Juris svētkos (4)

Palielināt / Enlarge

Austrālijas koris Dziesmu svētku Pasaules saietu namā – diasporas koncerts Rīgā 3.07.2023. Diriģents Aldis Sils.

Palielināt / Enlarge

Austrālijas koris Dziesmu svētku Pasaules saietu namā – diasporas koncerts Rīgā 3.07.2023. Diriģents Aldis Sils.

Palielināt / Enlarge

Austrālijas koris un dejotāji diasporas koncertā.

Palielināt / Enlarge

Austrālijas koris un dejotāji diasporas koncertā.

Palielināt / Enlarge

Austrālijas koris un dejotāji diasporas koncertā.

Palielināt / Enlarge

Austrālijas koris un dejotāji diasporas koncertā.

Trešais turpinājums. Sākums LL764, LL765, LL767.

Svētki atklāti, no ceļojuma un pirmo dienu dēkām atkopušies, un varējām sākt baudīt plašo, daudzveidīgo, raibo programmu. Bet jau no sākuma nožēlojām, ka uz visu netiekam, ne tikai biļešu trūkumu dēļ, bet laika, stundu dienā, dienu nedēļā trūkuma dēļ. To sajūtu esmu jau piedzīvojis svētkos Ziemeļamerikā un pat kā rīkotājs dzirdējis komentāru „Ķeniņa kungs – programma ir pārāk pilna. Es netieku uz visu.“ Es pats pie sevis domāju – vai ierastos kādās viesībās un sūdzētos saimniecei, ka augstais galds ir pārāk bagāts?

Diemžēl šī burvīgā problēma Latvijā bija būtiska: ir jāizvēlas! Pirmdien būtu gribējis – kā diriģents, bet šajā reizē baritons – piedalīties koncertā Diriģents ar 200 saviem Latvijas diriģentu kolēģiem, bet – netieku. Netiksim arī pie „senioru kolektīviem” (Oficiālais nosaukums; par to vārdu citu reizi.), vai uz vairākiem koklētāju koncertiem Domā un Torņkalna baznīcā.

Nakts vidū, 17. maijā, bija laimējies nopirkt divas biļetes uz Latviešu skatuviskās dejas lielkoncertu Balts – pirmklasīgas biļetes 6. rindā Rīgas Arēnā. (Bet pats netiku – bija citi pienākumi. Atkal nožēlas.)

Māra aizgāja uz pirmo no divām izrādēm pirmdien, un piedzīvoja viņai unikālu koncertu ar 3483 dalībniekiem. Kur svētku lieluzvedumā Latvijā dejotājus kā indivīdus vai pat kā kopas var knapi saredzēt, šeit tiem pašiem izciliem dejotājiem varēja baudīt ne tikai soļus, bet ģīmjus un sviedrus reizē ar dejas prieku un deju nianses, gandrīz sataustīt viņu enerģiju. Un bērni! Lieluzvedumā bērni nepiedalās, bet šajā koncertā gan, un esot lēkājuši kā circeņi un sienāži. Mārai laimējās sastapt vienu tādu bērnu no Mazās Ģildes bērnu kopas Dzintariņš starp abiem koncertiem – dzīvespriecīga meitenīte, kā var manīt no attēliem.

Starp jaukiem pienākumiem svētkos bija maza loma no PBLA puses „diasporas“ koncertā Ķīpsalā (Starptautiskā izstāžu centrā) Pasaules saieta nams. Rīkotāju atbildība tam vakaram bija uzticēta bijušai PBLA priekšniecei austrālietei Kristīnei Saulītei (zem Latvijas Nacionālā kultūras centra lielā jumta). Bet Saeimai izraugot viņu Centrālās vēlēšanas komisijas priekšsēdētājas amatam, darbs nonāca Kultūras centra Sabiedrības līdzdalības projektu koordinātorei Aigai Vasiļevskai – principā Kultūras centrā atbildīga par diasporas dalībniekiem. Spējīgā un nenogurdināmā Aiga jau bija pie rīkošanas pirmajai Diasporas dienai pirms pieciem gadiem, un, nebaidoties no slodzes šoreiz, sadarbībā ar pārstāvjiem no visām sešām PBLA dalīborganizācijām, bija salikusi varenu programmu ar ap 50 dažādiem ansambļiem no ārpus Latvijas: kori un dejotāji, folkloristi un kapelas, visas paaudzes pārstāvētas. Eiropiešiem, protams, ir vieglāk apmeklēt svētkus – 1400 km no Londonas. No Toronto vai ASV austrumu krasta krietni 6500 km, bet no ASV rietumu krasta tuvāk pie 9000. Kurš uzvarēja šo neoficiālo konkursu? Ne brazīlieši ar saviem teicamiem 11 000 km, bet varenie austrālieši – no Melburnas uz Rīgu neiedomājami 15 000 km!

Jauki bija aprakstīta šī vakara jēga „Mūsu atšķirīgās pieredzes un pasaules redzējums, ietērpts latviskajā dzīvesziņā un tradīcijās, katrā pasaules malā atbalsojas citādāk.“ Bet bijām, kā norāda Austrālijas Kultūras dienu sauklis (AL59. KD 2023. g. no 26. līdz 31. decembrim, Melburnā): Visi kopā zem vienas saules.

Koncertu ievadīja visādas jaukas dižuzrunas – no LNKC vadības, no kultūras ministra Naura Puntuļa un no ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa. Mans pienākums šajā vakarā tiešām niecīgs, īsa uzruna no PBLA Kultūras nozares, kāpjot uz estrādes kopā ar PBLA valdes priekšsēdi Pēteri Blumbergu. Nolēmu tajā vakarā rādīt divas cepures – ne tikai no PBLA, bet arī kā XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanādā pārstāvis bezkaunīgi reklamējot „mūsu“ svētkus.

Kanāda bija pārstāvēta ar mūsu vareno Daugaviņu, Selgas Apses vadībā. Katrai valstij bija uzdots piedāvāt kaut ko raksturīgu no patvēruma zemes (Piemēram, no Īrijas kora Danny Boy.), un Daugaviņa to darīja ar divām dejām, veltītām viņiem no Latvijas meistariem Dāvja Ērgļa un Jāņa Purviņa, ar deju no vadītājas Selgas, ar deju no Kanādas dižgara Zigurda Miezīša un ar 2019. g. svētku Kanādā lielās balvas laureātiem Andrai Dzintarai un Arianai Ezerai – deju Svētku sēta. Tā kā man bija vieta pie goda galda, tieši pie šīs fantastiskās dejas (Dejos arī 2024. g. programmā!) nolēmu uzrunāt ministru prezidentu Kariņu un aicināt uz svētkiem Kanādā, rokā iespiest ledusskapja reklāmas magnetiņu. Nevajadzēja rūpēties par viņa omu; viņš jau savā sēdvietā dejoja pats un dziedāja līdz Ķēvīt' mana svilpastīte. (Rakstiskais ielūgums bija saņemts, un viņš likās tīri ieinteresēts braukt uz Toronto – savā laikā ir dejojis svētkos!)

Ministru prezidents Kariņš palika līdz koncerta beigām un bija vakara (gandrīz) ieredzētākais viesis. Dzimis ārpus Latvijas, nepārsteidzoši, dučiem un dučiem vakara dalībnieku vēlējās selfie ar viņu. Nez kur bija drošības dienests, bet šie pielūdzēji nāca un gāja visu vakaru.

Daugaviņa arī saņēma (gandrīz) vakara lielākos aplausus. Tomēr, tas gods pienācās ukraiņu tautas deju grupai Kastaņi, dejojot pie Zigmara Liepiņa Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas (saldsērīgie, patriotiskie vārdi no dainām). „Kad dēliņ tu atnāksi no kariņa atpakaļ? Tad māmiņa es atnākšu, kad zaļos sētas mieti.“ Nebūtu varējuši dejot pie piemērotākas mūzikas – nebija neviena sausa acs zālē, un deja bija jāatkārto. (Ukrainā esot pie 2000 latviešu, un reizi nedēļā šī kopa mēģina Latvijas vēstniecības telpās.)

Pēc koncerta dalībnieki nekavējās pārāk ilgi, jo jau agri no rīta gan dejotājiem, gan koristiem būs mēģinājumi uz lieliem koncertiem. Svētku sauklis Kopā būt, kopā just! arī attiecas šim sarīkojumam, jo diasporas latvieši viens otru ļoti labi saprot, un, kaut dzīvo ar šiem milzīgajiem jau minētajiem attālumiem, mums ir daudz, daudz, kas vieno. Šādos momentos iedomājos – cik tālu esam nonākuši, ne tikai skaitot kilometrus pirms vēsturiskajiem 1873. g. Dziesmu svētkiem, un ka tā ir kultūra – mūsu dziesma, mūsu deja, mūsu valoda un māksla, kuri mūs vieno priekos un bēdās, gan tumšajos gados, gan šodien.

Juris Ķeniņš
Laikrakstam „Latvietis“

Pirmpublicējums laikrakstā „Latvija Amerikā“ Nr. 31

Turpmāk vēl