Dr. Jāni Muižnieku piemin Latvijas Universitātē (3)

Palielināt / Enlarge

1979. gada Kultūras dienu laikā pie Muižnieka mājas ērģelēm. No kreisās: Jānis Muižnieks, komponists Tālivaldis Ķeniņš, ērģelniece Anita Rundāne, Mirdza Muižniece. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

„Dzimst“ „Agnus Dei“. No kreisās: Vidvuds Koškins, Brigita Saiva, Paula Brīvkalne, Jānis Muižnieks. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

2000. gadā Lāčupītē pēc „Agnus Dei“ pirmatskaņojuma Latvijā: Māris Villerušs, Brigita Saiva, Inta Villeruša. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Lilija Zilvere 2000. gadā Lāčupītē. Zilvere 2001. gadā dziedāja „Agnus Dei“ Rīgas Domā. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Otrais turpinājums. Sākums LL684, LL685.

Mūzikas mīļotājs

Mūzikas mīlestība pavadīja J. Muižnieku visu mūžu. Jau lasījām, ka līdztekus studijām universitātē no 1928. līdz 1933. gadam bija mācījies klavieru spēli 1. Rīgas mūzikas institūtā.

Latvijā viņš dziedājis Prezidiju Konventa vīru korī Teodora Kalniņa vadībā. Atceros Muižnieku stāstot, ka Teodors Kalniņš atnācis uz mēģinājumu, vispirms apskatījis, kādi tie studentu kungi izskatās. Atkarībā no tā, uzdevis augstāku vai zemāku toni.

Vācijā, kādu laiku dzīvojot Elmshornas nometnē, kur diriģējis jaukto kori, piedzīvojis ļoti neveiklu gadījumu. Kādā kora mēģinājumā zālē ienācis viens vīrietis un aizmugurē apsēdies. Muižnieks teicis: „Kā jūs sauc? Kādu balsi jūs dziedat? Nāciet pulciņā!“ Skanējusi atbilde: „Mani sauc Jānis Niedra. Es dziedu basu!“ Muižnieks no kauna gandrīz gribējis zemē ielīst. (Jānis Niedra – slavenākais Latvijas Nacionālās operas bass).

Baltijas Universitātes gados mācījies kompozīciju pie ārkārtas profesora Helmera Pavasara.

Mūzikas talantu bija mantojis arī vecākais dēls Juris, kas izvēlējās profesionāla mūziķa karjeru un spēlēja čellu Sidnejas Simfoniskajā orķestrī.

Sidnejā daudzus gadus Muižnieks izpildīja ērģelnieka pienākumus, galvenokārt latviešu Vienības draudzē, bet laiku pa laikam arī otrā Sidnejas latviešu draudzē. Ērģeles bija viņa mīļākais mūzikas instruments. To spēlē viņš bija vingrinājies jau Latvijā un turpināja Austrālijā, kad vien radās izdevība to darīt. Spēlēja bez notīm. Te nu ir vērts vēlreiz pieminēt viņa brīnišķīgo atmiņu – nebija tādu baznīcas dziesmu, kurām viņš nebūtu zinājis gan melodiju, gan vārdus. Tas pats ir praktiski attiecināms uz visām latviešu dziedātām dziesmām. Viņš bija arī iegādājies elektroniskās ērģeles, kuras bieži spēlēja mājās. Dzīves nogalē bieži pat nakts vidū par prieku apkārtējiem suņiem. Labi pārzināja ērģeļu uzbūvi un skaņu radīšanu ar stabuļu palīdzību. Divas reizes par to referējis Sidnejā.

Komponists

Jānis Muižnieks ne tikai spēlēja ērģeles, bet izmēģinājās arī komponēšanā. Kā jau minēju, kompozīciju viņš bija mācījies Baltijas Universitātē pie Helmera Pavasara. No 1960-to gadu sākumā ļoti populāra Sidnejas latviešu sabiedrības mūzikas pasaulē bija Ņūkāslā dzīvojošā koloratūrsoprāns Velta Skujiņa. Jānis Muižnieks bija Veltai Skujiņai uzrakstījis savu pirmo kompozīciju Vālodze. Ne tikai soprāna partiju vien, bet arī klavieru pavadījumu. 1963. gada Austrālijas Latviešu Kultūras dienu jaundarbu koncertā ar Eiženu Freimani pie klavierēm Veltas Skujiņas dziedājumā notika Vālodzes pirmatskaņojums. Nekādu īpašu ievērību jaundarbs nebija guvis un nav zināms, ka tas būtu vēl kādu reizi dziedāts.

Uzskata, ka labāka Muižnieka kompozīcija esot kādreizējai Vienības draudzes Sidnejā priekšniecei Maldai Saldumai veltītā Agnus Dei (Dieva Jērs).

Tās pats pirmais atskaņojums notika Paulas Brīvkalnes 1985. gada Austrālijas apmeklējuma laikā. Jānis Muižnieks, viesībās toreizējā Sidnejas Latviešu biedrības priekšnieka Vidvuda Koškina mājā, kaut ko steidzīgi rakstīja. Aprakstījis vienu papīra lapiņu, Muižnieks to pasniedza Paulai Brīvkalnei un lūdza viņu to nodziedāt. Brīvkalne, apskatījusi uzrakstīto, savukārt nodeva to tālāk Brigitai Saivai, lai tā to dziedot. Tas bija sākums Brigitas vēlāk vairākkārt dziedātai Agnus Dei. Oriģināli Muižnieks šo darbu bija rakstījis ērģeļu pavadījumam. Nošu rakstu komponists savā precīzā rokrakstā iedeva Brigitai ar atļauju to dziedāt, kad un kur vien viņa vēlas. Pārrunās ar Brigitu, dziesmas pašas beigas nedaudz pārstrādāja. Pirmais īstais atskaņojums komponista ērģeļu pavadījumā notika nedaudz vēlāk vienā Vienības draudzes dievkalpojumā Sidnejā. Pārstrādātās versijas notis nebija atrodamas.

17. Lāčupītes mūzikas festivālā, 2000. gada 18. jūnijā, Brigita ar Intu Villerušu pie klavierēm dziedāja Harija Berīno Tas Kungs ir mans gans, Romualda Jermaka Ave Maria un Jāņa Muižnieka Agnus Dei (pirmatskaņojums Latvijā).

Pēdējām divām dziesmām ar čellu pievienojās Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors Māris Villerušs. Māris Villerušs 1959. gadā bija beidzis JVLMA Ēvalda Berzinska čella klasi un 1962. gadā – Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Rostropoviča čella klases aspirantūru. 1962. gadā sācis strādāt par mācību spēku JVLMA. Māra Villeruša rīcībā Mūzikas akadēmija bija nodevusi Berzinska čellu.

Bija interesanti lasīt laikraksta Latvietis 2021. gada 29. septembra numurā (LL Nr. 669) Dr. Alda Putniņa rakstā Latviešu skatuves mākslinieki pirmskara Austrālijā*, ka 1928. gada beigās Austrālijā laimi meklēt bija ieradies arī Ēvalds Berzinskis. Viņš gan pēc neilga laika bija atgriezies Latvijā un strādājis par Nacionālās operas orķestra koncertmeistaru un čella klases vadītāju un vēlāk profesoru Latvijas Konservatorijā.

Lāčupītes festivāli dažkārt tiek apzīmēti par mūzu tikšanās vietu. Tur, Rīgas jūras līča malā, Apšuciema vasarnīcu kooperatīvā Lāčupīte Nr. 28, priežu meža vidū, draudzīgā gaisotnē muzicē gan talantīgi jauni iesācēji, gan atzīti un nobrieduši mākslinieki, gan arī tādi, kas jau iemantojuši starptautisku vārdu.

Muižnieka Agnus Dei atskanēja arī 2000. gada 18. jūlijā Sv. Pētera baznīcā un 2001. gada Veco ļaužu labdarības koncertā Ave Sol zālē.

Lāčupītes festivālā Brigita bija iedevusi Agnus Dei notis operdziedātājai Lilijai Zilverei. Savā 2001. gada koncertā Rīgas Domā Zilvere bija iekļāvusi Agnus Dei koncerta programmā. Tā šī Muižnieka kompozīcija atskanēja uz tām pašām ērģelēm, uz kurām Alfrēds Kalniņš bija savā laikā Muižniekam atļāvis vingrināties. Žēl, ka Muižnieks pats šo atskaņojumu vairs nepiedzīvoja, jo jau 1990. gada 17. jūlijā aizgāja mūžībā.

Vēl Brigita Agnus Dei dziedāja 2003. gadā Sv. Pētera baznīcā un 2004. gadā Liezeres un Dubultu baznīcās.

Ja bija izdevība, vienmēr mēģinājām dažus vārdus pastāstīt par Jāni Muižnieku, uzsverot, ka viņš ir zinātnieks un nav pie īsto komponistu cunftes pieskaitāms.

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl

* https://laikraksts.com/raksti/10841