Austrālija Latviešu 59. Kultūras dienas

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Latvijas vēstnieks Austrālijā Marģers Krams, Dr. Uldis Ozoliņš. FOTO no Lindas Graudiņas personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Publika seminārā „Pīrāgi un pārrunas. Vēsture, kultūra, politika un pīrāgi“. FOTO no Lindas Graudiņas personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Linda Graudiņa, Marģers Krams, Ilze Švarca, Uldis Ozoliņš, Andis Graudiņš. FOTO no Lindas Graudiņas personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Popkorns. FOTO no Lindas Graudiņas personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

LAAJ pilnsapulces dalībnieki. FOTO no Lindas Graudiņas personīgā arhīva.

Pīrāgi un pārrunas. Vēsture, kultūra, politika un pīrāgi. Kad izlasīju jaunieviestā sarīkojuma nosaukumu, uzreiz radās maza intriga. It kā kaut kas ļoti mīļš un mājīgs, bet no otras puses, varētu arī būt pikanti. Pārrunas taču bieži var izvērsties visai karstas! Turklāt šoreiz viss seminārs ieplānots angļu valodā. Šajās Kultūras dienās rīkotāji pievērsa lielu uzmanību divvalodībai, bet doma par semināru angļu valodā bija lieliska un mērķēta.

Pīrāgi, kā sevi dēvēja semināra idejas autori un vadītāji Linda un Andis Graudiņi, gādāja par mājīgumu. Mēs taču zinām, un to apliecinās katrs latvietis līdz pat mazākajam bērnam, kāds gan var būt latviešu pasākums bez pīrāgiem?! Par pikantumu, savukārt, parūpējās Ilze Švarca, labi pazīstamā sabiedriskā darbiniece, skolotāja un rotkale, gaišā un humora pilnā stāstījumā padaloties par Jāņiem. Ilzes stāstījuma pamatā bija daudzu seno parašu izklāstījums, kā arī attēli un laba humora deva.

Pirmais rezidējošais Latvijas vēstnieks Austrālijā Marģers Krams īsi un visaptveroši ieskicēja Latvijas vēsturi. Tas nav viegls uzdevums, īpaši, kad klausītāju pamatzināšanas ir tik plašas vai arī niecīgas. Savu karstuma piešprici ar politikas pārskatu deva Uldis Ozoliņš, politologs un lektors. Runājot par politiku, mēs bieži aizmirstam par noieto ceļu līdz šodienai. Uldis izklāstīja par mūsu Saeimas principa veidošanos, kā arī tās darbību šodien. Protams, ka pievērsās arī gana daudziem jautājumiem, kas gandrīz izraisīja karstumiņu.

Šajā pašā piektdienā, 29. decembrī, Latviešu namā vienlaikus darbojās Latvijas pases stacija un notika izglītības seminārs. Sanēja kā bišu stropā. Visur nevarēju pabūt, bet man stāstīja, ka pases staciju apmeklēja tautieši, bet izglītības semināru kuplināja Rīgas Doma kora skolas direktors, Dziesmu svētku virsdiriģents Gints Ceplenieks ar tematu Skolas vadīšanas spožums un posts. Gunta Kļava, LVA Valodas attīstības daļas vadītāja, valodas uzturēšanas un attīstības procesu pētniece (ar kuru mums bija iespējams iepazīties seminārā Latvija un Tu) – Latviešu valodas attīstība mūsdienu kontekstā. Ņemot vērā, ka skolotāja darbs ir aktīvs un praktisks, seminārā piedalījās skolotāji-praktiķi Dace Konopecka, Dace Anstrate, Samanta Kavrusa un Inta Laizāne, iepazīstinot ar „Skolēnu vecumam un valodas līmenim piemērotām mācību metodēm“. Semināru organizēja LAAJ Izglītības nozares vadītāja Iveta Leitase.

Ar lielu nožēlu jāatzīstas, ka šajā pašā vakarā neaizgāju uz Latviešu Austrālijas filmu festivālu (LAFF) un kabarē vakaru. Reklāma solīja filmu izrādes, godalgas un kabarē. Nākamajā dienā un vēl vairākus mēnešus pēc dzirdēju un dzirdu lieliskas atsauksmes gan par filmām, gan kabarē daļu. Filmas esot bijušas izcilas ar dziļu domu. (Pati nepaliku uz šo vakaru, jo vēl cīnījos ar savu neatlaidīgo klepu – nē, nebija kovids!) Taču foajē sasmaržoju un redzēju popkornu, ko katrs apmeklētājs varēja iegādāties. Paldies SuperPop. Pie kāpnēm uz lielo zāli bija izlikts garais sarkanais paklājs, pa kuru gāja zvaigznes, eminences un prominences. Tēma bija 1960. gada Oskaru pasniegšanas vakars, kurā visi tika aicināti saģērbties atbilstošā stilā. LAFF organizētāji bija Lūkas Elberts un Nora Anderson, bet kabarē organizēja Aija Dragūna un Kaspars Švolmanis. Ballītē kabarē stilā uzstājās ansamblis „JĀ“ – Edmunds Eimanis, Aija Dragūna, Selga Tuktēna un citi jauni talanti. Vēl viena iespēja mūsu jaunajiem talantiem spodrināt savus priekšnesumus un dalīties ar skatītājiem. Man ir patiess prieks, ka latviešu sabiedrības sarīkojumi dod jaunajiem talantiem pilnveidoties, taču tikpat liels prieks ir par tradicionālajiem priekšnesumiem un lielo darbu, ko redzam un dzirdam tautas dejās un kora koncertos.

29. decembrī arī notika ALM (Austrālijas Latviešu meistarsacīkstes) basketbola sacensības, kurās spēlēja Austrālijas vislabākie sportisti, cīnoties par slaveno ALM trofeju. 27. decembrī bija golfa diena. Sporta spēles organizēja Melburnas latviešu sporta klubs Jura Misiņa personā.

Pāršķirstot AL59.KD programmu, atsaucot atmiņā pirms diviem mēnešiem notikušo, novērtēju, cik skaists ir grāmatiņas rezultāts. Atzinība programmas veidotājiem Ilzei Šēnbergai un Ojāram Grestem un par vāku – Elīnai Poikānei.

Vēlreiz arī jāpiemin Nama kooperatīvs un nama „dāmas“. Jaunā inkarnācija ir lieliska, un ar lielu prieku starp sarīkojumiem devos pie letes, kur mani parasti apkalpoja kāds stalts latviešu vīrietis, kuram nav problēmu būt daļai no „Nama dāmām“. Ārzemju viesi man izteica lielu atzinību par Melburnas nama kafejnīcu, kādas viņu kopienās neesot. Skanēja jau arī maza skaudība…

Maza atkāpe pasenā vēsturē. Kā radās nama dāmas? Tas ir svarīgi, jo Nama dāmām ir bijusi būtiska nozīme Melburnas Latviešu nama uzturēšanā un ziedojumu vākšanā. Kad Melburnas latvieši iegādājās Latviešu namu pirms gadiem 70, vīri nedēļas nogalēs regulāri nāca strādāt talkās. Izveidojās grupa dāmu (lielākoties talcinieku sievas), kas gatavoja pusdienas strādniekiem un veda uz namu. (Atcerieties – toreiz vairāk brauca ar sabiedrisko transportu.) Tā radās veidols „Nama dāmas“, kuras nākamajos gadu desmitos ne tikai gādāja par pīrāgiem bērniem sestdienas skolā, bet arī strādāja kafejnīcā, gatavoja sarīkojumiem banketus utt., tādējādi savācot iespaidīgus ziedojumus Nama attīstībai.*

Vēl dienu, divas, sarīkojumos redzēju apmeklētājus staigājam savos oriģinālajos meistardarbos, pašdarinātajos kroņos – tie bija Kroņu meistarklases apmeklētāji. Šajā seminārā bija ierobežots skaits, jo katram bija iespēja darināt savu kroni. Meistarklases ievadā kroņu meistare Brigita Stroda iepazīstināja ar latviešu kroņu vēsturi un simboliku. Meistarklasi organizēja Anda Banikos un Latviešu daiļamatnieku apvienība Austrālijā.

Un tā, ar dažiem pārlēcieniem, esam nonākuši līdz 2023. gada pēdējai dienai. Tradicionāli Kultūras dienu ietvaros, proti, KD un gada pēdējā dienā notiek LAAJ (Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē) pilnsapulce. Šogad bija pienākusi kārta LAAJ sēdekļa pārceļošanai no Adelaides uz Melburnu. Par savu darbu pēdējos trīs gados pastāstīja izejošā valde ar priekšsēdi Skaidrīti Aguļēviču. Par jauno LAAJ valdes priekšsēdi ievēlēja Anitu Andersoni.

Katra gada pēdējām stundām ir savdabīga sajūta. It kā šī ir tikai „vēl viena diena“ un tomēr... Gada pēdējā diena ir atskaites punkts padarītajam, iecerētajām, priekiem un, diemžēl, bēdām un šausmām.

Vai iesi uz Raibo? Tā kādu laiku pirms sarīkojuma var dzirdēt. Vēsturiski mūsu KD Raibo pēcpusdienu lielmeistari bija nelaiķi Juris Zemītis (1932-2023) un Uldis Siliņš (1930-2024). Skeču, zobgalību un humoru autoru gan bijis daudz; piemēram, Erna Lēmane, Māra Bormane, Baiba Kangere Melburnā (un daudzi citi). Savu vietu uz Austrālijas latviešu humora skatuves, pārņemot no mūsu vecmeistariem, stabili ir ieņēmuši Pēteris Saulītis un Eero Pūpēdis, taču šogad bija elegants (vārda skatuviskā izskata tiešajā nozīmē) papildinājums – Andris Švolmanis. Eero Latviešu ciemā iekāpa nepareizajā busiņā un aizbrauca nevis uz Melburnas, bet uz Pertas Latviešu namu! Pēcpusdienas gaitā dzirdējām jaunos mūziķus, skečus no Pētera un Andra, kā arī humora klāstu (t.s. stand-up comedy) par sieviešu tēlu, Gaismas pili un kroņiem Brigitas Strodas sniegumā. Lai gan Brigitu sen pazīstu un zinu, ka viņai ir visai asa humora izjūta, viņas stāstījumi, to salikums un sniegums man bija atklājums.

Nav jau brīnums, ka KD laikā bija klīdušas baumas par spokiem Latviešu namā! Tik daudz gadu, tik daudz spilgtu personību, notikumu, tik daudz drāmu – padomājiet tik, cik to traģēdiju uz lielās skatuves vien! Tā nu latviešu komanda Henrija Pacera vadībā, Ghostbusters mūzikas pavadībā, tērpušies attiecīgajos tērpos, meklēja spoku. Atrada labāku – kafejnīcas ledusskapī. Tautumeitas mūs pārsteidza, pārvērtušās par Garšvielu meitenēm. Raibā pēcpusdiena noritēja raiti un augstā kvalitātē. Vienīgi būtu gribējies uzzināt, par kādiem humora vai traģikomiskiem momentiem KD laikā; piemēram, nolūzusī atslēga tualetēs baznīcā, kur notika kamerkoncerts. Risinājums – skriet pāri lielceļam uz Latviešu namu... Esmu pārliecināta, ka koncertu mēģinājumos arī bija daudz tajā brīdī traģisku momentu, kas, atskatoties būtu humora pilni.

Un tā steigšus mājup, lai mēs visi varētu mirdzoši un spīdoši saposties Mirdzošajai un Spīdošajai (Shimmer and glow) Jaungada sagaidīšanas ballei – organizētāja Iveta Samule. Balles zāle bija ideāla lieluma; atšķirībā no Jaungada ballēm pirms gadu desmitiem, balli vairs tik daudz neapmeklē, taču man bija sajūta, ka bija gana daudz cilvēku. Vai sagadīšanās, vai labi izplānots, bet zāles lielums un apmeklētāju skaits ideāli saskanēja. Balles ievadā bija paredzēts bezmaksas kokteilis. Turpmāk rīkotājiem derētu padomāt par bezalkohola kokteiļiem un dzērieniem (ne tikai parastie ūdens, fanta utt). Šajos laikos, kad parastāk ir nelietot alkoholu, vajadzētu ieplānot vismaz bezalkohola kokteili.

Balles kokteiļu laikā varēja noklausīties Edmunda Eimaņa džeza klavierspēlē ar Aijas Dragūnas dziedājumu. Ballē vēl uzstājās Tautumeitas, un plašu mūzikas klāstu izpildīja grupa Dabar. Dabar (lietuviešu vārds ar nozīmi tagad) dibināta kā lietuviešu rokgrupa 1984. gadā Melburnā. Drīz vien pievienojās divi bijušie latviešu grupas Ļembasts dalībnieki – Pauls Lejiņš un Dāvids Zemdegs, kuri līdz šai dienai ir grupas sastāvā. Dabar spēlēja ļoti plašu deju mūzikas klāstu.

Vēl tikai dažas stundas līdz 2024. gadam...

Vēl dziedās Tautumeitas: Sadziedami mēs, māsiņas, Kamēr vienā vietiņā; Kas to zina citu gadu, Kur mēs kura līgosim; pēc diviem gadiem gan zinām – Adelaidē AL60. Kultūras dienās.

Valda Liepiņa
Laikrakstam „Latvietis“

* Intervija ar vienu no pirmajām Melburnas Latviešu Nama dāmām, Ēriku Stokāni, lasāma laikraksta „Latvietis“ Nr.146. un Nr.147: https://laikraksts.com/raksti/1334 un https://laikraksts.com/raksti/1357