„Dilles tante“ arī Melburnā

Palielināt / Enlarge

Vistas dejo, kamēr Dilles Tante (Jānis Čečiņš) snauž. Pirmais no kreisās Matīss Kaziņš (ALT), Melburnas Daugavas skolas bērni. FOTO Edgars Greste.

Palielināt / Enlarge

Dilles Tante staigā pa parku un osta puķes. Pirmais no kreisās Matīss Kaziņš. FOTO Edgars Greste.

Palielināt / Enlarge

Skolas bērni ar skolotāju (Ilona Brūvere) klasē. FOTO Edgars Greste.

Palielināt / Enlarge

Melburnas Daugavas skolas bērni tēlo vecākus ļaudis Dilles Tantes (Jānis Čečiņš) un policista Anša (Ojārs Greste) precībās. Pirmais no kreisās Matīss Kaziņš (ALT), centrā ierēdne (Aija Brūvere). FOTO Edgars Greste.

Svētdienas, 26. februāra, pēcpusdienā gadījās būt atkal Melburnas Latviešu namā, šoreiz noskatīties Sidnejas latviešu teātra (SLT) jaunāko sniegumu. Šo to jau biju dzirdējusi par Dilles tanti no paziņām Adelaidē un Sidnejā. Visinteresantākais bija tas, ka SLT aktieri tikai 1 – 2 dienas iepriekš intensīvi strādāja ar vietējo latviešu skolu bērniem, tiem iemācīja dažādas lomas un tos sagatavoja piedalīties izrādē.

Ko teikt par Dilles tanti? Viena paziņa ieminējās: „nebija luga, nedz opera, nedz mūzikls, kā to aprakstīt? Man patika!“. SLT bija papildinājuši dzejnieka un literatūrzinātnieka Kārļa Vērdiņa dzejoli par topošo dzejnieci Dilles tanti ar mūziku, dejām, krāsainiem kostīmiem un t.s. slapstick komēdiju, un visiem bija interesanti. Izrāde izmantoja gan skatuvi, gan pašu zāli. Kādreiz Dilles tante (Jānis Čečiņš) čāpoja pa krēsliem un sasveicinājās ar skatītājiem, citreiz Melburnas latviešu biedrības Daugavas skolas bērni (Marta Andersone, Ģirts Balmaks, Gustavs Kaiva, Amelia Karantajers, Krista Kasparsone, Dace Kaziņa, Laila Rozīte) skrēja sacīkstēs. Satiksmi ļoti vērīgi kontrolēja palīgs Pēteris Saulītis. Pa to laiku, uz skatuves notika ietērpu maiņas, un arī paši aktieri nomainīja savas lomas. Ilona Brūvere, Ojārs Greste un it īpaši Aija Brūvere, kā Dilles tantes ģimene, izrādīja savu aktiermākslu, uzņemot vairākas lomas stāstījumā.

Jaunākajiem dalībniekiem arī bija jāiemācās vairākas lomas. Vienu brīdi cālīši vai puķītes dejoja Matīsa Kaziņa vadībā pirms viņus atbaidīja Dilles tantes nesaprotamie panti. Citu reizi citas planētas iedzīvotāji, kas bēga no Dilles tantes pantiņiem pazuda aizskatuvē. Pēc dažām minūtēm parādījās skolēnu vai pieaugušo pulks pie zāles ieejas.

Jāapsveic režisori Ilonu Brūveri. Sniegums neilga vairāk par stundu, bet viss bija paveikts ar izdomu. Mūzika, bērnu horeogrāfija, kostīmi un tēli bija piemēroti un saistoši. Starp skatītājiem arī bija mazs pulciņš bērnu, un sadzirdēju ne tikai pieaugušo smieklus par Dilles tantes nelaimēm, bet arī bērnu izbrīnu un komentārus. Beigās likās, ka neviens nevēlējās iet mājās.

Ceru, ka tie bērni, kas šoreiz atradās uz skatuves, atcerēsies to teātra maģiju, ko piedzīvoja, un nākotnē atkal parādīsies kā aktieri, dekoratori, horeogrāfi vai režisori!

Ieva Ozoliņa
Laikrakstam „Latvietis“