Eiropas Latviešu apvienības kopsapulce un rezolūcija

Palielināt / Enlarge

Eiropas Latviešu apvienības kopsapulces dalībnieki. FOTO Eiropas Latviešu apvienība.

Palielināt / Enlarge

Izmantojot krāsainās t.s. post-it lapiņas dalībnieki dalījās ar savām galvenajām dienas atziņām. FOTO Valda Liepiņa.

Uz savu 2023. gada kopsapulci ELA (Eiropas Latviešu apvienība) biedri sanāca nedēļas nogalē – 16. un 17. septembrī – Marriott Rīga viesnīcā. Pēc īsiem apsveikuma un uzmundrinājuma vārdiem no LR Ārlietu ministrijas vēstnieces diasporas jautājumos Elitas Gaveles un PBLA (Pasaules brīvo latviešu apvienība) izpilddirektora Raita Eglīša, sanākušie biedri ķērās pie darba.

Nav viegli visus locekļus sapulcēt vienuviet un vienā laikā, jo ELA tagad ir 19 biedrorganizācijas un 11 asociētas organizācijas. Tādēļ 15 apmeklētāju ir labs rādītājs par ieinteresētību un vēlmi ne tikai izbrīvēt veselu nedēļas nogali latviešu administratīvam darbam, bet daudzos gadījumos arī mērot ceļu no savām mītnes zemēm uz Rīgu. Daži biedri pieslēdzās arī attālināti. ELA prezidijā šobrīd darbojas sekojoša komanda: Justīne Dace Krēsliņa (priekšsēdētāja), Karolīne Zobena-Īsta, Vita Kalniņa, Laura Ritenberga-Kindere, Andris Skrastiņš un Lelde Vikmane. Revīzijas komisijā strādā Mārīte Kļaviņa, Dace Gaigala un Valda Liepiņa.

Sestdiena bija veltīta, lai saprastu savu darbu un būtību; Aira Priedīte bija izstrādājusi pašnovērtēšanas anketu, kas bija iedalīta pa tēmām: Nevalstisko organizāciju vadībzinība, cilvēku iesaiste, budžets, komunikācijas spējas un ELA. Katrs biedru organizācijas pārstāvis pirmā nodarbībā veltīja stundu biedru organizāciju darba novērtēšanā. Visas dienas darbnīcas un diskusijas balstījās uz anketu rezultātiem. Šī gan nebija vienkārša nodarbība, jo tās ievadā dalībnieki tika aicināti aizpildīt aptauju ne tikai par pašu pārstāvēto biedrību, bet arī par nevalstiskajām organizācijām savās mītnes zemēs un ELAs nozīmi pārstāvētās biedrības darbā. Pēc tam sekoja pārrunas.

Nākamo lekciju un darbnīcu Iesaiste un līdzdalība vadīja Anita Īvāne, Latvijas Pilsoniskās alianses biroja vadītāja. Dalībniekus iedalīja pa mazām grupām un ļāva radoši strādāt. Katrai grupai iedeva dažāda rakstura lelles, tām bija jāizdomā dzīves stāsts un kā to varētu piesaistīt un līdzdarboties nevalstiskā organizācijā. Pēc grupu prezentācijām radās secinājumi par dažādiem iesaistes veidiem.

Pēc īsa pusdienu pārtraukuma sekoja neparasta paneļdiskusija Atziņas un nākamie soļi, kuru vadīja Inese Vaivare – biedrības Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS) direktore. Te raiti mainījās diskusijas dalībnieki, kuri atbildēja uz Ineses Vaivares uzdotajiem jautājumiem un dalījās savā pieredzē. Interesanta un iesaistoša nodarbība (turklāt visai noderīga noguruma aizdzīšanai tūlīt pēc pusdienām!!!).

Visas dienas norise, pārrunas, diskusijas un atziņas veda uz noslēguma diskusijām Ko mums stāsta rudens lapas?, ko vadīja bij. EK tulkošanas nodaļas vadītāja un ELA revīzijas komisijas vadītāja Valda Liepiņa. Izmantojot krāsainās t.s. post-it lapiņas dalībnieki dalījās ar savām galvenajām dienas atziņām. Parūpējāmies arī par attālinātajiem dalībniekiem, kuri varēja savas atziņas nodot savām uzticamības personām. Interesantas un padziļinātas atziņas. Pēc atziņu sagrupēšanas un vairāk nekā stundu ilgajām pārrunām, secinājām, ka divās ailēs apkopotās atziņas – komunikācija un komandas darbs – ELA nākotnes darbam ir vissvarīgākās.

Pēc jauki pavadītajām kopīgajām vakariņām no diasporas Latvijā atgriezušās Sandras Kļaviņas vadītajā restorānā Casa Nostra, svētdienas rītā visi balsstiesīgie atgriezās viesnīcā, lai risinātu ELA pagātnes un nākotnes darbus.

Kā minēju, ELA tagad ir daudz organizāciju, un to paspārnē pašlaik Eiropā darbojās 68(!) latviešu skoliņas, kuras apmeklē ap 1900 bērni, un kurās darbojas 300 skolotāji un palīgi, no tiem 150 ar pedagoģisko izglītību. Eiropā atrodas 70% Latvijas diasporas skolas un bērnu.

Diemžēl tikai 5% apmeklē skolas, un gandrīz visi ir zem 14 gadu vecuma. 2020. gadā izveidotā ELA izglītības grupa ar dalībniekiem no trijiem Eiropas reģioniem – Ziemeļeiropa, Dienvideiropa un Lielbritānija/Īrija turpināja aktīvu darbu, lai stiprinātu diasporas izglītības pieejamību un kvalitāti Eiropā ārpus Latvijas. Tādēļ izglītības joma ir viena no ELA darbības galvenajiem virzieniem. Notiek daudzveidīgi projekti, un var apbrīnot iesaistīto tautiešu izdomu, talantu un pašaizliedzīgo, brīvprātīgo darbu ar jaunatni.

Kultūras joma neizpaliek, un visi, kas šogad apmeklēja Dziesmu svētkus, varēja redzēt, ar kādu degsmi diasporas latvieši piedalās koros, tautas deju ansambļos un folkloras kopās. Mans personiskais secinājums ir, ka Eiropas latvieši izceļas tieši folkloras jomā, kur redzējām lielu jauniešu un bērnu piesaisti. ELA pilnībā apzināja, sistematizēja un informēja par aktualitātēm Eiropas latviešu diasporas kopās: 32 kori, 33 tautas deju ansambļi, 10 folkloras kopas un muzikantu ansambļi, 24 bērnu kopas (gan dejotāji, gan kori) un folkloras kopas, 14 amatierteātri, 6 lietišķās mākslas/amatnieku un tml. interešu kopas.

Ir jāpiemin arī mazāk acij manāmas ELA nodarbes. Sadarbojoties ar vairākām citām organizācijām (piem. PBLA, #esiLV), kā arī valsts iestādēm, ELA piedalījusies vairākās aktivitātēs Latvijas izaugsmes un pilsoniskās līdzdalības attīstībai. Te der pieminēt aktīvu iesaisti LR vēlēšanās, līdzdalību ĀM diasporas konsultatīvajā padomē, kā arī aktīvu piedalīšanos radio un TV diskusijās par aktualitātēm un situāciju diasporas sfērā (piem. LR1 raidījums Globālais latvietis).

Aktīvu un spraigu diskusiju rezultātā kopsapulcē tika pieņemti vairāki lēmumi par komunikāciju un komandas darbu ELA nākotnes darbam, tostarp:

Kopsapulces dalībnieki aicina visas biedrorganizācijas aktīvāk sekot līdz ELA darbībai un piedāvājumiem, lai visiem Eiropas latviešiem būtu iespējams līdzdarboties ELA darba rezultātos (kā piem., nometnēs, sporta festivālā Olimpiskais Lāčplēsis, tīklošanās pasākumos un pieteiktajos ELA projektos).

Sēdes noslēgumā sapulces dalībnieki vienojās par sekojošu rezolūciju par diasporas medijiem:

Eiropas Latviešu apvienība uzskata, ka tieši diasporas mediji ir viens no nozīmīgākajiem latviešu sabiedrības visā pasaulē uzskatu, vērtību, identitātes un sociālās atmiņas veidošanās resursiem. ELA aicina atbilstošās valsts iestādes diasporas medijiem nodrošināt Latvijas reģionālajiem medijiem līdzvērtīgu finansējumu SIF MAF projektu konkursos, stiprināt Diasporas mediju lomu X stundā, kā arī ministrijām un valsts iestādēm noteikt par pienākumu informācijas izziņošanā kā mērķauditoriju paredzēt sasniegt arī Latvijas diasporu, īpaši caur diasporas medijiem.

Valda Liepiņa
Laikrakstam „Latvietis“