Juris svētkos (3)

Palielināt / Enlarge

XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanādā informācijas galds dziesmu svētkos Minesotā. FOTO Juris Ķeniņš.

Palielināt / Enlarge

RMM komunikāciju vadītāja Ilona Matvejeva un Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vadītāja Iveta Grava pie dziesmu svētku karoga. FOTO Juris Ķeniņš.

Palielināt / Enlarge

Uzrunu saka Latvijas kultūras ministrs Nauris Puntulis. FOTO Juris Ķeniņš.

Palielināt / Enlarge

Brusubārdu ģimenes pieci stīdzinieki. No kreisās: Ernests IV, Kristiāns, Daniella, Sonora un Viktors. FOTO Juris Ķeniņš.

Otrais turpinājums. Sākums LL715, LL716.

Ceturtdienas rīts svētkos sākās agri un nopietni.

Pirmais pienākums, agri, agri, bija svētku tirdziņā uzstādīt informācijas galdu, reklamējot XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētkus Kanādā. Šeit tad ir otrs ielūgums Latvija Amerikā (Red.: Un „Latvietis“) lasītājiem piedalīties un apmeklēt svētkus 2024. gadā. Logo autore ir brīnišķīgā māksliniece Lija Houston; uz svētkiem tautu aicinām ar saukli Let's, lec, Letts!

Tirdziņš bija uzstādīts lielajā balles zālē, pagraba stāvā, kur arī atradās biļetes, informācija un dalībnieku pieteikšanās. Tirdziņā informācijas galdi atradās pa vidu, un tirgotāji ar mugurām pret sienām. Tur arī atradu kanādieti Elizabeti Ludviku un viņas fantastiskās rotas. Elizabete vairākus svētkus no vietas ir rīkojusi tirdziņus Kanādā. Laimējās forši kaimiņi – vienā pusē Filadelfijas latviešu biedrība (dibināta 1892.g.!), otrā – Latviešu Fonds. Izliku divus lielus plakātus un līdzņemšanai pastkartītes, magnētus, lipekļus un ļoti populāros tetovējumus.

Steidzīgi tad uz sarīkojumu Ceļā uz Dziesmu svētku 150gadi, ko kopīgi rīkoja Latviešu Dziesmu un Deju svētku fonds (ASV) un tā vadītājs Aivars Osvalds un vietniece Iveta Grava, Minesotas svētki un rīcības komitejas priekšsēdis Ansis Vīksniņš un es, pārstāvot XVI Dziesmu un Deju svētkus Kanādā un Latviešu Dziesmu Svētku Biedrību Kanādā (LDSBK). Tur bija uzrunas no visādām interesantām personām: no Dziesmu svētku ekspozīcijas (kura atradīsies zem jaunuzbūvētās Mežaparka estrādes, elegantās telpās) pārstāves un Rakstniecības un Mūzikas muzeja (RMM) direktores Ivetas Ruskules, viņai sarīkojumā piebiedrojoties kolēģēm RMM komunikāciju vadītājai Ilonai Matvejevai un Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vadītājai, jau minētai Ivetai Gravai. (Bez šiem amatiem čaklā Iveta arī kalpo kā PBLA Kultūras fonda un padomes Dziesmu svētku nozares vadītāja un Latvijas Nacionālās operas ģildes valdes viceprezidente!) Ar baudu un ziņkārību uzklausījām arī Latvijas Nacionālā Kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāju Sarmīti Pāvulēnu par 2023. g. svētku Latvijā norisi un atbildīgo par diasporas ansambļiem Dziesmu svētkos Latvijā Aigu Vasiļevsku.

Galveno uzrunu teica kultūras ministrs Nauris Puntulis, uzsverot Dziesmu svētku nozīmi gan Latvijā, gan ārpus tās. Noslēgums bija iedots Kanādai, man un Arturam Jansonam, LDSBK vicepriekšsēdim un XV svētku Kanādā rīcības komitejas vicepriekšsēdim. Ar PowerPoint, iesākot ar bildēm no pirmajiem svētkiem 1953. g., aprakstījām Dziesmu svētku kustības Kanādā vēsturi, kas svētkos Kanādā ir unikāls un raksturīgs, un, reklamējot topošos svētkus, cerības par nākotni. Vienā attēlā, stāstot par diviem brīnišķīgiem svētkiem Hamiltonā (pārējie visi Toronto), uz Hamilton Place skatuves bija Latvijas Nacionālās operas (LNO) solisti Inga Šļubovska un Raimonds Bramanis, kori diriģējot LNO galvenam diriģentam Mārtiņam Ozoliņam. Liku publikai minēt: „Ko viņi dzied – a cappella dziesma ar soprāna un tenora solo?“ Atbilde (Emīļa Melngaiļa 1926. g. dziesma Jāņuvakars) nāca no tenora, kultūras ministra Puntuļa, par ko viņš saņēma vinnestu – 2024. g. Dziesmu un Deju svētku T-kreklu. Laikam būtu iedevis šo reklāmu tik un tā, bet šis gadījās izdevīgs moments.

Pēc mums tajā pašā telpā sekoja Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras (LIAA) sarīkojums ar brokastīm Kļūsti par Latvijas vēstnesi pasaulē, ar Latvijas vēstnieku ASV Māri Selgu un LIAA direktoru Kasparu Rožkalnu. Vēstneši ir aicināti veicināt Latvijas izaugsmi un atpazīstamību – super ideja! Dabīgi, iestigu pārrunās ar visādām jaukām personām, arī no Latvijas medijiem, kā Radio 7 no Siguldas un pazīstamo žurnālistu Ansi Bogustovu, nekautrējoties slavēt gan šos svētkus, bet arī atgādinot par topošajiem Toronto.

Pēcpusdienas nodarbība bija Garīgās mūzikas koncerts, par kuru var lasīt citā rakstā. Pēc trīs gadiem beidzot tikāmies ar ASV mūziķiem un draugiem, kuri nebija sastapti kopš 2019. g. svētkiem Kanādā: vijolnieces Aija Rēķe un Una Tone, flautiste Ilona Kudiņa un burvīga Brusubārdu ģimene, kuri pacietīgi nosēdēja visu koncertu altāra priekšā – seši profesionāli stīdzinieki, no kuriem pieci spēlēja koncertā. Jaunākā – Ariana – iztrūka, jo pavada vasaru Bostonas Simfoniskā orķestra, kur Andris Nelsons ir mākslinieciskais vadītājs, slavenajā programmā Tanglewood, Massachusetts. Viņi ir uzauguši acu priekšā, un mēs varam būt lepni par mūsu pašu von Trapp ģimeni. Par koncertu teikšu tikai – izcils, plašs, daudzveidīgs un brīnumiem pārpilns. Kā jau rakstīju citur, bet ir vērts atkārtot, visaizkustinošākais moments bija Indras Brusubārdas solo dziedājums, ērģeļu pavadījumā no balkona aiz klausītājiem, Ērika Ešēnvalda Dieva sirds. Likās, ka pie Ilzes Bērzas teksta Mazulīt, dusi, klusiņām, klusi soliste dziedāja tieši saviem bērniem, kuri bija klausītāju redzes lokā. Burvīgi!

Vakara programma bija Zaļumballe ar cūku bērēm; izklausās tikpat labi arī angļu valodā – Mississippi River Shindig & Pig Roast, biļetes jau sen izpārdotas. Atgriezāmies savā iemīļotajā Pīlē kopā ar citiem letiņiem un samērā agri – pēc dziesmu svētku standartiem – nokļuvām numuriņā, jo nākamā dienā jau sākas Kopkora mēģinājumi.

Juris Ķeniņš
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl

Pirmpublicējums laikrakstā „Latvija Amerikā“ Nr. 30.