Iepazīšanās ar Latviju

Palielināt / Enlarge

Latviešu lietišķās mākslas izstāde.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Baiba Haringtone un Lauma Reinfelde. FOTO no Baibas Haringtonas personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Lauma Reinfelde, Maruta Tauriņa, Aivars Sidorenko, Spodra Viljemsa (Williams), Džena Makenzija (Jan McKenzie) un Eva Kambela (Campbell). FOTO no Baibas Haringtonas personīgā arhīva.

Lauku Sieviešu Apvienības (Country Women's Association – CWA) dāmas Jaundienvidvelsā (New South Wales) Austrālijā katru gadu izvēlas kādu zemi, ar kuru labāk iepazīties. Šogad tā ir Latvija. CWA nodaļas ir daudzas, katrai ir savas sanāksmes un katra izpēta Latviju kā tai patīk. Man laimējās piedalīties divās dažādās CWA rīkotās Latvijas dienās.

Sestdien, 20. augustā, mūsu rajonā (Georges River) uz CWA Latvijas dienu bija sapulcējušās kādas 25 dāmas. Sarīkojumu vadīja austrāliete Šarlīne (Sharleen Wright). Stāstīja, ka esot Latvijā dzīvojusi sešus mēnešus, Latvijas Universitātē studējusi tūrismu un Latviju iemīlējusi. Ļoti jūsmoja. Cilvēki jauki, ēdiens garšīgs. Pēc viņas internetā parādījās akadēmiķe Aija van der Steina no Latvijas. Stāstīja par savu ģimeni, par dzīvi Latvijā, par uzaugšanu Padomju laikos, par brīvības atgūšanu. Atbildēja uz jautājumiem. Pēc tam pakavējāmies pie kafijas, pīrāgiem, šprotēm, rupjmaizes, medus kūkas un dažādām citām kūkām.

Pirmdien, 5. septembrī, Volongongā (Wollongong) CWA nozare svinēja Latviju. Džena Makenzija (Jan McKenzie) bija rīkotāja, Lauma Reinfelde Latvijas programmas sastādītāja, Spodra Viljemsa (Williams) latviskās lietišķās mākslas izstādes organizētāja. Izstādē bija Spodras un viņas māsas Rasmas Kreiles audumi, izšuvumi, keramika, koka darbi, dzintars, saktas, sidraba un zelta rotas.

Uz sarīkojumu ieradās kādas 45 CWA dāmas. Bija priecīgas satikties un pacilāti sarunājās. Sarīkojums sākās ar Volongongas pirmiedzīvotāju tradicionālo tiesību atzīšanu, Austrālijas un Latvijas valsts himnām un CWA solījumu. Tad tautas tērpā pie podesta stājās Lauma Reinfelde, lai pastāstītu, kas mēs esam, no kurienes nācām un kāpēc un kā šeit nokļuvām. Stāstījums autoritatīvs un plašs ar faktiem, datumiem un skaitļiem, sākot pirms pieciem vai sešiem tūkstošiem gadu pie Baltijas jūras un beidzot ap 1950.iem gadiem ar diasporas ierašanos Austrālijā un citās zemēs. Aicināja nākamgad (2023. gadā) apmeklēt Latviju uz Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem Rīgā. Teica, ka notikums ir tik iespaidīgs un ievērības cienīgs, ka tas ir nopelnījis vietu UNESCO mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma šedevru sarakstā. Laumas stāstījuma tulkojums tiks publicēts visā garumā latviešu valodā.

Tad priekšā stājās Spodra ar personīgu stāstu par dzīves sākumu Austrālijā. Spodras vecāki bija Vācijā precējušies. Spodras dvīņu māsas piedzima Vācijā, bet viņa pati – Austrālijā. Māte, nelaiķe Mērija Paegle, bija Sidnejas rokdarbnieču kopas dalībniece. Pirmos 4 gadus Austrālijā ģimene dzīvoja teltī, un teltošana vēl arvien ļoti patīk. Tēvs strādāja pie dzelzceļa, nopirka zemes gabalu, uzbūvēja māju un tajā nodzīvoja līdz mūža beigām.

Spodra tad piegrieza uzmanību izstādītiem priekšmetiem. Vispirms dzintaram, kā tas radies, kur atrodams un ka tas ir dziedinošs. Tad latviskiem rakstiem, ka tie ir ģeometriski, dabiskās krāsās, ar tādiem dabas motīviem kā saule, mēness, zibens.

Pēc tam Maruta Tauriņa stāstīja par latviešu darbību Austrālijas politikā. Pirmie latvieši Austrālijā ieradušies 1947. gadā, tātad pirms 75 gadiem. Marutas tēvs, Emīls Dēliņš, Austrālijā 60 gadus izdevis latviešu laikrakstu.

CWA dāmas visu noklausījās ar lielu interesi. Jautājumu bija bezgala daudz, sevišķi Laumai. Manu tautas tērpu apbrīnoja, fotografēja. Gribēja tuvāk redzēt. Prasīja, lai par tērpu pastāstu. Aivars Sidorenko, bija atvedis savus Latvijas ceļojumu foto albumus. Dāmām ļoti interesēja viņa bildes un izskaidrojumi. Pārrunas turpinājās pie pusdienu galdiem. Ātri pagāja četras stundas, un neviens vēl nesteidzās mājās.

Stāsti par Latviju ir bijuši informatīvi un gaiši. CWA dāmu atsaucība draudzīga un sirsnīga. Mājās braucu pacilāta!

Baiba Haringtona (Harrington)
Laikrakstam „Latvietis“