|
|
Laiks Latvijā: |
Jaunatnes dienas atgriežas Adelaidē (2)
Tautas dejas, LJAA kopsapulce un Jaunatnes muzikālais koncerts
Laikraksts Latvietis Nr. 736, 2023. g. 24. janv.
Jānis Kārkliņš -
Ieteikt draugiem.lv
Tautas deju uzvedums. FOTO Ēriks Jansons.
Tautas deju uzvedums. FOTO Ēriks Jansons.
Tautas deju uzvedums. FOTO Ēriks Jansons.
Tautas deju uzvedums. FOTO Ēriks Jansons.
Tautas deju sarīkojuma dalībnieki. FOTO Kalvis Švolmanis.
Jaunā LJAA valde. No kreisās: Ingrīda Dārziņa (vicepriekšsēde Melburnā), Aleksandrs Dārziņš (LJAA kasieris), Kārla Tuktēna (LJAA valdes priekšsēde), Tamāra Līduma (vicepriekšsēde Adelaidē), Aija Dragūna (vicepriekšsēde Sidnejā). FOTO Kalvis Švolmanis.
Visu Jaunatnes muzikālā koncerta dalībnieku koris. FOTO Pēteris Strazds.
Dzied Georgs Zujevs un Kamilla Siliņa – dziedātāji no kora BALSIS; pie klavierēm Ieva Dzērve. FOTO Pēteris Strazds.
No kreisās Ēriks Stepaņuks, Kaspars Švolmanis, Ronans Lārmanis. FOTO Pēteris Strazds.
Jaunatnes muzikālais koncerts. FOTO Pēteris Strazds.
Jaunatnes muzikālais koncerts. FOTO Pēteris Strazds.
Sadziedāšanās. Pie klavierēm Ints Teterovskis. FOTO Kalvis Švolmanis.
Sadziedāšanās. Pie klavierēm Ints Teterovskis. FOTO Kalvis Švolmanis.
Pirmais turpinājums. Sākums LL735.
Ceturtdiena, 29. decembris, bija veltīta Tautas deju uzvedumam. Diena dejotājiem un tehniskam personālam sākās jau no rīta ar ģenerālmēģinājumu un beidzās vēlu vakarā pēc apkūlībām. Tautas deju uzvedums, kā jau daudzās Jaunatnes un Kultūras dienās, notika Adelaides Universitātes Scott teātrī un to bija sastādījusi Liene Brūna. Uzveduma nosaukums bija Atmoda un bija sadalīts trīs daļās Dusa, Atmoda un Gaisma. Liene Brūna paskaidro, ka Atmoda attiecies gan simboliski uz Latvijas tautas atmodām, gan arī mūsu pašu atmodu pēc pandēmijas ierobežojumiem, kad varējām atkal klātienē piedalīties kultūras pasākumos. Tautas deju uzvedumā piedalījās tautas deju kopas: Auseklītis no Adelaides ar vadītāju Dailu Šmitu, Sidnejas Jautrais Pāris ar vadītājām Sarmu Strazdu un Ivetu Roni un Ritenītis no Melburnas ar vadītāju Lāru Brenneri un viesu koris no Latvijas BALSIS ar māksliniecisko vadītāju Intu Teterovski. Ar vienu deju sarīkojumā arī piedalījās Austrālijas Jūrmalnieku dejotāji. Vairākas reizes uz skatuves redzējām arī Adelaides latviešu skolas audzēkņus Mārītes Rumpes vadībā.
Uzvedums Atmoda sākās ar tagad jau tradicionālo teicēju – lomu, ko šogad pildīja Iveta Laine. Iveta arī bija pati sagatavojusi tekstu, kas bija gan latviešu, gan angļu valodās, tā iesaistot arī tos skatītājus, kuriem iespējams ir grūtības ar latviešu valodu. Uzvedumā redzējām gan pazīstamas tautas dejas, gan arī jaunas dejas, divas no kuram bija horeogrāfētas tieši šim uzvedumam. Paldies Kalvim Švolmanim par jaundeju Oši un Lūkasam Elbertam par jaundeju Vara taure.
Visi mākslinieki sekmīgi pildīja savus pienākumus, gan dejojot, gan, kora gadījumā, dziedot divas dziesmas un iesaistoties arī citur uzvedumā. Vienīgais, kas man trūka, bija ka mūsdienās mūziku vairs nespēlē muzikāls ansamblis, bet tā ir ieskaņota. Bija tik jauki, kad muzikālais ansamblis piedalījās uzvedumā, tā tieši iesaistoties visās dejās. Saprotu, kā man paskaidroja, ka uzvedumu vadītājiem ir problēma, kad nevar uz skatuves atrast vietu ansamblim, bet nepiekrītu domai, ka nav muzikantu, lai varētu ansambli sastādīt.
Otra problēma, ko esmu ievērojis, ne vien šajā uzvedumā, bet arī citos tautas deju uzvedumos, ir ieskaņotās mūzikas kvalitāte. Dažiem tautas deju ansambļiem ieskaņojumi ir ļoti labas kvalitātes, bet ir arī ieskaņojumi, kas vairākas reizes bijuši pārskaņoti, un tā iemesla dēļ šņākoņa ir gandrīz skaļāka par mūziku.
Varbūt ir laiks tautas deju uzvedumu vadītājiem padomāt par iespēju katra uzveduma mūzikas ieskaņošanai sastādīt ansambli, kas varētu to ierakstīt pirms uzveduma. Tādā veidā mūzika būtu jaunieskaņojumi un labas kvalitātes. Ņemot visu vērā, apsveicu visus dalībniekus un aizskatuves darbiniekus par jauku sarīkojumu. Pēc uzveduma sarīkojuma vadītāja Liene Brūna pateicās visiem par lielo darbu. L. Brūna sevišķi pateicās Lārai Brennerei par palīdzību aizskatuvē, kur Lāra starp citu pildīja izrādes vadītājas pienākumu, horeogrāfiem Kalvim Švolmanim un Lūkasam Elbertam par jaundejām, Ivetai Lainei par pieteicējas darbu un atbalstu un Andrejam Jaudzemam par tehnisko atbalstu. Paldies Lienei par jauku uzvedumu, kuru noskatījās vairāk nekā 250 skatītāji.
Kā pierasts, pēc Tautas deju uzveduma notika apkūlības. Šogad tās notika igauņu namā Ziemeļadelaidē. Par apkūlībām bija atbildīgs Raimonds Jaudzems. Paldies, Raimond, par pūlēm un pielikto darbu. Mūziku apkūlībās gādāja vietējā džeza kapela, tā dodot mierīgāku mūziku, pie kuras dalībnieki varēja atpūsties pēc grūti nostrādātas dienas. Par dalībnieku paēdināšanu bija rūpējušies Andris un Sandra Jaudzemi ar ģimeni. Paldies par ļoti garšīgām vakariņām. Vienīgā maza kritika, ko dzirdēju, bija, ka mūzika nebija piemērota tautas deju apkūlībām, jo nebija pietiekami daudz iespēju dalībniekiem izdancoties. Ņemot šo mazo kritiku vērā, vakars pagāja jaukā atmosfērā, un ap 100 dalībnieki varēja braukt mājās, būdami lepni par sekmīgi padarītu darbu.
Piektdien, 30. decembrī, atgriezāmies Adelaides Latviešu namā Tālava, kur galvenais sarīkojums bija Jauniešu muzikālais koncerts. Diena māksliniekiem sākās ar koncerta mēģinājumu, kurš deva māksliniekiem un tehniskam personālam iespēju sadarboties, dodot greznu koncertu bez kļūmēm.
Pirms Jauniešu muzikālā koncerta notika Latviešu Jaunatnes Apvienības Austrālijā kopsapulce, ko vadīja LJAA līdzpriekšnieks Kalvis Švolmanis. Kopsapulces dalībniekiem K. Švolmanis paziņoja, ka pašreizējais LJAA valdes prezidijs: K. Švolmanis, K. Ziedars un A. Jaudzems nekandidēs amatiem. Par jauno LJAA priekšnieci tika ievēlēta Kārla Tuktēna un par kasieri Aleksandrs Dārziņš. Par vicepriekšsēžiem tika ievēlēti Tamāra Līduma – Adelaidē, Ingrīda Dārziņa – Melburnā un Aija Dragūna – Sidnejā. Apsveicu jauno LJAA valdi un novēlu sekmes nākotnes darbā. Izsmeļošāks apraksts par kopsapulci parādīsies laikrakstā Latvietis atsevišķā rakstā.
Pēc kopsapulces devāmies Tālavas Lielajā zālē uz Jaunatnes muzikālo koncertu, kuru vadīja Aija Dragūna un Edmunds Eimanis. Koncerts pierādīja, ka latviešiem Austrālijā ir muzikāla nākotne. Austrālijā ir daudz talantīgu jauniešu, jo esmu drošs, ka šajā sarīkojumā redzējām tikai mazu daļu no šīs talantīgās jaunatnes. Koncertā bez Aijas Dragūnas un Edmunda Eimaņa vairākos sastāvos uzstājās Karmena Drēziņa, Ronans Lārmanis, Kristiāna Rumpe, Stella Kardašova, Ēriks Rolavs, Lars Sveilis, Selga Tuktēna, Maija Dārziņa, Kaspars Moore, Kaspars Švolmanis, Ingrīda Dārziņa un Ēriks Ozoliņš, kā arī ansamblis Koka Misiņš (The Wooden Brass), kurā piedalās gan jaunieši ar latviešu izcelsmi, gan nelatvieši. Par tehnisko apkalpi rūpējās Andrejs Jaudzems un Matīss Reinhards. Paldies visiem par tik augstas kvalitātes koncertu!
Jaunatnes koncertā dzirdējām gan klasiskās mūzikas darbus, gan arī mūsdienu mūzikas stilu, dažus no kuriem bija komponējusi paši mākslinieki. Dzirdējām arī balsi un vairākus instrumentus. Ne vien mākslinieciski spēlēja bieži dzirdētos instrumentus kā klavieres, flautu, ģitāru un bungas, bet arī retāk dzirdētus instrumentus – kā trompeti. Šajā rakstā nepieskaršos atsevišķiem māksliniekiem vai grupām, izņemot pieminot Koka Misiņa dalībnieku Tomu, kura uzvārdu diemžēl nezinu. Toms uzstājās, spēlējot klavieres un trompeti vienlaicīgi, turot trompeti labajā rokā, un klavieres spēlējot ar kreiso roku. Esmu dzirdējis māksliniekus, kuri spēlē vairākus instrumentus vienlaicīgi, bet parasti tikai viens instruments tiek spēlēts kā galvenais un citi tiek piespēlēti. Toms abus spēlēja pirmklasīgi.
Koncerta beigās, kuru bija noskatījušies gandrīz 200 skatītāji, Jaunatnes dienu rīcības komiteja līdzpriekšsēde Tamāra Līduma pateicās visiem par Jaunatnes koncertu, kā arī visiem dalībniekiem par sekmīgajām Jaunatnes dienām. Tamāra apsveica jaunievēlēto LJAA priekšnieci Kārlu Tuktēnu un paziņoja, ka Austrālijas latviešu 38. Jaunatnes dienas notiks pēc diviem gadiem Sidnejā. Nobeidzot – Tamāra un Mārtiņš Līdumi pateicās rīcības komitejas locekļiem par lielo darbu un varenām Jaunatnes dienām, un Liene Brūna, rīcības komitejas vārdā, pateicās Tamārai un Mārtiņam par rīcības komitejas vadīšanu.
Pēc pārtraukuma, kuru pavadījām Tālavas Mazajā zālē pārrunājot nupat redzēto, tikām aicināti atpakaļ Lielajā zālē uz Sadziedāšanās vakaru, kuru bija rīkojusi Nikola Pērkuma un uz to bija ieradušies ap 150 tautieši. Sadziedāšanos vadīja kora BALSIS diriģents Ints Teterovskis. Kaut lielāko daļu dziesmas klātesošie zināja, drošības pēc vārdi tika parādīti uz ekrāna. Vienu brīdi tomēr radās problēma, kad dziesmas netika dziedātas iecerētā kārtībā, un tamdēļ dziesmu vārdi laicīgi neparādījās uz ekrāna. Šis tomēr neiespaidoja dziedāšanu, un klātesošie turpināja dziedāt pilnā sparā. Ne par velti latvieši ir pazīstami kā dziedātāju tauta. Visas dziesmas skanēja vareni, un, liekas, neviens negribēja braukt mājās. Paldies Nikolai, Intam un visiem, kas pielika roku pie jauka un sekmīga vakara.
Kaut Austrālijas latviešu 37. Jaunatnes dienas pēc Jauniešu koncerta tika oficiāli slēgtas, viss vēl nebija beidzies. Nākošā – beidzamā rakstā pastāstīšu par pēdējo dienu, kur notika basketbola spēle, koru meistarklase un tradicionālā Jaungada balle.
Jānis Kārkliņš
Laikrakstam „Latvietis“
Turpmāk vēl
SLUDINĀJUMI
SLUDINĀJUMI
BookDepository.com
