Jaundienvidvelsas Universitāte (7)

Sestais turpinājums. Sākums LL661, LL662, LL663, LL664, LL665, LL666.

1957. gada sākumā mūs no Karalienes Viktorijas ēkas pārcēla uz Sarī (Surry) Hillu, netālu no toreiz jaunuzceltā JDV (NSW) Policijas centra (headquarters) Golburna ielā. Telpas bija diezgan šauras. Ar grupas vadītāju sēdējām pie blakus galdiem. Misters Roberts izšķiroja ienākušo pastu. Uzlicis datumu uz mūsu rīcībai domātiem dokumentiem, ar labo roku tos ielika viņa izejošo rakstu kastītē. Man domāto dokumentu gan būtu varējis ar kreiso roku tūlīt uzlikt uz mana galda. Izejošo rakstu kastīti apkalpotājs iztukšoja pēc darba laika beigām, un tā tikai nākamajā dienā tas dokuments sasniedza manu galdu. Birokrātiskā kārtība bija ievērota!

Neimponēja iespējamā avansēšanās Elektrības komisijas darbā. Ne no Assistant Engineer Grade 3 uz Grade 2, tad uz Grade 1 un tā tālāk līdz pensijas vecumam.

„Tooth & Co Limited“ darbā

Alus darītava Tooth & Co Limited meklēja inženieri. 1957. gada 15. maijā pieteicos. Izsauca mani uz interviju, bet jau 23. maijā kompānija paziņoja, ka esmu pieņemts darbā ar algu £24 nedēļā.

Noskaidrojās, ka darba piedāvājums bija tik ātri noticis ar zināmu pazīšanos – Tooth kompānijas galvenā inženiera palīgs Rons Vitvels (Whitwell) bija mana trešā gada fluīdu mehānikas lektora un tēzes supervizora Raimonda Braianta STC studiju biedrs.

Kad par darba atstāšanu informēju Mr. Robertu, tas teica, ka darbs komisijas Spēkstaciju būves divīzijā neesot īsti piemērots jaunam cilvēkam. Es esot izšķīries pareizi.

Pie Tooth & Co nostrādāju apmēram 3 gadus. Tooth kompānijas komplekss bija netālu no Sidnejas Centrālās dzelzceļa stacijas, vietā kur Džorža iela jau ir pārgājusi Brodvejā. Ejot no Centrālās stacijas puses, Brodveja kreisajā pusē bija t.s. Kenta (ielas) brūzis ar kompānijas galveno biroju, brūveru un inženieru darba telpām. Blakus Kenta brūzim bija Ērvinga (Irving) ielas brūzis, tālāk Karltona ielas iesala (maltings) ražotava, tai blakus 5 stāvu celtnē apīņu noliktava.

Dienvidu Douvlinga (South Dowling) ielā More (Moore) Parka rajonā bija Vāverlijas (Waverly) jeb Reša (Resch) brūzis un Blue Bow augļu nektāra (cordial) ražotava un Mitagongā iesala ražotne.

Iepretim Kenta brūzim, Brodveja labajā pusē un tikai viena bloka attālumā bija Tehnoloģijas universitāte, kur biju mācījies 4 gadus.

Mans darbs galvenokārt saistījās ar Ērvinga ielas brūzi, un iesala ražotni Karltona ielā un Mitagongā. Darbs bija gan būvinženiera, gan mehānikas inženiera jomā.

Tā kā alus brūzī nostrādāju turpat trīs gadus, tad nedaudz vārdos pieskaršos pie toreiz kompānijas brūvētiem aliem. Pie studiju stāsta šis temats gan īsti nepiederas, bet pie manas inženiera prakses gan.

Tajos gados Kenta un Ērvinga brūžos ražoja tikai divu veidu alus: veco un jauno. Apzīmējumi vecais un jaunais attiecās tikai uz alus tipu, ne uz vecumu. Jaunais alus bija pazīstams arī kā lāgers jeb pilzeners. Ideāli jaunajam alum bija jābūt vecākam par veco alu. Galvenā atšķirība starp abiem bija fermentēšanas procesā.

Veco alu ražoja Ērvinga ielas brūzī. Raudzēšana notika vaļējos tankos, angliski saukti par skimming squares. Rūgšanas procesā rauga putas nostājās virsū un tās ar speciālām ierīcēm novilka nost. Kad sāku pie Tooth strādāt, šie tanki, gandrīz cilvēka augumā un, apmēram, 10 pēdu* garumā un platumā, bija taisīti no Rietumaustrālijas džara (jarah) koka 4 collu* bieziem dēļiem. Mēs tos sākām atvietot ar daudz garākiem un platākiem nerūsējošā tērauda tankiem. Daži vecie dēļi ļoti labi noderēja manam garāžas darba galdam.

„Vecās, piedzīvojušās galvas“ teica, ka dzelzs tankos alus nekad nerūgšot. Rūga gan, un kā vēl. Bija arī daudz tīrāks no dažādām baktērijām. Novilkto rauga masu izlietoja Vegemite gatavošanai, un savākto ogļskābo gāzi vēlāk izlietoja alus mucu pildīšanas procesā.

Kompānijai bija ļoti laba organiskās ķīmijas laboratorija. Iecerētai laboratorijai bijusi izstrādāta izmaksa, kura dubultota, cerībā, ka menedžments kādu daļu tomēr iedos. Bija noticis brīnums, visa prasītā summa piešķirta.

Jauno alu, kuru gatavoja Kenta brūzī, raudzēja slēgtos tankos zem vienas atmosfēras spiediena. Raugs nogūlās tanka dibenā. Ideāli jaunajam alum bija jānoguļas pie zemas temperatūras ilgāku laiku, pat vairākus mēnešus, kas nebija iespējams, jo kompānijai nebija noliktavu, kur alu varētu uzglabāt ilgāk par 2 vai 3 nedēļām.

Nedaudz citādāku jauno alu ražoja arī Vāverlijas (Reša) brūzī. Man ar Reša brūzi bija ļoti minimāli sakari.

Vairākiem alus cienītājiem bija izsmalcināta garša. Sidnejā populārs pudeļu alus bija Resch's Export Lager ar zeltainas krāsas etiķeti. Man reiz gadījās būt viena Tooth kroga pudeļu veikalā (bottle shop), kur tajā brīdī Reša eksporta alus nav bijis un pircējam piedāvāts KB (Kent brūža alus). Pircējs KB neņēma. Es teicu, ka nav starpību starp Reša un KB alu, un abus ražo tikai Kenta brūzī. Pēc pieprasījuma uzliekot vienu vai otru etiķeti. Man atbildēja, lai nerunājot muļķības, pat nakts vidū varot pateikt starpību.

Te jāpaskaidro, ka tajā laikā JDV (NSW) alkoholiskos dzērienus pudelēs pārdeva tikai krogu pudeļu veikalos (bottle shop). Parastos veikalos alkoholiskos dzērienus nepārdeva, izņēmums varbūt bija lielie Sidnejas veikali, kā piem., David Jones. Lielais vairums krogu piederēja alus brūžiem. Tooth kompānijai ziedu laikos bija ap 400 krogu. Brūžiem piederošos krogos varēja dabūt dzert tikai savas firmas alu. Tāpat brūžu pudeļu veikalos tirgoja tikai sava brūža pudeļu alu.

Tajā laikā Tooth kompānijai Sidnejā bija divi opozīcijas brūži: Tooheys Elizabetes ielā, otrā pusē Centrālai dzelzceļa stacijai un Millers uz Paramatas ceļa Tavernera kalnā. Opozīcija izpaudās ne tikai sacenšoties alus tirgū, bet arī iegādājoties zemes gabalus/krogus blakus opozīcijas brūžiem, lai tie nevarētu izplēsties. Tā, Tooth „teritorijā“, Brodveja un Karltona ielas stūrī, bija Tooheys krogs.

Otrā pasaules kara laikā daudzas brūža iekārtas bija nolietojušās un novecojušas. Tās bija jāatjauno un jāmodernizē. Darba bija pietiekoši gan brūveriem, gan inženieriem.

Bija liels materiālu trūkums, to skaitā arī alus pudeļu. Reiz lietotās alus pudeles bija jālieto otro reizi. Tās savāca un izmazgāja. Lai pārbaudītu, ka tajās nav palikuši netīrumi vai kukaiņi, savi desmit cilvēku sēdēja pie lentas un pret fluorescētām gaismām skatījās garām slīdošās pudelēs. Viņiem protams ik pēc laiciņa bija jāmainās. Kā es to zinu? Man bija jāizrēķina telpai nepieciešamā ventilēšana, jo pudeles pieveda un aizveda ar benzīna motoru darbinātām ceļamierīcēm.

* * *

Vienu pēcpusdienu zvana asociētais profesors Vuds. Esot saslimis kārtējais diploma kursa tēlotājas ģeometrijas lektors. Man vēlāk pēcpusdienā jāiet viņu atvietot. Izstāstīja, cik tālu klase ir tikusi un kas ir nākamā problēma. Nevaru atteikties. Man darbā nav līdzi tēlotājas ģeometrijas piezīmju. Mēģinu no galvas atcerēties kaut ko par to nākamo problēmu. Biju uztraucies, skaidri atceros, ka kaut kur nokļūdījos. Likās, ka arī studenti nevarēja līdzi izsekot. Mana pirmā patstāvīgā lekcija bija jānoraksta zaudējumos.

* * *

1957. gads bija bagāts mūsu personīgā dzīvē. 21. augustā piedzima meita Baiba.

* * *

Lai gan darbs pie Tooth bija interesants, tas nebija tāds, kādu vēlējos visu mūžu strādāt. Arī avansēšanās iespējas bija minimālas. Joprojām mana vēlēšanās bija strādāt universitātē. Maģistra grāds būtu palīdzējis.

Tā kā universitāte bija tikai viena bloka attālumā no manas darbavietas, tad pusdienu laikā vairākas reizes aizgāju parunāties ar Dr. Jāni Muižnieku, kura birojs toreiz bija Ķīmijas ēkā. Vienu reizi tur nejauši satiku Raimondu Braiantu, kurš 1957. gada graduācijā bija ieguvis M.E. grādu par tēzi: A Study of the Transonic Gas Dynamics Analogy. Braianta maģistra darba supervizors bija Dr. Muižnieks.

Sākām ar Braiantu runāt par maģistra studijām. Viņš man ieteica turpināt gāzes analoģijas tematu, izmantojot jau gatavo analoģijas tanku Ķīmijas ēkā un piedāvājās uzņemties supervizora pienākumus. Man gan vairāk būtu paticis kāds praktiskāks temats, bet gāzes analoģijai jau bija gatava eksperimentālā iekārta.

1960. gada marta vai aprīļa mēnesī piereģistrējos maģistra darbam Gāzes dinamikas analoģijā.

Tā kā turpināju strādāt brūzī, tad maģistra darbam brīvi bija tikai vakari. Nebūdams universitātē nodarbināts, nepilna laika lektora darbs tēlotajā ģeometrijā nebija pietiekams, viens pats vakaros nevarēju strādāt. Universitāte nozīmēja vienu tehnisko darbinieku, kas mani vienu vai divus vakarus nedēļā uzraudzītu. Iepazinos ar uzlabotā analoģijas tanka lietošanas un eksperimentēšanas tehniku. Tomēr ātri uz priekšu netiku. Bija arī jāpadomā par oriģināliem pētījumiem.

Ap to laiku manam tēzes supervizoram Braiantam bija pienācis universitātes sabata (septītais) gads, kura daļu viņš izmantoja studijām Royal College of Advanced Technology, Salfordā, Anglijā. Sabata gadu piešķīra tikai vecākiem lektoriem un profesoriem. Mūsu sazināšanās varēja notikt tikai rakstiski, kas neizbēgami, iespaidoja mana darba progresu.

Lai varētu atlicināt vairāk laiku maģistra darbam, man ieteica apsvērt iespēju pāriet strādāt pie universitātes par Teaching Fellow. Atalgojums, protams, būtu mazāks. Nospriedām, ka varēsim izdzīvot. Uzteicu darbu pie Tooth un no 1960. gada jūnija sākuma līdz 1963. gada 31. janvārim biju Teaching Fellow. Šī posteņa tiešais nosaukums ir grūti pārtulkojams latviski. Posteņa raksturojums varētu būt: Maģistratūras vai doktorantūras students un universitātes mācību spēku jaunākais asistents. Es izvēlējos Fellow vārdu atvietot ar Asistentu un posteni nosaukt par Mācību Asistentu.

* * *

Ģimenes dzīvē bija atkal pārmaiņas – 1960. gada 12. maijā piedzima meita Rita.

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“

* 1 colla (inch) ir aptuveni 2,5 cm

1 pēda (foot) = 12 collas ir aptuveni 30 cm

Turpmāk vēl