Austrālija Latviešu 59. Kultūras dienas

Palielināt / Enlarge

Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams. FOTO Valda Liepiņa.

Palielināt / Enlarge

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Austrālijā vadītāja Sabīne Kazaka. FOTO Valda Liepiņa.

Palielināt / Enlarge

Personāla speciāliste (HR) Laima Kraule. FOTO Valda Liepiņa.

Palielināt / Enlarge

Latviešu Valodas attīstības daļas vadītāja Dr. philol. Gunta Kalve. FOTO Valda Liepiņa.

Palielināt / Enlarge

Par Valsts aizsardzības dienestu. FOTO Valda Liepiņa.

Palielināt / Enlarge

Koncerts „Kamerdzirksteles“. Dejo Lija Andersone. Kokle – Laima Jansone, vijole – Sofija Kirsanova. FOTO Valda Liepiņa.

Palielināt / Enlarge

Karmena Drēziņa (flauta) un Sofija Kirsanova (vijole). FOTO Valda Liepiņa.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Anita Andersone, Džordžīna Lēvisa (Georgina Lewis), Karmena Drēziņa, Sofija Kirsanova, Laima Jansone, Lija Andersone. FOTO Valda Liepiņa.

Šķiet, ka pat nupat daudzkārt apbalvotie Latvijas Vispārējie Dziesmu svētki nevar sacensties ar Melburnas Kultūras dienu daudzveidību. Katrā gadījumā, ja ņemam vērā vienas un otras kopienas dalībnieku skaitu, tad KD (Kultūras dienas) kā Austrālijas un Latvijas kultūras fenomens ir uzmanības vērtas.

* * *

28. decembris dažiem sākās ar basketbola spēlēm, kas turpinājās vēl nākamajā dienā. Citur bija golfa sacensības. Interesanti, ka pērn decembrī publicētajā Latvijas Universitātes Pētījumā par diasporas organizāciju daudzveidību un kapacitāti, tieši sports tika minēts kā viens no īpašiem pasākumiem latvietības uzturēšanā. Šo sportu starpā minēja arī novusu, pārgājienus un citus sportus, ko bieži nepievienojam latviskuma uzturēšanas sarakstam. Tas man lika padomāt un atcerējos, ka basketbols Austrālijā tiešām izsenis bijis ļoti svarīgs un lieti atzīmēt, ka daži Latvijas basketbola „grandi“ (Sapņu komanda) stipri ietekmējuši Austrālijas basketbola attīstību. Arī 1956. gada Olimpiskajās spēlēs Austrālijā spēlēja vairāki mūsu latvieši Austrālijas komandā.

* * *

Citiem turpinājās mēģinājumi, un Latviešu nama mazajā zālē pulcējās prāvs skaits interesentu uz pārrunu ciklu Latvija un tu. Atšķirībā no nākamās dienas sarunu cikla Pīrāgi un politika, šīs bija sarunas latviešu valodā. Šo semināru gan vadīja Dāvids Dārziņš.

Rīta cēlienā bija iekļauta tematika, kas šobrīd ir ļoti aktuāla latviešiem gan Austrālijā, gan cituviet pasaulē. Programma bija ļoti precīzi un bagātīgi sagatavota un pasniegta. Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams, ko ļoti bieži varēja satikt KD laikā, runāja par Valsts aizsardzības dienestu (VAD). Kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā, jautājums par Latvijas aizsardzību ir kļuvis ļoti aktuāls. Kā jebkurā jomā, kur jāveido jauna likumdošana, jaunas regulas, izaug bagāta augsne baumām, bažām, mītiem un interpretācijām. Tās vēstnieks centās izkliedēt, paskaidrojot, kādā veidā VAD politika varētu ietekmēt diasporas jauniešus, kā arī diskutējot, kā mēs ārzemēs varam atbalstīt Latvijas drošību. Marģers Krams runāja par VAD nozīmi Latvijas aizsardzības spēju uzlabošanās un pirmā iesaukuma pieredzi. Viena lieta, kā Austrālijas (arī vispār diasporas) latvieši varētu sadarboties ar vēstniecībām, ir pievērst to uzmanību neprecīzai vai kļūdainai informācijai, kas parādās medijos un debatēs.

Gandrīz gads apritējis, kopš Sabīne Kazaka atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ārējās ekonomiskās pārstāvniecību Austrālijā. Viņa stāstīja par aktuālo informāciju par Latvijas un Austrālijas sadarbību, kā arī informēja, iedvesmoja klātesošos, kā viņi varētu piedalīties šīs jomas attīstībā un pilnveidošanā. Pirms gada LIAA izveidoja projektu Mission Latvia, aicinot diasporas latviešus kļūt par Mission Latvia vēstnieku un nest Latvijas vārdu pasaulē. Trimdas latviešiem šī misija bija daļa no tā laika sabiedrības sastāvdaļas, taču labi, ka šodien tās loma tiek formalizēta un interesentiem dotas vadlīnijas, kā popularizēt Latviju pasaulē.

Viens no izaicinājumiem jauniešiem, kas vēlētos vismaz uz laiku dzīvot Latvijā ir, kur un kā sameklēt darbu. Nu jau beigušies tie laiki, kad caur paziņām tas viss izdarāms. Protams, ka mums vēl joprojām ir PBLA un tīklojumi ar diasporas organizācijām un valsts iestādēm, bet ar to nepietiek. Šis pats jautājums skar arī, piemēram, Eiropas jauniešus, kuri nesenāk izbraukuši no Latvijas un vēlas atgriezties. Administratīvā un birokrātiskā struktūra ir pavisam cita. Kā atrast darbu? Kur meklēt atbalstu, iespējas, līdzīgi domājošus cilvēkus, lai sekmīgi integrētos darba tirgū? Varu atklāti teikt, ka 1999. gads, kad es pārcēlos uz Latviju, tieši darba meklēšanas ziņā bija viens no grūtākajiem manā dzīvē. Kā jau ar jebkādu pārcelšanos, cilvēkam ir arī jābūt gatavam palēkties kādu soli atpakaļ, lai sevi pierādītu un tad attīstītu savu karjeru. Personāla speciāliste (HR) Laima Kraule bija ideāls cilvēks, kam uzticēt šo stāstījumu, jo viņa strādā jomā ar fokusu uz darbinieku atlasi un piesaisti, ir Biedrības Eiropas Jaunieši vicepriekšsēde un Pasaules Latviešu Jauniešu Foruma 2023. gadā organizatore.

Burtiski taisnā ceļā no lidmašīnas uz semināra pēdējo daļu ieradās Dr. philol. Gunta Kalve, Latviešu Valodas attīstības daļas vadītāja. Viņa stāstīja par iespējām, kuras pieejamas diasporas latviešu bērniem un jauniešiem gan latviešu valodas apguvei un pilnveidei, izmantojot Latvijas formālās un neformālās izglītības sistēmas nodrošinājumu, gan arī izglītības ieguves iespējas dažādos izglītības posmos no pamatizglītības līdz augstākajai izglītība. Viņa piedāvāja klausītājiem īsu ceļa karti, kā sākt studēt Latvijā.

Mans secinājums? Lieliska iniciatīva. Tā kā vēstniecība Austrālijā ir tikai nesen, tad šī ir pirmā reize, kad vēstniecība piedāvājusi šādu semināru. Ļoti vērtīgi. Pēc semināra LIAA aicināja dalībniekus iepazīties ar runātājiem un apspriest seminārā dzirdēto pie tases kafijas/tējas, pīrāgiem un vieglām uzkodām.

* * *

Pēc īsa pārtraukuma, atkal dodamies pāri lielceļam uz Trīsvienības baznīcu, kur notika koncerts KamerDzirksteles – Laima Jansone (kokle), Sofija Kirsanova (vijole), Džordžīna Lēvisa (Georgina Lewis) (klavieres), Karmena Drēziņa (flauta) un Lija Andersona (deja). Šāds koncerts KD (un, manuprāt, latviešu sabiedrībā) līdz šim nebija dzirdēts un redzēts. Kokles daudzveidība – vētra, maigums, daba, saule, viss kopā. Lijas Andersones Izabelas Dankanas radniecīgās deju kustības. Sekoja arī pierastāki skaņu un deju apkopojumi, bet nevienu brīdi neatslāba enerģija ne māksliniecēm, ne skatītājiem. Skanēja Vaska kompozīcijas, tautas mūzikas skaņu virknējumi – viengabalains latviešu klasiskās mūzikas solo un sagrupējumu priekšnesumu un improvizāciju savijums. KamerDzirksteļu ideja un īstenojums bija koncerta organizētājas Anitas Andersones „bērns“.

* * *

Tikai vienu stundu un viena kvartāla attālumā, dodamies uz koncertu ar pavisam citu noskaņojumu. Pārpildītajā Senkildas (St Kilda) pilsētas namā skan mūsdienu tautas mūzikas grupu Tautumeitas. Par to šinī laikrakstā lasījāt pirms kāda laika. („Sadziedami mēs, māsiņas…“ „Tautumeitas“ Kultūras dienās. Laikraksts Latvietis Nr. 783, 2024. g. 24. janv. https://laikraksts.com/raksti/12568)

* * *

Turpinām savu latviskās dziedāšanas noskaņojumu un dodamies atpakaļ uz Latviešu namu un Sadziedāšanās vakaru, Ivara Cinkusa un Jolantas Lārmanes vadībā. Gadu gaitā, Sadziedāšanās vakars ir izveidojies par vispopulārāko pēckoncerta sarīkojumu (jeb, kā agrāk tos saucām – apkūlībām), uz kuru biļetes jau ļoti savlaicīgi jāiegādājas.

Valda Liepiņa
Laikrakstam „Latvietis“