas ir nepieciešams. Ukraina uzvarēs!

Šodien esam šeit pulcējušies, lai pieminētu visus cilvēkus, kuri gāja bojā genocīda laikā pret latviešiem, igauņiem, lietuviešiem un – ukraiņiem. Mēs esam šeit, lai atgādinātu sev par cilvēka cieņu un mūsu vērtībām – brīvību, demokrātiju un tiesībām būt cilvēcīgam.

Dievs, svētī Latviju, Lietuvu, Igauniju! Slava Ukrainai!“

Līdzīgu vēstījumu sniedza arī citi runātāji, tostarp katras Baltijas tautu goda konsuli: Igauniju pārstāvēja Lembits Mārders, Lietuvu – Daņute Levicka (ar rakstisku uzrunu) un Latviju – Jānis Roberts Dēliņš. Tāpat Viktorijas ukraiņu apvienības priekšsēdētājas vietnieks Jevgeņijs Havriško aizkustināja klātesošo sirdis ar dedzīgu lūgumu turpināt dāsno atbalstu Ukrainai no katras piemiņas pasākumā pārstāvētās valsts.

Pasākumā tika iekļauti muzikāli priekšnesumi ar izpildītājiem no katras Baltijas valsts kopienas. Tas vēl vairāk pastiprināja solidaritātes sajūtu starp visiem klātesošajiem. Lietuviešus kupli pārstāvēja kankļu ansamblis Vaidilute, kurā piedalījās arī mūsu Māra Baumane, un lietuviešu jauktais koris Dainos Samburis ar diriģenti Birutu Prašmutaiti un pianisti Zitu Prašmutaiti. Divas dziesmas nodziedāja arī igauņu Melburnas biedrības sieviešu koris Kodu diriģentes Hiljas Tomas vadībā.

Latviešu jauktā kora Daina un vīru kora Veseris dalībnieki diriģenta Edgara Vegnera vadībā ar Sandru Birzi pie klavierēm un Dāvidu Zemdegu pie basģitāras, saņēma sirsnīgus aplausus par Mārtiņa Brauna skaņdarbam Dusmu dziesma no dziesmu cikla Daugava un Raimonda Paula Tautasdziesma izpildījumiem.

Pasākuma rīkošanas atbildību uzņēmās lietuviešu kopienas pārstāve Monika Makindo; Austrālijas lietuviešu kopienas Melburnā asociācijas prezidente Gaila Muceniekas darbojās kā pieteicēja. Saimnieki nodrošināja gan pusdienas pirms sarīkojuma, gan pēcpusdienas tēju piemiņas izskaņā. Siltā un dāsnā viesmīlība tika augsti novērtēta. Cerams, ka šī sadarbība turpināsies vēl ilgi!

Greims Andersons
Laikrakstam „Latvietis“