Brīnumainā Bērdsvila (Birdsville) (8)

Palielināt / Enlarge

Vira Miru stāsts. FOTO Marija Perejma.

Palielināt / Enlarge

Emu šķērso ielu. FOTO Marija Perejma.

Palielināt / Enlarge

Kanjakas (Kanyaka) drupas. FOTO Marija Perejma.

Palielināt / Enlarge

Pie Kanjakas tukšās upes gultnes. FOTO Marija Perejma.

Palielināt / Enlarge

Apmešanās iespējas Melrozē (Melrose). FOTO Marija Perejma.

Palielināt / Enlarge

Melrozes kroga galdi. FOTO Marija Perejma.

Palielināt / Enlarge

Pastaiga pa Melrozi (Melrose). FOTO Marija Perejma.

Palielināt / Enlarge

Siloss Virabā (Wirrabara). FOTO Marija Perejma.

Palielināt / Enlarge

Vīnotava Klērā (Clare). FOTO Marija Perejma.

Palielināt / Enlarge

Vīnotavas marka. FOTO Marija Perejma.

Noslēgums. Sākums LL724, LL725, LL726, LL727, LL728, LL729, LL730.

6. septembris

Ir pienākusi pēdējā ceļošanas diena. Otrdienas rīts ir tik pat vēss kā visi citi rīti, un uz saules siltumu sen vairs neceram.

Esam ceļā uz mājup. Flindersa kalnos redzam mazākas mājiņas, kur dzīvoja velšu un īru iebraucēji. Tās visas no koka. Ja bija pilnāks maciņš, tad varēja atļauties uzbūvēt ķieģeļu māju.

Pa busa logu ceļa malā sastapāmies ar dažām emu ģimenēm, kas bez uztraukuma šķērsoja ielu. Šur tur bija arī lielākas saimniecības, kas īpaši Covida laikā piepelnījās ar tūrismu, veidojot saimniecības programmas, kurās ģimenes varēja piedalīties. Interesanti arī novērot, ka saimnieki lietoja saules enerģiju, lai pumpētu ūdeni. Šeit turpinās aitu zeme.

Busiņam vajadzēja degvielu, ko Rita iegādājās Haukerī. Vieta bija pazīstama, un mēs palaidām īsu līkumu pie aborigēnu mākslas un pasakas šiltēm. Ļoti iepatikās stāstījums par Mēness vīru, ko sauc pa Vira. Viņš esot bijis ļoti mantkārīgs un radiniekiem neesot paticis. Divi brāļa dēli paziņoja Viram, ka zinot, kur esot atrodami kukaiņi – viņa mīļākais ēdiens. Vira uzkāpis norādītā kokā, atradis, bet nedalījies. Vira brāļa dēli, lietojot savus spēkus, koku pagarināja un prasīja onkulim, vai viņš varot sasniegt debesis. Tūlīt ar jā vārdu radinieki atrāva koku atpakaļ pie zemes, viņš palicis debesīs, un brāļa dēli sev paņēma onkuļa sievas.

Piestājāmies arī Kanjakā (Kanyaka), kur ēku drupas dod savus stāstījumus. Blakus bija upe, tagad tā kā tukša gulta bez palagiem. Lietus mēnešos tā strauji piepildījās, un ļaudis atjēdzās pa vēlu, ka ēkas ir sabūvētās tai par tuvu. Kādreiz te rosīgu dzīvi vadīja ap 70 iedzīvotāju.

Turpinājām tālāk uz Melrozi (Melrose). Pilsētiņa ir visvecākā Flindersa kalna rajonā un tajā izveidota vieta ar skaistām divriteņa braukšanas takām. Visiem veikaliem bija divriteņa tēmas nosaukums vai dekorācijas.

Vietējā krogā ēdam pusdienas. Baramundi (zivs) taisīta ar aukstiem āziešu veida salātiem bija interesanta kombinācija, kas garšai patika. Ēdām pie skaistiem sarkanā eikalipta (Red gum) galdiem, kas darināti no tuvākiem Virabara (Wirrabara) meža kokiem.

Aiz kroga bija radoši iekārtotas apmešanās telpas, kas veidotas no vecām smagām mašīnām, kas izskatījās omulīgas un no ārpuses ērtas. Vienā vārdā – savādākas.

Pēcpusdienas brauciens, ar katru kilometru veda mūs tuvāk mājai. Piebraucam Virabarā pie barības tvertnes un aplūkojām tās mākslu, kas atklāta 2018. gadā. Ar valdības ziedotajiem $80 000 pilsētiņa aicināja Melburnas ielas mākslinieku Samu (Sam Bates) veidot pilsētas attēlu. Mākslinieks vēlējās parādīt ikdienas grūti strādājošos darbiniekus un apkārtējo dabu, kas ilustrēta ar reti redzamo sarkankrūtīti.

Tālākā ceļā sākām redzēt vīna laukus. Vīnogām šis nav labs gads. Sakarā ar Covida ietekmi ir liela pārpalikusī vīnogu raža, jo ķīniešu tirgus izpalicis. Kur kādreiz esot bijuši 15 gadus vīnotavu kontrakti, tagad esot starp 2 vai 3 gadiem. Tiem, kas tirgojas ar Eiropu, iet labi. Daži vīnogu dārzu saimnieki esot izņēmuši vīnogu stādus un atvietojuši ar mandeļu kokiem.

Iebraucām Klērā (Clare) un iegriezāmies Klaimoras vīnotavā (Claymore Wines), kur pavadījām laiciņu garšojot vīnus. Patika teiciens, ka vīns ir vienīgā māksla, kuru var dzert!

Kas ieinteresēja bija tas, ka visas etiķetes atspoguļoja populārās dziesmas, piemēram Melnā maģija (Black Magic). Man iepatikās godalgotā dec.Cab Sav. Bittersweet Symphony (angļu roka grupas Verve dziesma). Iedomājos, ka vīnotavai būtu daudz izdevumu ar autortiesībām, bet iznāk, ka esot kāds legāls cilpas caurums, ka varot lietot dziesmu vārdus bez jebkādiem honorāriem vai citiem maksājumiem.

Iesēdošies busiņā, raujam pēdējās stundas pa lielceļu uz Adelaidi. Mājas jau arvien biežāk, un atkal vērojam, kaut gan pa citu ceļu izbraucām, ka šeit arī daži bijušie saimniecības kvartāli ir sagatavoti dzīvojamo māju rajoniem, bet laimīgā kārtā neredzēju nevienu palmu aleju. Liekas, ka esam tur, kur iesākām. Aplis noslēdzas.

Kopsummā esam paveikuši 2 400 km; no Rīgas uz Berlīni un atpakaļ.

Ceļojums pa tuksnesi ir neaizmirstams. Ne mušas, ne karstums, ne vajadzīgas saules brilles vai krēms. Totāli savādāks un neparasts, bet burvīgs un daudzkārt brīnumains.

Marija Perejma
Laikrakstam „Latvietis“