Latviešu bēgļi Dānijā (6)

Palielināt / Enlarge

„Potrimps“ un „Alnis“ Svanekes ostā Bornholmā. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Piektais turpinājums. Sākums LL794, LL795, LL796, LL797, LL808.

Sākoties krievu ofensīvai, Rietumprūsijas apmācību laukumā palikušās 15. divīzijas vienības (4144 vīri) nebija devušās rietumu virzienā, lai mēģinātu pievienoties pārējiem 15. divīzijas spēkiem, bet gan devušās uz Dancigas telpu, kur nonāca krievu ielenkumā, no kura varēja izkļūt vienīgi pa jūras ceļu. Divīzijas artilērijas pulka karavīrus sadalīja pa vācu artilērijas un tanku vienībām, atstājot nelielu 176 vīru komandu (Restkomando) pārvaldes likvidācijai un dokumentu sakārtošanai kapteiņa Keseļa vadībā. Šo komandu norīkoja novietoties Copotas (Zoppot, tagad Sopot) rajonā ziemeļos no Dancigas. Bet, tā kā Copotai jau tuvojās krievi, tad komanda devās tālāk Dancigas virzienā. Uzzinājuši, ka no Vislas grīvas mazos kuģīšos vēl ir iespēja izkļūt no ielenkuma, viņi devās turp.

Nonākuši Heibūdē (Heubud, tagad Stogi), viņi Veihselmindē (Weichselmünde, tagad Wisloujscie) nejauši uzgāja Rīgas velkonīšus „Augustu“ un „Alni“ un Jelgavas kuģīti „Potrimpu“. Panākuši vienošanos ar kuģīšu apkalpēm, kuģīši 27. martā devās atklātā jūrā un uzņēma kursu rietumu virzienā. Kuģīšu vadību uzņēmās kapteinis Keselis, kas kādreiz bija beidzis jūrskolu. Ceļā „Augustam“ sabojājās mašīnas un to nācās pamest. 29. martā „Alnis“ un „Potrimps“ sasniedza Dānijai piederošo Bornholmas salu. Ar šiem kuģīšiem Bornholmā ieradās vēl kādi citi no savām vienībām noklīdušie latviešu karavīri, pieci latviešu Rīgas ostas policisti un piecas latviešu bēgles. No ielenkumā ieslēgtiem 4144 latviešu karavīriem izdevās izvest arī vēl citus ievainotos un slimos. Arī dažiem atsevišķiem karavīriem un pat lielākām karavīru grupām izdevās izkļūt pa jūras ceļu. Bet lielākā daļa nonāca padomju gūstā. Dancigas ielenkumā palika arī lielākā daļa latviešu civilo bēgļu.

Vēl maija pirmajās dienās no Dancigas ielenkuma Bornholmas salā turpināja ierasties daudz civilo bēgļu un ievainoto karavīru, to vidū arī nedaudzi latvieši.

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl