Atzīmējot Baltijas Ceļa 34 gadus

Palielināt / Enlarge

Visi koristi ar latviešu bērniem pirmajā rindā dzied Austrālijas himnu. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Latviešu bērni. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Latviešu bērni dejo. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Lietuviešu skolas dejotāji. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Kokļu ansamblis „Ausma“ un stabulniece Zanda Šulca. FOTO no Pētera Strazda privātā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Lietuviešu tautas deju kopa. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Igauņu tautas deju kopa. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Visi koristi un solisti dzied noslēguma dziesmu. Diriģente lietuviete Nemira Steipltona (Stapleton), pie klavierēm Jonas Počus (Pocius). FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Visi koristi un solisti dzied noslēguma dziesmu. Diriģente lietuviete Nemira Steipltona (Stapleton), pie klavierēm  Jonas Počus (Pocius). Priekšplāna latviešu koristi. Pašā kreisajā malā solists Aldis Sils. FOTO Pēteris Strazds.

Šī gada 20. augustā baltiešu saime Adelaidē pulcējās igauņu namā, lai atzīmētu Baltijas Ceļa demonstrāciju, kurā pirms 34 gadiem savienojās rokās, apmēram, 2 miljonu cilvēku 675 km garā ķēdē no Viļņas, caur Rīgu līdz Tallinai. Šo miermīlīgo demonstrāciju organizēja Tautas Frontes visās trīs Baltijas valstīs tieši 23. augustā – datumā, kad pirms 50 gadiem,1939. gadā, Molotovs un Ribentrops, Padomju Savienības un Vācijas vārdā, parakstīja savstarpēju neuzbrukšanas paktu ar slepenu klauzulu kā sadalīt Eiropu.

Adelaidē Baltiešu padome jau vairākus gadus rīko koncertu, kurā uzstājās ansambļi no visām trim tautām. Katrai tautai ir iespēja parādīt ar saviem koriem, saviem tautas deju dejotājiem, saviem tautas tērpiem un savu valodu savu bagāto kulturālo mantojumu, kas tiek dedzīgi kopts no paaudzes uz paaudzi, dzīvojot ārpus savām tēvu zemēm.

Oficiālo daļu atklāja šī gada Baltiešu padomes priekšsēdis, lietuvietis Aleksas Talanskas. Savā runā viņš izteica apbrīnu par tā laika Tautas Frontes vadītājiem un viņu spējām komunicēt un noorganizēt tādu demonstrāciju. Lai padarītu saprotamāku šīs cilvēku ķēdes garumu, viņš salīdzināju attālumu no Adelaides līdz Balaratai, ceļu, ko daudzi no mums ir mērojuši. Vai varam iedomāties šo ceļu nostādītu ar dziedošām cilvēku rindām? Prāv. Rozītis savā uzrunā arī uzsvēra šīs demonstrācijas nozīmīgumu, jo tās spēks bija cilvēku alku pēc brīvības saviļņojums. Atzīmējot šī notikuma svarīgumu, 2009. gadā Baltijas Ceļš ierakstu un dokumentu formātā ir atzīts un inkorporēts UNESCO Pasaules Atmiņas reģistrā.

Latviešu kopienu Adelaidē pārstāvēja Adelaides latviešu skolas bērni, koklētāju ansamblis Ausma, un apvienotais ALB jauktais koris Dziesmu laiva un DV vīru koris Daugava. Liela atzinība pienākas diriģentei un sabiedriskai darbiniecei Lilitai ­Daenke, kura vada ne tikai ALB kori un koklētājus, bet arī apmāca mazos bērnus skolā. Koris šoreiz izcēlās ar savu sniegumu. Diriģente un daudz dziedātāju bija tikko atgriezušies no Dziesmu Svētkiem Latvijā. Jūtams bija disciplinētais dziedājums izvēlētajās dziesmās (Rupaines – Saule brida rudzu lauku un Tiguļa – Lec, saulīte, rītā agri), kuras bija svētku programmā.

Koncerta noslēgumā apvienotie kori un publika vienojās, nodziedot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas himnas. Kā himna kļuvusi arī dziesma Atmostas Baltija. Latviešu pantiņā solo dziedāja baritons Aldis Sils. Sekoja saviesīga daļa ap Igauņu nama bāra un ar pīrāgu klēpjiem! Paldies Baltiešu padomei par sekmīgu pēcpusdienu.

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“
2023. g. 27. augustā