Universitātes dibināšanas atcere

Latvijas Universitāte

Palielināt / Enlarge

Latvijas Universitātes dibināšanas atceres dalībnieki. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Juris Skābe uzrunā atceres dalībniekus. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Māc. Helga Jansone uzrunā atceres dalībniekus. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Mičels Makmalens (Mitchell McMullen) ar ķīniešu tradicionālo mūzikas instrumentu „Pipa“. FOTO Pēteris Strazds.

104. gada Latvijas Universitātes dibināšanas atcere Adelaidē noritēja svētdien, 24. septembrī. Bija silta, pavasarīga pēcpusdiena, kad plkst. 16.30 ap 50 tautiešu sapulcējās to atzīmēt Tālavas Mazajā zālē.

Pēc Latvijas Universitātes himnas, akadēmiskās vienības Atāls vecākais Juris Skābe savā uzrunā sniedza īsu pārskatu par pagātni un šodienu. Viņš minēja Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes vārdus... „...lai valsts pastāvētu, tad zemei jābūt akadēmiski izglītotiem pilsoņiem.“ Apmeklētāji noklausījās par Pauli Valdeni un tā Nobela prēmijas kandidatūru un Kristapu Morbergu, vienu no 20. gadsimta sākuma lielākajiem filantropiem, kas savā mantojumā novēlēja Latvijas Universitātei līdzekļus, lai tā varētu plaukt un augt.

Juris minēja, ka mūsu pašu vidū arī ir izcili akadēmiķi, piemēram Prof. E. Dunsdorfs, Dr. K. Ābele un Dr. J. Priedkalns.

Statistika Latvijas universitātes apmeklētāju skaitam rāda, ka 2022. gadā bijis 15 250 studenti, no kuriem 10 994 bijušas sievietes. Juris uzrunu vizuāli pasniedza ar video un foto attēliem.

Pēc valsts himnas nodziedāšanas Juris iepazīstināja ar svētku runātāju – mācītāju Helgu Jansoni, kuras runas tēma bija Mans dzīves ceļojums kā mācītājai; mana pieredze un piedzīvojumi.

Helga ne tik ir atāliete, bet arī adelaidiete. Viņas darbs ir bijis vispusīgs, izaicinošs, kā arī ar humora momentiem. Viņa stāstīja par bērnības vecāku ietekmēm un viņu atbalstu, latviešu skolotājas Daces Dārziņas vēl šodien sniegto palīdzības roku un dzīves spilgtās atmiņas garīgā ceļā.

Vispirms Helga gribējusi izstudēt pa veterinārārstu, bet nepārvaldījusi pietiekami labi ķīmijas zināšanas. Adelaides Universitātes izlaidumā saņēmusi sociālās darbinieces grādu, tāpat kā viņas māte.

Helga dalījās ar personīgām izjūtām. Tādēļ, ka viņas dzīvei nebijis nozīmes bez Dieva, viņa vēlējās izstudēt mācītājas kursus, bet Austrālijā sievietes nepieņēma. Īstenot Dieva aicinājumu Helga devās uz Ameriku. Vecākiem viņa teikusi, ka būšot prom starp 2 līdz 10 gadiem.

Amerikā Helga atrada daudz plusus, kā arī mīnusus. Plusos ieskaitīja to, ka 40% mācītāju ir sievietes, ka cilvēki ir ļoti atklāti un pieraduši visiem palīdzēt, ka baznīcas dod cilvēkiem atbalstu, un tie jūtās vērtēti. Mīnusos ieskaitīja ieroča likumus, balsošanas sistēmu, veselības un izglītības maksājumus, kā arī straujāku dzīves tempu.

Amerikā baznīca dodot ģimenes sajūtu; tā ir vieta, kur ne tikai godāt Dievu, bet paēst kopīgi maltīti un saņemt atgādinājumu, ka tiec mīlēts.

Helgas uzskatā bībeles tulkošanai esot divas galvenās grupas. Konservatīvie un liberāļi. Domu plaisa nav tikai par sievietes lomu, bet teksta izprašanu un vēsturisko kontekstu.

Helga domā, ka latvieši ir tradicionāli, ne konservatīvi, kam ir mīlestība uz dabu, kā arī esot garīgi stipri. Viņa domā, ka baznīca dod mums drošības sajūtu, arī ja to mēs neapmeklējām.

Covida laikā savai draudzei Helga novadīja virtuālos dievkalpojumus, iesākot YouTube kanālu, kas atrodas sociālā vietnē.

Redzējām arī sižetu no Helgas pieteikuma Melburnas draudzei.

Pēc Amerikā 33 pavadītiem gadiem Helgai pietrūka savas ģimenes, jo abi dēli jau bija pārcēlušies uz Austrāliju. Šodien Helga dzīvo Melburnā un ir Melburnas Latviešu ev. lut. draudzes mācītāja. Uz ekrāna ārpus sižetiem Helga papildināja runu ar fotogrāfijām.

Sekoja universitātes himna Gaudeamus un muzikālais priekšnesums, ko izpildīja vidusskolnieks Mičels Makmalens (Mitchell McMullen). Zēna vecmāmiņai ir latviešu saknes. Mičels ir ieguvis latviešu valodas zināšanas un sabiedrībā spēlē kokļu ansamblī, kā arī dzied vīru korī. Viņš ir spējīgs spēlēt vairākus instrumentus un skolas gaitās piedalās jauniešu orķestrī.

Muzikāli apdāvinātais Mičels iesāka programmu ar ķīniešu tradicionālo Pipa, ko kādreiz spēlēja impērijas mājā, kā arī izglītotie ļaudis, kas vēlējās sevi tālāk attīstīt. Mičels to veiksmīgi pasniedza, atskaņojot Dālang tao šā*. Kompozīcija atspoguļo emocijas par pasauli un tās likteni.

Ar no Tasmānijas priedes koka tēva darināto kokli Mičels turpināja iepriecināt, nospēlējot Kroga polku, kas viņa rokās izskanēja dzidri un droši ar māksliniecisko pieskaņu.

Sekmīgā pēcpusdiena turpinājās ap bagāti klāto ēdienu galdu, dzērienu un interesantām sarunām.

Marija Perejma
Laikrakstam „Latvietis“

* Ķīniešu valodā: Dalang Tao Sha – 大浪淘沙 – „Lieli viļņi skalojas pāri smiltīm“.