Juris svētkos (2)

Palielināt / Enlarge

„Stokholmas spēlmaņi“ Kronberga vakarā. FOTO Māra Ķeniņa.

Palielināt / Enlarge

Māksliniece/preses biroja vadītāja Brigita Strode ar pašdarināto kroni, Rīgas pilī. FOTO Māra Ķeniņa.

Palielināt / Enlarge

„Tautumeitas“ ar Brigitas Strodas veidotiem kroņiem. FOTO Publicitātes foto.

Palielināt / Enlarge

Kristaps Grasis un Guna Zariņa. FOTO Māra Ķeniņa.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Artūrs Rūsis, Ēriks Kīns, Juris Kulakovs, Gatis Gaujenieks un Korijs Maklauds (Cory McLeod) Kronberga vakarā. FOTO Māra Ķeniņa.

Pirmais turpinājums. Sākums LL764.

Pēc 36 stundām nomodā, miedziņš iestājās veikli, un pamodāmies pavēlu, bet gatavi sākt svinēt svētkus. Viesnīca bija pie Vērmanes dārza – super novietojums, ar iekļautām brokastīm. Pie tām pakavējamies līdz beigām un potējāmies uz dienu ar ļoti labu kafiju. Latvijas kafijas kultūra ir ļoti attīstījusies, izcilas kafejnīcas, tikpat izcilas konditorejas uz katra stūra – izpētījām gandrīz visas. Tim Hortons nekad nepastāvētu Rīgā ar savu, kā mana mamma sauktu, „apvašvaseri”.

Sestdienas rīta pienākumi sastāvēja no saimnieciskām lietām, ar kurām gāja nevienādi: telefona kartiņas iegāde – uzņēmums slēgts sestdienās; garšīgais līdzņemamais lejamais alus – atvērts tikai no plkst. 16.30. Bet varējām pieteikties pie preses akreditācijas Mākslas akadēmijā. Sestdienas rītā birojs bija tukšs, un mūs laipni apkalpoja jauks puisis (arī kora dziedātājs, kurš pošas uz Toronto 2024. g. svētkiem). Mūs uzrunāja biroja vadītāja Brigita Stroda, kurai ir nopelni ārpus šī amata.

Lai vietne bezrindas.lv apraksta šo burvīgo kundzi un viņas darinātos kroņus: „Brigita Stroda ir Austrālijā dzimusi profesionāla skatuves dizainere un darbojas kultūras tūrisma jomā. Kroņi ir viņas kaislība. Brigita tic, ka katra sieviete ir karaliene un ir pelnījusi savu kroni – veidotu tieši viņai. Ar savu vienkāršo apļa formu, senām pērlēm, lentītēm un akmeņiem kronis uzrunā tā valkātāju un stāsta par viņu arī citiem. Mēs katra esam brīnišķīga un, darinot savu kroni, mēs katra pastāstīsim pasaulei savu stāstu.“

Kroņi arī atrodas populāras grupas Tautumeitas galvās – viņu vārdos „(Brigitas) kroņiem piemīt īpaša maģija!“

Ar akreditācijām ap kakliem bijām gatavi oficiāli pārstāvēt Latvija Amerikā, un ar tiesībām ielīst visādās vietās.

Pusdienas – bieži šajā nedēļā – baudījām Lido restorānā Vērmanītis. Man vienmēr pildītās pankūkas – kopš šefpavārs Vilhems izbeidza darbību, manuprāt, Rīgas labākais variants. Atgādina jaunību; mana mamma cepa bieži un tās sauc Komm Morgen wieder. Mārai vienmēr auksta biešu zupa. (Kanādas dārzeņus vienkārši nevar salīdzināt ar Latvijas – garša intensīvāka, spilgtāka, kā redīsam vai kartupelim vajadzētu garšot.)

Vakara programma bija sarunāta jau sen: Vakars bez Jura Kronberga Folkklubā Ala pagrabā. Priekšnesums bija jau skanējis dziesmu svētkos Minesotā, bet nespējām baudīt toreiz. Priecājāmies par ielūgumu no režisoriem Māras Pelēces un Korija Maklauda (Cory McLeod). Koncerts bija paredzēts ar raibu programmu: gan dzejas, gan mūzika, kura lietoja Jura Kronberga dzeju. Izpildītāji arī tikpat daudzveidīgi un no vairākiem kontinentiem: Zviedrijas Stokholmas spēlmaņi (arī dzirdēti Minesotā), no ASV Adam Zahl dalībnieki Ēriks Kīns un Artūrs Rūsis, kuriem piebiedrojās grupas Akacis dibinātājs, basists Gatis Gaujenieks. Īsfilmas par dzejnieku rādīja režisore Māra Pēlēce (pazīstama ar savu dokumentālo filmu Valiants), un dzejas deklamēja gan saimnieks Mak­lauds, gan Rīgas Jaunā teātra aktrise Guna Zariņa, ar ģitāru viņu pavadot savā laikā Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdim Kristapam Grasim. Lāčplēša ielas Rīgas Jaunais teātris pats ir šobrīd slēgts milzīgiem remontiem, kuri diemžēl ir stingri aizkavējušies ar neparedzamu jaunatklāšanas datumu.

Gunas Zariņas priekšnesums bija aizraujošs, un mēs gan smējāmies, gan raudājām un nolēmām apmeklēt viņas nākamo izrādi, kad atgriežamies Latvijā. Bez tam viņa atveidoja titullomu daudzsēriju mākslas filmā Emīlija. Latvijas preses karaliene; filma pēc Emīlijas Benjamiņas dzīvesstāsta. Ne mazāk apdāvināts ir Kristaps Grasis. Kaut abi esam mūziķi, un abi savā laikā mūzikas skolotāji, viens otru pazīstam tikai sabiedriskā laukā, mums abiem kalpojot PBLA valdē. Mūzikā Kristaps Grasis ir nopelniem bagāts, un attiecības ar Juri Kronbergu garas un nozīmīgas: proti, 2006. g. dzejoļu krājumam Wolf OneEye, CD mūziku sacerēja un izpildīja Kristaps Grasis.

Stokholmas spēlmaņiem arī ir gara vēsture ar Juri Kronbergu, jau 2019. g. (īsi pirms Kronberga nāves 2020. g.) sniedzot koncertu Stokholmā ar 12 ansambļa Dundurs pirmajām dziesmām. Dundura plate Vilcienā iznāca 50 gadus agrāk, bet šajā atcerē koncerta beigās uz skatuves kāpa Dundura dalībnieki Ieva Zālīte, Jānis Zālītis, bundzinieks Juris Kronbergs un Pāvils Johansons. Fifīgo grupu vada vīrs un sieva Guntis Urtāns un Signe Rirdance, ar 17 gadīgo dēlu pie bungām un citi savu draugu lokā. Dzirdēsim Spēlmaņus vairākkārt svētkos: gan diasporas sarīkojumā Pasaules Saieta nams, gan 7. jūlijā Kapelu maratonā Vērmanes dārzā. (Spēlmaņu sastāvs arī dzied Stokholmas korī, kurš pošas uz Toronto svētkiem 2024. g.)

Vienmēr iepriecina Adam Zahl, bet reti dzirdēti Kronberga vielā. (Ceram arī uz viņiem Toronto 2024. g.) Laikam par vēlu šī raksta lasītājiem, bet pilnā sastāvā tie uzstājās Garezerā jūlija beigās.

Mēs bijām patīkami pārsteigti, ka pie mūsu rezervētā galda arī bija novietots slavenais un nozīmīgais komponists Juris Kulakovs, leģendārās rokgrupas Pērkons dibinātājs un šī vakara goda viesis. Vienmēr esmu apbrīnojis šīs grupas (dibināta 1981. g.) drosmi un lielo lomu Trešās atmodas laikmetā. Divatā pārrunājām Jura Kronberga ietekmi Pērkona darbībā, un Kulakovs atzina, ka tā bija liela, ne tikai no Dundura, bet arī no Prusaku ansambļa, kurā no 1974. g. bungas uzdeva dzejnieks un piedalījās tikai ar balsi – koncertā skanēja arī dažas Prusaku dziesmas. (Man par pārsteigumu uzzināju, ka ilggadējs Pērkona dalībnieks bija Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis. Kā arī Latvijas Operas un Baleta solists, viņš tiešām pārstāv un labi saprot gan populāro, gan akadēmisko kultūru, gan kultūras neaizvietojamo lomu mūsu tautas attīstībā.)

Līdzīgi arī Jurim Kulakovam ir nopelni gan akadēmiskā, gan populārā mūzikā. Tuvu izskaņai Kulakovs pats apsēdās pie bungām un ar akordeonu rokās (viņa bērnības instruments) uzkāpa uz skatuves un kopā ar Koriju Maklaudu sniedza dažas Kronberga dzejas.

Tiešām foršs un reizē ļoti nozīmīgs vakars, piemērotā vidē atgādinot hippie laikmetu, kad tapa Dundura dziesmas, un staigājām lēni uz mājām, pārdomājot šo abu milžu lomu mūsu valsts atmodas vēsturē.

Juris Ķeniņš
Laikrakstam „Latvietis“
Pirmpublicējums laikrakstā „Latvija Amerikā“ Nr. 29

Turpmāk vēl