Latvijas Universitātes 103 gadu dibināšanas atceres akts

Palielināt / Enlarge

Baiba Liepiņa uzrunā klātesošos. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Vita Kristovska. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Valda Teilora (Taylor), Antra Laucis, Vita Kristovska, Līga Hegnere. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Sidnejas daugavietes: Baiba Liepiņa, Gunta Anspal, Dace Celinska, Vita Kristovska, Edīte Birzule, Lauma Reinfelde. FOTO Ojārs Greste.

Sarīkojums notika sestdien, 2022. gada 24. septembrī, plkst.15.00 Sidnejas Latviešu namā. To organizēja Studenšu korporāciju kopa Sidnejā un Korporāciju kopa Sidnejā. Piedalījās 32 klausītāji.

Svinīgo aktu atklāja K!K!S! pārstāvis Indriķis Kalniņš, sel. Nodziedāja Valsts himnu, Dievs, svētī Latviju.

Latvijas Korp! uzrunu teica korp! Daugaviete seniore fil! Baiba Liepiņa. (Es to esmu saīsinājis. V.K.)

Izglītība ir bagātība. Zināšana ir spēks.

Skolu dibināšana Latvijā sākās pēc zemnieku brīvlaišanas. 20.g.s. sākumā bija daudz visādu skolu Latvijā. Vairums studentu bija zēni. Augstāko izglītību tie saņēma, studējot Maskavā, Pēterburgā, Tērbatā, Vācijā un Šveicē. Meitenēm augstākas izglītības iestādes bija aizliegtas. Tikai Šveicē viņām bija iespēja studēt universitātē. Pēc neatkarības iegūšanas jaunā Latvijas valsts pievērsa lielu uzmanību tautas izglītībai, nosakot, ka visiem berniem jāapmeklē skola dzimtajā valodā. Ceļš bija atvērts meiteņu skološanai visos mācību līmeņos. Nodibinājās Latvijas Universitāte kuŗa uzņēma studentes. 1921.g. novembrī dibinājās pirmā studenšu korporācija Daugaviete.

Akadēmiski izglītota sieviete bija jauna un neparasta parādība Latvijā. Tā nebija vēl iekārtojusi savu vietu sabiedrībā un uz to kritiski skatījās ne tikai vīrieši, bet arī pašas sievietes. Šo trūkumu izjuta it sevišķi pirmos Latvijas valsts sākuma gados, kad studenti un studentes uzskatīja par savu pienākumu piedalīties svarīgākos valsts dzīves notikumos un jaunās Latvijas nacionālās uzbūves darbā. Bez tam jaunās studentes nāca pie atziņas, ka zināšanas vēl nerada ideālu studenti, bet, ka izglītībai jāiet roku rokā ar audzināšanu.

Atbalstītāji jaunajai domai bija vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, ieskaitot Annu Brigaderi, kas kļuva par Daugavietes goda filistri. Ļoti izpalīdzīgs bija prof. V. Maldonis, kas arī ieteica korporācijai vārdu, Daugaviete. Arī tā laika LU rektors prof. Ernests Felsbergs deva atļauju Daugavietes dibināšanas sapulci sasaukt 1921. gada 6. novembrī LU vecās ēkas 6. auditorijā. Dibināšanas sapulcē ieradās 19 studentes, kas kļuva par Daugavietes dibinātājām.

Ar laiku pretestība pret studenšu korporācijām samazinājās. Daugavietes locekļu piemēram sekoja citas studenšu korporācijas. Jau 1924.g. četras studenšu korporācijas: Daugaviete, Gundega, Dzintra un Imeria parakstīja Studenšu prezidiju statūtus. Tām sekoja citas, un 1938.g. vairāk nekā viena ceturtā daļa no visām latviešu studentēm bija apvienotas korporācijās. Līdz 1940. ap 400 jaunās latviešu studentes bija devušas solījumu Daugavietes violeti-zaļi-zelta krāsām.

Otrais pasaules karš sagrāva Latvijas valsti un Daugavieti. Tūkstošiem tautiešu tika apcietināti un izvesti uz tāliem ziemeļiem. Aizveda 160 daugavietes. No Latvijas trimdā devās ap 190 daugavietes.

Daugavietes 25 gadu dibināšanas atceri svinēja Eslingenā, Vācijā, kurā piedalījās 45 daugavietes. 1947. gadā Daugaviete svinēja pavasara komeršu Heidelbergā, kurā piedaljās 66 daugavietes.

Drīz sākās izbraukšana uz ārzemēm. 1951.g. daugavietes atkal atjaunoja darbību trimdā un sāka uzņemt jaunas locekles. Atsevišķas grupas darbojās 23 vietās: ASV, Kanādā, Eiropas zemēs, Austrālijā un Jaunzēlandē. Globālā grupa bija Ņujorkā. Sidnejā pirmās meitenes uzņēma 1957.g. Latvijā daugavietes klusi sanāca kopā, svinot vārda un dzimšanas dienas, jo atklāti nedrīkstēja organizēties.

Kad beidzot krita komunistu valdība, un Latvija atkal bija patstāvīga valsts, daugavietes Rīgā sanāca kopā un atjaunoja korporāciju darbību. Šodien, Daugavietes 100 gadu pastāvēšanas svētkos, Rīgā ir atkal aktīva konventu dzīve. 2022.g. augustā Likteņdārzā kā piemiņu un pateicību dibinātājām atvēra plāksnīti, godinot 19 dibinātājas. Svētku runā seniore novēlēja Daugavietei ilgu mūžu. Ja varējām noturēties pirmos 100 gadus ar visiem nelāga notikumiem, tad mums ir spēks un griba noturēties vēl uz priekšu nezināmos laika apstākļos.

* * *

Pēc runas Gunta Anspal, daugaviete, atskaņoja Latvijas Universitātes himnu.

* * *

Akadēmisko runu Anna Brigadere, mūsu latviešu sirdsapziņa teica fil! Vita Kristovska, daugaviete, M.A. Dip.Ed.

Anna Brigadere dzimusi 1861.g. 1. oktobrī un aizgājusi mūžībā 1933.g. Jāņos. Tēvs Krišjānis bijis kalps, māte Lavīze – mežsaimnieka meita. Annai arī bijuši brālis un māsa. Tēvs miris, kad Annai bija 13 gadu, un viņa sāka pelnīt naudu. Annai lasīšana bija tā svarīgākā, un viņa kļuva par dziļi latvisku rakstnieci. Viņa ceļojusi Vācijā, Šveicē un Itālijā. Anna vairījās no skaļuma un drīzāk izjuta dvēseles pārdzīvojumu. Viņa neizprata 1905.gada revolūciju. Anna strādāja par mājskolotāju vācu ģimenēs Rīgā. Viņai nav patikušas vācu pasakas un tāpēc uzrakstīja pasaku lugu Sprīdītis, kas guva lielu popularitāti. Anna uzrakstīja poēmu Spēka dēls par strēlniekiem. Valdība viņai piešķīra jaunsaimniecību, ko viņa nosauca par Sprīdīšiem, Tērvetē. Jānis Rapa (1885-1941), grāmatizdevējs, nāca palīgā pārbūvēt Sprīdīšus. Viņš arī bija no Tērvetes, bet 25 gadus jaunāks. Sprīdīši bija atpūtas vieta Annai vasarās no 1922.-1933. gadam. 1926. gadā viņa uzrakstīja darbu Dievs, daba, darbs. Sekoja Skarbos vējos un Akmens sprostā par Anneli. Anna arī uzrakstīja lugas Maija un Paija un Princese Gundega un karalis Brusubārda. Rakstniece novēlēja Sprīdīšus Jānim Rapam un nodibināja stipendiju, ko saņēma, starp citiem, Edvarts Virza.

* * *

Pēc fil! Vitas Kristovskas runas Līga Hegnere un Antra Laucis lasīja Annas Brigaderes aprakstu par Latvijas Valsts dibināšanas aktu 1918.g.18. novembrī, kuram viņa bija aculieciniece. Valda Taylor, gauj­maliete, savukārt, lasīja par Anneli.

* * *

Universitāti beigušie no 2020.gada līdz 2022.gadam lasīja Studenšu korporāciju kopas Sidnejā viceseniore fil!Dace Bogdanoviča, gaujmaliete. LUIZE KAKTIŅA – Filozofijas doktora grādu (PhD) Macquarie Universitātes Humanitāro Zinātņu fakultātes izglītības nodaļā par tēzi Ārzemju studentu akadēmiskās identitātes Austrālijas universitātē. LĪVIJA KRISTĪNE BĒRZIŅA – 2020.g. decembrī ieguvusi Bakalaura grādu Politikā, filozofijā un ekonomikā (Bachelor of Politics, philosophy and economics) un Bakalaura grādu Tiesību zinātnēs ar uzslavu (Bachelor of Laws (Honours)) Austrālijas Nacionālā Universitātē. LIĀNA VIJA BĒRZIŅA – 2022.g. 31. janvārī ieguvusi Bakalaura grādu Daiļās mākslās (ilustrācija) ar uzslavu (Bachelor of Fine Arts (Honours)) Jaundienvidvelsas universitātē. MARISA ZINTA ZĪDA – 2020.g. 24. aprīlī ieguvusi Bakalaura grādu Izglītībā (pamatizglītībā) (Bachelor of Education (primary)) Sidnejas Universitātē. AIJA ADELE DRAGŪNA – ieguvusi Bakalaura grādu Mūzikā (ar uzslavu) kompozīcijas specialitātē (Bachelor of Music (Composition) (Honours)) Sidnejas Universitātes Konservatorijā. AGRIS EMĪLS KĀRLIS CELINSKIS – 2021.g. decembrī ieguvis Bakalaura grādu Tiesību zinātnēs (Bachelor of Laws) Charles Darwin Universitātē, Ziemeļu Teritorijā. 2022.g. augustā ieguvis Diplomu Tieslietu zinātnes praksē (Graduate Diploma of Legal Practice) Sidnejas tieslietu koledžā (College of Law Sydney). Fil! D. Bogdanoviča apsveica universitāti beigušos un novēlēja viņiem sekmes un darba prieku turpmākajā dzīvē.

* * *

Fil! J. Liepiņš, frat. lett. novadīja Nevis slinkojot un pūstot un Gaudeamus. Fil! I. Kalniņš, sel. noslēdza aktu un ielūdza visus uz vīna glāzi un dzeltenmaizi. Par atspirdzinājumiem gādāja S!K!K!S! un K!K!S!

Valdis Krādziņš
Laikrakstam „Latvietis“